Man ir mazs krāniņš. Vai tāpēc sievu seksuāli nesaistu? Skaidro seksologs
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Pirmā sieva šķiroties norādīja — ar tavu mazo locekli normālu sievieti tev neatrast! Otrā sieva šos jautājumus apspriež ar draudzeni un stāsta, ka vīra mazais loceklis nekam neder. Vai šī situācija vispār ir risināma, varbūt šķirties un atlikušo dzīvi pavadīt vienam, portālam mammam.lv/tetiem.lv jautā kāds tētis lasītājs.

FOTO: Shutterstock.com
Runāt jau var daudz un dikti, bet no tā jau man nekas biksēs lielāks nekļūs. Pārliecība par savām spējām gultā nu jau man ir zemāka par zemi.
„Ar sievu esmu precējies divus gadus. Apprecējāmies diezgan
ātri, jau sešus mēnešus pēc iepazīšanās. Kopīgu bērnu mums nav,
sievai ir dvīņi no iepriekšējām attiecībām, arī man ir bērns no
iepriekšējām attiecībām.
Jau kopš pusaudžu gadiem man ir viens liels komplekss, neērti jau
par to runāt, bet man vienmēr ir bijis kauns par to, ka man ir
neliela izmēra loceklis. Pirms satiku savu tagadējo sievu, man ir
bijušas tikai vienas nopietnas attiecības, kurās piedzima bērns.
Sieviete bija tā, kura attiecības pārtrauca un šķiroties pateica,
ka man ar manu mazo locekli normālu sievieti neatrast. Pēc notikušā
ilgāku laiku neveidoju vispār nekādas attiecības, jo biju iegrimis
lielos kompleksos.
Kad pēc ilgāka laika satiku savu tagadējo sievu, arī baidījos, kā
tas būs, kad tiksim līdz gultai un viņa mani redzēs pliku. Biju
ļoti uztraucies, ka viņa varētu būt vīlusies, bet viņa neko
neteica. Vienīgi ievēroju, ka daudz labprātāk viņa vēlas, ka
sniedzu viņai kunilingu un apmierinu viņu orāli. Un atkal pie sevis
domāju, vai tikai tas nav tāpēc, ka man ir mazs loceklis. Viņa
nekad man to skaļi nebija teikusi, taču pēc vienas noklausītas
sarunas sapratu, ka tas tā tomēr ir. Pavisam nejauši dzirdēju
sarunu. Tovakar pie sievas bija atnākusi draudzene, viņas virtuvē
runāja un dzēra Martini. Bija jau vēls, gāju gulēt. Acīmredzot
viņas domāja, ka esmu jau aizmidzis, taču es negribot dzirdēju viņu
sarunu. Sieva teica apmēram tā: laiza viņš labi, bet tas mazais
loceklis nekam neder, Raivim gan ir kārtīgs (tas laikam ir viņas
mīļākais). Tonakt tā arī neaizmigu. Protams, var jau domāt, ka to
viņa teica alkohola iespaidā, bet tad jau tieši patiesība parasti
tiek atklāta. Visu laiku domāju par viņas vārdiem un to, kas tas
par Raivi.
Kā atrisināt šo problēmu un vai tā vispār ir atrisināma? Runāt jau var daudz un dikti, bet no tā jau man nekas biksēs lielāks nekļūs.
Man šķiet, ka sieva mani neuzskata par vīrišķīgu vīrieti gultā,
tieši mana mazā locekļa dēļ, tādēļ seksuāli es viņu nesaistu. Man
šķiet, ka viņa ir kopā ar mani tāpēc, ka sniedzu viņai drošības
sajūtu, nodrošinu ģimeni, normāli pelnu, rūpējos par bērniem, arī
sadzīvojam labi, bet kā vīrietis gultā es viņu nesaistu, visticamāk
seksuāli saista viņu tas otrs, kuram esot kārtīgs...
Ar viņu pašu neesmu runājis par šo tēmu, jo negribu atkal dzirdēt
to pašu, ko toreiz, kad šķīros no sava bērna mātes.
