Aizvien vairāk rīdzinieku ģimeņu vēlētos pārcelties uz mazpilsētām. Bet cik tas ir reāli?

Kopumā tikai 10% Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji noteikti apsvērtu mājokļa iegādi laukos vai mazpilsētā, taču liels respondentu īpatsvars par to ir domājuši (20%) vai to apsvērtu pie atbilstošiem darba vai dzīves apstākļiem (19%). Trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka vēlas dzīvot pilsētā.

Jaunieši un vīrieši biežāk apsver pārcelšanos ārpus pilsētas

Aptaujas dati liecina, ka jaunieši un iedzīvotāji ekonomiski aktīvā vecumā ir atvērtāki idejai par dzīvi laukos vai mazpilsētā. Vairāk nekā puse (54%) 18-29 gadus veco respondentu norādījuši, ka apsvērtu šādu iespēju.

Tāpat, vīrieši biežāk nekā sievietes ir domājuši un ir gatavāki izvērtēt iespēju pārcelties, to norādījusi vairāk nekā puse (54%) vīriešu un par 10% mazāk sieviešu.

Tajā pašā laikā dati rāda, ka ievērojama Latvijas sabiedrības daļa (30%) nevēlas pamest pilsētu, šis īpatsvars ir līdzīgs citām Baltijas valstīs: 25% Igaunijā un 33% Lietuvā. Tas norāda, ka Baltijas valstu iedzīvotāju dzīvesvietas izvēles paradumi kopumā ir līdzīgi.

Dzīvesvietas izvēli ietekmē arī nekustamā īpašuma cenas

Pēdējo gadu laikā Luminor novēro pakāpenisku nekustamo īpašumu kreditēšanas pieaugumu Latvijas reģionos, šogad katrs ceturtais bankas mājokļa kredīts izsniegts mājokļa iegādei kādā no Latvijas reģioniem. To veicina attālinātā darba iespēju paplašināšanās, dzīves kvalitātes meklējumi dabas tuvumā, kā arī salīdzinoši pieejamākas īpašumu cenas reģionos. Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem reģionos ir stabils, un biežāk tiek finansēti jau esošu mājokļu pirkumi, nedaudz retāk arī jaunu privātmāju būvniecības projekti.