Man ir mazs krāniņš. Vai tāpēc sievu seksuāli nesaistu? Skaidro seksologs

„Ar sievu esmu precējies divus gadus. Apprecējāmies diezgan ātri, jau sešus mēnešus pēc iepazīšanās. Kopīgu bērnu mums nav, sievai ir dvīņi no iepriekšējām attiecībām, arī man ir bērns no iepriekšējām attiecībām.
Jau kopš pusaudžu gadiem man ir viens liels komplekss, neērti jau par to runāt, bet man vienmēr ir bijis kauns par to, ka man ir neliela izmēra loceklis. Pirms satiku savu tagadējo sievu, man ir bijušas tikai vienas nopietnas attiecības, kurās piedzima bērns. Sieviete bija tā, kura attiecības pārtrauca un šķiroties pateica, ka man ar manu mazo locekli normālu sievieti neatrast. Pēc notikušā ilgāku laiku neveidoju vispār nekādas attiecības, jo biju iegrimis lielos kompleksos.
Kad pēc ilgāka laika satiku savu tagadējo sievu, arī baidījos, kā tas būs, kad tiksim līdz gultai un viņa mani redzēs pliku. Biju ļoti uztraucies, ka viņa varētu būt vīlusies, bet viņa neko neteica. Vienīgi ievēroju, ka daudz labprātāk viņa vēlas, ka sniedzu viņai kunilingu un apmierinu viņu orāli. Un atkal pie sevis domāju, vai tikai tas nav tāpēc, ka man ir mazs loceklis. Viņa nekad man to skaļi nebija teikusi, taču pēc vienas noklausītas sarunas sapratu, ka tas tā tomēr ir. Pavisam nejauši dzirdēju sarunu. Tovakar pie sievas bija atnākusi draudzene, viņas virtuvē runāja un dzēra Martini. Bija jau vēls, gāju gulēt. Acīmredzot viņas domāja, ka esmu jau aizmidzis, taču es negribot dzirdēju viņu sarunu. Sieva teica apmēram tā: laiza viņš labi, bet tas mazais loceklis nekam neder, Raivim gan ir kārtīgs (tas laikam ir viņas mīļākais). Tonakt tā arī neaizmigu. Protams, var jau domāt, ka to viņa teica alkohola iespaidā, bet tad jau tieši patiesība parasti tiek atklāta. Visu laiku domāju par viņas vārdiem un to, kas tas par Raivi.

Kā atrisināt šo problēmu un vai tā vispār ir atrisināma? Runāt jau var daudz un dikti, bet no tā jau man nekas biksēs lielāks nekļūs.

Man šķiet, ka sieva mani neuzskata par vīrišķīgu vīrieti gultā, tieši mana mazā locekļa dēļ, tādēļ seksuāli es viņu nesaistu. Man šķiet, ka viņa ir kopā ar mani tāpēc, ka sniedzu viņai drošības sajūtu, nodrošinu ģimeni, normāli pelnu, rūpējos par bērniem, arī sadzīvojam labi, bet kā vīrietis gultā es viņu nesaistu, visticamāk seksuāli saista viņu tas otrs, kuram esot kārtīgs...
Ar viņu pašu neesmu runājis par šo tēmu, jo negribu atkal dzirdēt to pašu, ko toreiz, kad šķīros no sava bērna mātes.
Kā atrisināt šo problēmu un vai tā vispār ir atrisināma? Runāt jau var daudz un dikti, bet no tā jau man nekas biksēs lielāks nekļūs. Pārliecība par savām spējām gultā nu jau man ir zemāka par zemi. Esmu domājis par locekļa palielināšanas operāciju. Bet varbūt šķirties, lai viņa sev atrod pilnvērtīgu vīrieti, bet pašam dzīvot vienam?"

Atbild seksologs Arturs Šulcs.

Izmēram patiešām nav nozīmes!
„Ja vīrieša loceklis ir eriģējošs un viņam pašam sagādā baudu, ja viņš spēj sagādāt baudu arī sievietei, par dzimumlocekļa izmēru nav jāuztraucas! Tāpat kā nav jāuztraucas par to, ka kādam citam pasaulē ir vairāk naudas, lielāka māja vai mašīna. Visas problēmas sākas no salīdzināšanas, bet salīdzināšana — tas ir strupceļš. Arī miljonārs, salīdzinot sevi ar miljardieri, var sākt justies mazāk vērtīgs, varošs.
Konkrētajā gadījumā ir runa par sociāli atbildīgu vīrieti, kurš savā seksuālajā dzīvē ir izsmalcināts (ne velti sieva atzīst, ka viņš spēj viņai sagādāt baudu). Tai pat laikā vīrietim ir zema pašapziņa — tā liek viņam sevi salīdzināt ar citiem vīriešiem un tieši tā noved strupceļā. Izmainot locekļa izmērus, problēma neatrisināsies. Parasti šādos gadījumos vīrietis atrod citu iemeslu, par ko satraukties, piemēram, dzimumloceklis nebūs pietiekoši resns. Jāapzinās, ka dzimumlocekļa  izmēram nav nozīmes. Baudu var radīt kā mazs loceklis, tā arī viegli eriģējošs — orgasmu var izsaukt ar locekļa galviņu paglāstot vien klitoru.
Padomju gados, kad daudziem vīriešiem apliecināšanās notika caur seksu, bija sievietes, kas ar ātro palīdzību tika nogādātas slimnīcā un ārstējās ginekoloģiskajās nodaļās, jo viņām maksts bija saplēsta tieši vīrieša lielā dzimumlocekļa un nesaudzīgās attieksmes dēļ. Un sievietes no šiem vīriešiem vēlējās šķirties tieši šo radīto sāpju dēļ. Tāpēc atkārtoju — locekļa izmērs baudu seksā nenodrošina!

