Vai D vitamīnu drīkst lietot, ja nav veiktas analīzes

Veselam cilvēkam nav obligāti jānosaka D vitamīna līmenis asinīs – ārsts vienkārši iesaka individuālo profilaktisko devu, kas ir atkarīga no dažādiem faktoriem.

Analīzes nepieciešams veikt, ja pastāv šā vitamīna deficīta risks, piemēram, ja daudz uzturies telpās, ja ir kādas medicīniskas problēmas, kas traucē tā uzsūkšanos, piemēram, celiakija, iekaisīgo zarnu slimība, ja ir osteoporoze, ja lieto medikamentus, kas ietekmē D vitamīna uzsūkšanos, ja bieži slimo ar akūtām respiratorām slimībām, kā ja ir hroniskas saslimšanas.

Vasaras beigās D vitamīna deficīts ir salīdzinoši retāk sastopams, toties ļoti izplatīts ziemas beigās, tomēr nav prātīgi mēģināt paaugstināt D vitamīna līmeni tikai ar saules stariem, jo tas ir neefektīvi.  

Divi svarīgākie D vitamīna veidi ir vitamīns D3 (holekalciferols) un vitamīns D2 (ergokalciferols). Cilvēka plazmā vitamīni D3 un D2 tiek piesaistīti vitamīna D saistošajam proteīnam un pārnesti uz aknām, kur tie hidroksilējas, veidojot D25 (hidroksivitamīns), kas visbiežāk tiek pārbaudīts laboratoriski un pēc kura daudzuma asinīs tiek noteikts, vai tas organismā ir pietiekamā vai nepietiekamā daudzumā. 

No portāla www.jauns.lv.