D vitamīns nav modes lieta! Tas ir ļoti nepieciešams mūsu veselībai

D vitamīna lietošanas nepieciešamību regulāri uzsver ikviens ģimenes ārsts un pediatrs. Tik regulāri, ka brīžiem pat aizdomājamies – vai tik šī vitamīna lietošana nav kļuvusi par modes tendenci. Vai maziem bērniem jau no pirmajiem dzīves mēnešiem un pieaugušajiem līdz sirmam vecumam D vitamīns būtu nepieciešams, vaicājām ģimenes ārstei Inesei Kuģei. 

FOTO: Shutterstock.com

Ikvienam jālieto D vitamīns, īpaši gada tumšajā laikā.

D vitamīns nekādā gadījumā nav modes lieta. Tas vienkārši ir cilvēka organismam svarīgs elements, kas atklāts un novērtēts salīdzinoši nesen. “Ja D vitamīns būtu modes lieta, tas, cik ātri uzradusies, tik ātri arī būtu pazudis. Pētījumi aizvien vairāk un vairāk atklāj vitamīna lielo nozīmi ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo veselības uzturēšanā, respektīvi, pētījumi pierāda, ka D vitamīnu vajadzētu lietot visa mūža garumā,” rezumē daktere.

 

Agrāk cilvēki D vitamīnu nelietoja un – nekādas vainas! 
“Tā nepavisam nav taisnība. Agrāk cilvēki bija salīdzinoši slimi, arī mirstība bija daudz augstāka, šobrīd vidējais dzīves ilgums ir būtiski palielinājies. Tāpat agrāk daudz vairāk bija cilvēku ar kaulu deformācijām. Nepavisam visi nebija stalti un braši, kā mēs to redzam filmās par senākiem laikiem,” skeptiska ir ģimenes ārste Kuģe.  
Vēsturiski līdz D vitamīna esamībai un secinājumam par tā nepieciešamību pasaule nonāca pamazām - vērojot, kā tautas, kuras uzturā vairāk lieto zivis, īpaši treknās zivis, vai arī dzīvo tuvāk ekvatoram, ir kopumā veselīgākas. Pamazām veica pētījumus un izdarīja secinājumus. Pirmais kristāliskais D vitamīns tiek izdalīts ap pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Ir interesantas liecības par aptuveni 16. gadsimtu, ka tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja piejūrā un lietoja uzturā zivis, retāk attīstījās rahītiskās pazīmes. Agrāk gan ziemeļu, gan dienvidu puslodē ar šī vitamīna trūkumu saistītās problēmas bija ļoti augstas. 

Pēdējie pētījumi liecina, ka D vitamīna darbība un ietekme pielīdzināma hormonam, jo šim vitamīnam ir ietekme gan uz kaulu sistēmu, gan sirds un asinsvadu sistēmu, pozitīva iedarbība uz onkoloģisko saslimšanas risku mazināšanu.

D vitamīna trūkuma izpausme – rahīts
D vitamīna trūkums galvenokārt izpaužas kā rahīts. Tas pamatā nozīmē mīkstus kaulus. Kādreiz bija daudz bērnu ar visdažādākajām kaulu deformācijām. Bija tā saucamās ribu krelles – pārbraucot ar roku priekšpusē, kur ribas kauls savienojas ar ribas skrimsli, varēja just bumbulīšus, tas nozīmē, ka kauls ir mīksts un tajā vietā deformējies. Agrāk izteikta bija deformācija, ko sauca par vistas krūšukurvjiem. Tas nozīmē, ka krūšukurvis nav apaļš, tā sānu virsmas kļūst plakanas, bet krūšukauls var izspiesties uz priekšu kā ķīlis. Bija dažāda veida kāju deformācijas – līkas, x-veida, o-veida. Visas šīs lietas ir retāk, lai gan joprojām rahīts ir sastopams. Ja maziem bērniem trūkst D vitamīns, var attīstīties mīksts galvaskauss un nesacietēt tik ātri kā tiem, kam D vitamīns ir pietiekamā daudzumā. Kamēr bērns ir maziņš un kauli vēl ir mīksti, operatīvi rīkojoties, ir iespējams, mazināt rahīta sekas. Aktīviem pasākumiem (masāžām, vingrošanai, īpašai terapijai) lielāka efektivitāte būs līdz aptuveni 3 gadu vecumam. 

 

Vai līkas kājas ir liela bēda?
Pašas par sevi līkas vai dažādu burtu veidu kājas nav nekas traks. Slikti ir tas, kā kāju deformācijas  ilgtermiņā atstāj iespaidu uz cilvēka ķermeni un kopējo veselības stāvokli, jo, ja ir deformētas kājas, visticamāk arī citi kauli ir nedaudz mainījuši savu formu. Viena no biežākajām problēmām - defekti mugurkaulā, kas laika gaitā var radīt sāpes. Mēs esam pieraduši teikt, ka D vitamīns ir kaulu vitamīns, bet tā nav. Pēdējie pētījumi liecina, ka D vitamīna darbība un ietekme pielīdzināma hormonam, jo šim vitamīnam ir ietekme gan uz kaulu sistēmu, gan sirds un asinsvadu sistēmu, pozitīva iedarbība uz onkoloģisko saslimšanas risku mazināšanu. Ir pētījumi par aterosklerozes attīstību – salīdzinātas divas bērnu grupas. Vieni lietoja D vitamīnu, otri ne. Pēc vairākiem desmitiem gadu salīdzināti. Un izrādījās, ka nelietotājiem ateroskleroze attīstījusies daudz straujāk. 