Izmainot locekļa izmērus, problēma neatrisināsies. Parasti šādos gadījumos vīrietis atrod citu iemeslu, par ko satraukties, piemēram, dzimumloceklis nebūs pietiekoši resns.

Ja nemīlam sevi — otram neko iedot nevaram
Pats būtiskākais ir tas, kā mēs paši attiecamies pret savu ķermeni — ja to nemīlam, mēs otram neko nevaram iedot! Jo mazvērtības sajūta rada bloku, mēs nokoncentrējamies uz sevi — mums tur kaut kas par lielu, kaut kas par mazu, kaut kur par resnu, kaut kur par tievu. Tas rada aizturi un izpaliek seksā tik svarīgā brīvības un uzticēšanās sajūta. Tāpēc ir svarīgi atrast iemeslu tam, kāpēc cilvēks par sevi domā tik slikti? Konkrētajā vīrieša stāstā psiho traumējoši bijuši pirmās sievas sacītie vārdi, taču esmu diezgan pārliecināts, ka vīrietim no bērnības un jaunības dienām pūrā nav iedota apziņa, ka ar viņa dzimumorgāniem un ķermeni viss ir kārtībā. Viņam nav bijusi pozitīva atzīšana no vecākiem, kuriem ir dēlam jāpasaka: ar tavu krāniņu viss ir labi. Senāk tas netika pieļauts, ka kāds cilvēks izietu pasaulē pirms viņa dzimumorgāni nebūtu atzīti. Kā tik mūsu intīmās ķermeņa daļas nav apdziedātas tautas dainās! Un visas šīs dziesmas vēsta, ka cilvēkam vajag priecāties par savu ķermeni un to izzināt. Un tas ir ļoti svarīgi, jo tas, kurš par savu ķermeni priecājas, tas turpinās cilti. Šī pozitīvā informācija par ķermeni katram vecākam ir jāiedod savam bērnam. Ja sievietei ir apaļš dibens, priecājies par to, ja esi kalsnāka — priecājies arī par to! Tu esi tāda radīta un tas ir labi. Tev ir liels loceklis — priecājies, mazs — arī priecājies. Jo baudu sievietei un sev tu vari sagādāt kā ar vienu, tā otru.

Sieviešu vardarbība — emocionāla
Konkrētajā gadījumā izskatās, ka vīrietis neapzināti piemeklē sievietes, kas pret viņu izturas vardarbīgi. Sievietes šo vīrieti vienkārši „močī”. Pirmā pasaka, ka viņam par mazu loceklis, otrā iedzērusi atkal saka ko līdzīgu. Jautājums, kāpēc vīrietis izvēlas vardarbīgas sievietes? Visdrīzāk tas nāk no bērnības, kad viņa mamma ir mēģinājusi dēlu emocionāli kastrēt. Katram dzimumam ir savs vardarbības arsenāls. Sievietes vardarbība visbiežāk izpaužas tieši dzimuma jomā. Arī es no bērnības atceros situāciju, kad mamma ar vecmāmiņu mīcīja mīklu, lai ceptu maizi un teica: tagad mēs tevi pārtaisīsim no puikas par meiteni. Es raudāju, man kā bērnam bija šoks, ka man grasās atņemt manu identitāti. Diemžēl sieviešu emocionālā vardarbība nav retums.

Mirklī, kad viņš pats sāks par sevi domāt pozitīvi, arī sieviete neviļus pamanīs, ka viņam ir interesants loceklis. Ko mēs domājam par sevi, to par mums domā citi.

Vīrietim varu ieteikt iet psihoterapijā, jo tas palīdzētu ne tikai atrast mazvērtības cēloni, bet uz sevi paraudzīties plašāk: ko tu šai pasaulei dod, palīdzētu saprast, ka ne loceklis ir galvenais. Ja vīrietis mīlēs sevi, viņš spēs iemīlēt arī savu mazo locekli un sieviete spiegdama metīsies viņam virsū. Tas sen ir pierādījies: ja cilvēks mainās pats, mainīsies arī otrs. Šai gadījumā šķiršanās nepalīdzēs, jo vīrietis atkal dabūs vēl vienu sievieti, kura stāstīs par viņa mazo krāniņu. Mirklī, kad viņš pats sāks par sevi domāt pozitīvi, arī sieviete neviļus pamanīs, ka viņam ir interesants loceklis. Ko mēs domājam par sevi, to par mums domā citi. Ja tu par savu ķermeni domāsi pozitīvi, tieši tāpat to vērtēs citi. Bieži cilvēks nevar izskaidrot, kāpēc otrs viņam patīk, taču tas ir tāpēc, ka viņš intuitīvi sajūt otra cilvēka pašapziņu. Ja savu ķermeni vai seksualitāti cilvēks nepieņem, arī pārējie no viņa distancējas. Vai maz retas ir situācijas, kad necila izskata vīrietis vai sieviete izpelnās uzmanību no pretējā dzimuma? Un cilvēki domā: „Nu kaut kas viņos ir!” Tas tādēļ, ka viņi smaida paši sev un līdz ar to arī pasaulei.”