Septiņi slaido japāņu sieviešu veselības un skaistuma noslēpumi
Vai zinājāt, ka Japānā ir zemākais aptaukošanās līmenis starp pasaules attīstītajām valstīm. Sagaidāmais dzīves ilgums japāņu vīriešiem ir 78 gadi, bet sievietēm – 85. Iespaidīgi?

FOTO: Shutterstock.com
Viens no japāņu veselības noslēpumiem ir veselīga un
daudzveidīga ēšana. Piedāvājam ieskatu japāņu virtuves gudrībās.
Sāksim ar desmit baušļiem, kas raksturo japāņu virtuvi un padara to
tik veselīgu.
1. Lai izvairītos no pārēšanās, ēdiet, līdz
jūtaties par 80% paēduši.
2. Pasniedziet pieticīgas porcijas, izmantojot
mazus un skaistus traukus, lai ēšana sniegtu ne vien fizisku, bet
arī estētisku baudījumu.
3. Ēdiet lēni, nesteidzīgi sakošļājot barību un
izgaršojot katru kumosu.
4. Ēdiet vairāk zivju, svaigu augļu un dārzeņu,
bet mazāk produktu, kas satur piesātinātos un transformētos
taukus.
5. Saldināto karbonizēto dzērienu vietā lietojiet
ūdeni vai tēju.
6. Kur vien iespējams, ejiet kājām.
7. Ēdienreizēs baltmaizes, bulciņu vai
smalkmaizīšu vietā pasniedziet bļodiņu īsgraudaino balto vai brūno
rīsu.
8. Par galveno ēdienu biežāk uzskatiet dārzeņus,
gaļa, lai paliek kā piedeva.
9. Izmantojiet ēdiena gatavošanai olīveļļu vai
rīsu kliju eļļu.
10. Svarīga labas veselības saglabāšanas daļa ir
arī vēlēšanās labi paēst un ēšanai, kā arī ēdiena gatavošanai
jābūt patīkamai nodarbei!
Tagad ielūkosimies japāņu mājsaimnieces virtuvē un uzzināsim, kādi
ir tās noslēpumi.
1. noslēpums – japāņu uztura pamatu veido
zivis, soja, rīsi, dārzeņi un augļi.
Vairums japāņu ēdienu ir šo piecu universāli izmantojamo produktu
dažādas kombinācijas. Ja jums šāds ēdiens šķiet vienveidīgs,
jāteic, ka japāņi pamanās, izmantojot šīs pamatsastāvdaļas, panākt
ļoti lielu ēdienu daudzveidību.
Kā tad ar gaļu? Japānis gadā apēd mazāk nekā 9 kg liellopu gaļas,
kamēr viens ASV iedzīvotājs apēd 27 kg gaļas. Gaļu, kā galveno
ēdienu, Japānā galdā liek salīdzinoši reti.
2. noslēpums – japāņi ēd daudz mazākas
porcijas.
Kā teicis profesors Micunori Murata: „Varbūt mēs arī ēdam
hamburgerus, taču tiem ir japāņu izmērs, nevis amerikāņu.” Japānim,
kurš nokļuvis Eiropā vai ASV, porcijas šķiet pārdabiski milzīgas,
uz pusi lielākas kā, viņaprāt, cilvēks spēj apēst. Kur slēpjas
noslēpums?
Varbūt apstāklī, ka japāņi ēd lēnām, izgaršojot katru kumosu.
Pārsteidzošākais ir tas, ka pēc kārtīgas japāņu stilā ieturētas
maltītes, tu nebūt nejutīsies izsalcis.
3. noslēpums – japāņi ēdienus gatavo tos
ļoti viegli un maigi karsējot.
Japāņu virtuvē ļoti bieži pat mūsdienās nav tāda mūsu apziņā
pilnīgi nepieciešama lieta kā cepeškrāsns. Japāņu saimnieces
negatavo ēdienu cepeškrāsnī, bet gan viegli tvaicē, cep uz
grilpannas, sautē vai apcep uz straujas uguns. Šādi labāk tiek
saglabātas barības vielas un vitamīni, kas ir produktos. Japāņiem
ir pamatprincips – jo mazāk karsēts, jo labāk pagatavots.
Japānietes ievēro mēru lietojot piedevas. Šeit nekad ēdiens netiks
slīcināts treknās krējuma mērcēs, netiek lietotas arī stipras
garšvielas, kas nomāc ēdiena dabīgo aromātu. Vēl viena atšķirība –
japāņu saimnieces ēdiena gatavošanai izmanto tikai veselīgas, mazas
canola eļļas vai daši (daši – dzidrs,
zivju un jūras aļģu buljons, viens no japāņu virtuves stūrakmeņiem)
devas
4. noslēpums – japāņi katrā maltītē
maizes vietā ēd rīsus.