Ja mazulim ātri aizaug avotiņš, parasti jāmeklē ģenētiski iemesli un atbilstoši risinājumi.

Kad uzsākt D vitamīna lietošanu
D vitamīnu vēlams uzsāk lietot aptuveni 3 līdz 4 nedēļas pēc bērniņa piedzimšanas neatkarīgi no gadalaika. Līdz tam mazulis vēl iztiek ar rezervēm, ko uzņēmis grūtniecības laikā no mammas. 
Lai cik paradoksāli tas neliktos, ja bērns tiek zīdīts ar krūti, viņš iekļaujas riska grupā, līdz ar to D vitamīna lietošanai jāpievērš īpaša uzmanība. Savukārt adaptētajos piena aizstājējos D vitamīna deva ir aprēķināta un ielikta. Piemērs: litrs mammas piena satur 20 D vitamīna darbības vienības. Litrs adaptētā maisījuma satur 400 darbības vienības. Ir mammas, kuras saka – baroju ar maisījumu, tātad papildus devu D vitamīna nedošu. Bet arī šādi nevar, jo ne vienmēr bērns izēd plānoto apjomu, te mamma pazīda savu mazulīti, te izkrīt kāda ēdienreize. Tātad – D vitamīns papildus ir nepieciešams. 

Reklāma
Reklāma

 

Cik daudz lietot D vitamīnu?
Bērnam no 4 nedēļu līdz 1 gada vecumam ieteicams dot katru dienu 400 darbības vienības, pēc tam līdz 3 gadu vecuma pāriet uz 1000 darbības vienībām katru dienu. Pieaugušajiem spēka gados, kad nav būtisku veselības problēmu, tās ir aptuveni 2000 darbības vienības dienā. Nākamais posms, kad ļoti jāseko līdz D vitamīna lietošanai, ir grūtniecības laiks. Sievietei pēc menopauzes vajadzētu lietot pat līdz 5000 darbības vienībām dienā. 

 

Vai D vitamīnu var pārdozēt?
Jebko var pārdozēt. Taču te uzreiz jākliedē kāds mīts. Daudzi vecāki mazam bērniņam baidās dot D vitamīnu, jo uzskata, ka tas veicina pārāk ātru avotiņa aizaugšanu. Ja mazulim ātri aizaug avotiņš, parasti jāmeklē ģenētiski iemesli un atbilstoši risinājumi. Ja patiešām D vitamīns regulāri tiek uzņemts pārāk daudz, tas var ietekmēt negatīvi nieru darbību. 

 

D vitamīna trūkuma pazīmes
Viena no pirmajām pazīmēm, kas var liecināt par D vitamīna trūkumu, ir svīšana. Ja bērniņam svīst rociņas, kājiņas, pakausis, piemēram, ēšanas laikā, kad bērns patērē enerģiju, jāpaŗbauda, vai D vitamīns tiek uzņemts pietiekamā daudzumā. Arī tad, ja izteikta svīšana ir pieaugušajiem, viena no lietām, kas jāizslēdz, ir D vitamīna trūkums. Muskuļu hipotonija jeb muskuļu ļenganums ir tipisks un agrīns rahīta simptoms un izraisa bērna motoriskās attīstības aizkavēšanos. Sakarā ar vēdera priekšējās sienas ļenganajiem muskuļiem vēders uzpūšas un kļūst liels. Bērnam slikti darbojas zarnas, līdz ar to veidojas aizcietējumi.

 

Solārijs un sauļošanas, lai iegūtu D vitamīnu
Solārijā D vitamīnu nav iespējams uzņemt, jo tam ir atšķirīgs viļņa garums no tā, ko uzņemam saulē. Savukārt, lai saulē uzņemtu D vitamīnu pietiekamā daudzumā, ārā jāpavada aptuveni 4 mēneši katru dienu pa 30 minūtēm. Mūsu platuma grādos šādu laiku pavadīt saulē ir samērā neiespējami. Ir mammas, kuras, atnākot uz vizīti, stāsta, ka visu laiku ar bērnu pavada ārā. Taču diez vai tas ir tik viennozīmīgi. Ir jāvērtē, kā izpaužas būšana ārā. Ja runājam par mazuli, viņš ir saģērbts, ratiņos vai arī spēlējas nojumē. Galvā ir cepure. Ja bērns pliks dzīvojas pludmalē, viņš, visticamāk, ir sasmērēts ar krēmu pret ultravioleto staru iedarbību. Bet līdz ar to arī D vitamīns mūsu ādā neveidojas. Aizsargājoties no saules kaitīgās ietekmes, mēs aizsargājamies arī no tās labās ietekmes. Tā ir mūžīgā dermatologu un endokrinologu diskusija par saules labo un slikto ietekmi. Un, padomājot vēsu prātu, varam secināt, ka daudz vieglāk ir regulāri lietot D vitamīnu, nevis atrasties saulē, riskējot ar ādas vēzi.