Tā kā esam pieraduši pie maizes, mūsu virtuvei šis princips varētu
būt grūti realizējams. Maizes sastāvā ir vērtīgie graudaugi, kurus
pilnībā izslēdzot no ēdienkartes, jāuzņem ar citiem produktiem.
Rīsu gatavošana ir īpašs stāsts.
5. noslēpums – japānietes ir enerģijas brokastu
karalienes.
Japānietes brokastīs neēd ceptas olas ar bekonu, pankūkas,
baltmaizi ar desu vai saldās brokastu pārslas. Tipiskas japāņu
ģimenes brokastis sastāv no zaļās tējas, bļodiņas kūpošu rīsu,
miso zupas ar tofu un agrajiem sīpoliem, mazām
nori jūras aļģu plāksnītēm un varbūt vēl mazas omletītes vai
grilēta laša gabaliņa. Pavisam atšķirīgas no mūsu brokastīm!
Protams, sastāvdaļas varam izvēlēties mūsu garšas sajūtām un
produktiem atbilstošas, būtiskākais ir pamatprincips – nevis apjoms
un sātīgums, bet uzņemtā un enerģija un vitamīni ir no svara, ja
runājam par brokastīm.
6. noslēpums – japānietes dievina desertu … savā
manierē.
Japānietes ir kā trakas pēc šokolādes. Viņām garšo saldējums,
cepumi, smalkmaizītes, rīsu krekeri un citi našķi. Tomēr, atšķirība
ir tā, ka viņas desertu ēd retāk un porcijas ir mazākas. Japāņu
kūkas gabaliņš ir vismaz trīs reizes mazāks par mums ierasto.
7. noslēpums – japānietēm ir atšķirīga attieksme pret
uzturu.
Japānietes ir slaidākās sievietes pasaulē. Japānā uz ielas gandrīz
neredzēsiet tuklus cilvēkus, sievietes ir slaidas, izteiktu vidukli
un gandrīz ideālu figūru. Taču, japānietes nekad neietur diētu!
Iespējams, šis ir savdabīgs diētas fenomens – mēs ieturam diētu lai
kļūtu slaidākas, veselīgākas, ierobežojam sevi. Veselības zinātņu
asoc. prof. Stīvs Hoks veiktajā pētījumā par ēšanas ieradumiem,
kurā secināts, ka japānietes, kaut augstu vērtē slaidumu, neatsakās
no iemīļotajiem ēdieniem un produktiem, saka: „Organisms reaģē uz
diētu ieturēšanu, uzkrājot vairāk tauku, nekā parasti un ievērojami
samazinot sadedzināto kaloriju skaitu pie normālas fiziskās
slodzes.” Tātad, iespējams, stingrā diētu ievērošana arī ir ceļš uz
lieko svaru. Skan paradoksāli.
Pēdējais, vairāk dzīvesveida, kā virtuves noslēpums ir
fiziskā aktivitāte. Jāpāņi visu dienu ir aktīvi, dabiskā
veidā. Japānā, pat lielajās pilsētās, uz ielas redzēsiet
apbrīnojami daudz velobraucēju. Bieži uzvalkos, ar kaklasaiti,
dodoties uz darbu birojā. Tāpat japāņi daudz vairāk pārvietojas
kājām, brīvdienās dodas pārgājienos kopā ar ģimeni. Viņi kustas,
īpaši par to nepiedomājot, tas ir viņu dabiskajā ikdienā.
Vairums japāņu virtuves noslēpumu krasi atšķiras no mums ierastā un
pieejamā un nez vai būtu pareizi censties pārņemt pilnībā kaut ko,
kas, kas sakņojas dziļi kultūrā un ir saistīts ar noteiktos platuma
grādos pieejamajiem produktiem. Būtiskais ir pamatdoma, kas šeit
ielikta, varbūt dažkārt vērts aizdomāties par garšvielu bagātīgo
lietošanu, pie kā esam pieradinājuši savas garšas sajūtas, par
ēdienu gatavošanas veidu, un filozofiju, par to, kā baudām maltīti
un, ko no tās gūstam.
Izmantotā literatūra: N. Moriama un V. Doils.
Japānietes vienmēr jaunas un slaidas R.: Zvaigzne ABC,
2009.