Kā atrisināt šo problēmu un vai tā vispār ir atrisināma? Runāt jau
var daudz un dikti, bet no tā jau man nekas biksēs lielāks nekļūs.
Pārliecība par savām spējām gultā nu jau man ir zemāka par zemi.
Esmu domājis par locekļa palielināšanas operāciju. Bet varbūt
šķirties, lai viņa sev atrod pilnvērtīgu vīrieti, bet pašam dzīvot
vienam?"
Atbild seksologs Arturs Šulcs.
Izmēram patiešām nav nozīmes!
„Ja vīrieša loceklis ir eriģējošs un viņam pašam sagādā baudu, ja
viņš spēj sagādāt baudu arī sievietei, par dzimumlocekļa izmēru nav
jāuztraucas! Tāpat kā nav jāuztraucas par to, ka kādam citam
pasaulē ir vairāk naudas, lielāka māja vai mašīna. Visas problēmas
sākas no salīdzināšanas, bet salīdzināšana — tas ir strupceļš. Arī
miljonārs, salīdzinot sevi ar miljardieri, var sākt justies mazāk
vērtīgs, varošs.
Konkrētajā gadījumā ir runa par sociāli atbildīgu vīrieti, kurš
savā seksuālajā dzīvē ir izsmalcināts (ne velti sieva atzīst, ka
viņš spēj viņai sagādāt baudu). Tai pat laikā vīrietim ir zema
pašapziņa — tā liek viņam sevi salīdzināt ar citiem vīriešiem un
tieši tā noved strupceļā. Izmainot locekļa izmērus, problēma
neatrisināsies. Parasti šādos gadījumos vīrietis atrod citu
iemeslu, par ko satraukties, piemēram, dzimumloceklis nebūs
pietiekoši resns. Jāapzinās, ka dzimumlocekļa izmēram nav
nozīmes. Baudu var radīt kā mazs loceklis, tā arī viegli eriģējošs
— orgasmu var izsaukt ar locekļa galviņu paglāstot vien
klitoru.
Padomju gados, kad daudziem vīriešiem apliecināšanās notika caur
seksu, bija sievietes, kas ar ātro palīdzību tika nogādātas
slimnīcā un ārstējās ginekoloģiskajās nodaļās, jo viņām maksts bija
saplēsta tieši vīrieša lielā dzimumlocekļa un nesaudzīgās
attieksmes dēļ. Un sievietes no šiem vīriešiem vēlējās šķirties
tieši šo radīto sāpju dēļ. Tāpēc atkārtoju — locekļa izmērs baudu
seksā nenodrošina!
Izmainot locekļa izmērus, problēma neatrisināsies. Parasti šādos gadījumos vīrietis atrod citu iemeslu, par ko satraukties, piemēram, dzimumloceklis nebūs pietiekoši resns.
Ja nemīlam sevi — otram neko iedot nevaram
Pats būtiskākais ir tas, kā mēs paši attiecamies pret savu ķermeni
— ja to nemīlam, mēs otram neko nevaram iedot! Jo mazvērtības
sajūta rada bloku, mēs nokoncentrējamies uz sevi — mums tur kaut
kas par lielu, kaut kas par mazu, kaut kur par resnu, kaut kur par
tievu. Tas rada aizturi un izpaliek seksā tik svarīgā brīvības un
uzticēšanās sajūta. Tāpēc ir svarīgi atrast iemeslu tam, kāpēc
cilvēks par sevi domā tik slikti? Konkrētajā vīrieša stāstā psiho
traumējoši bijuši pirmās sievas sacītie vārdi, taču esmu diezgan
pārliecināts, ka vīrietim no bērnības un jaunības dienām pūrā nav
iedota apziņa, ka ar viņa dzimumorgāniem un ķermeni viss ir
kārtībā. Viņam nav bijusi pozitīva atzīšana no vecākiem, kuriem ir
dēlam jāpasaka: ar tavu krāniņu viss ir labi. Senāk tas netika
pieļauts, ka kāds cilvēks izietu pasaulē pirms viņa dzimumorgāni
nebūtu atzīti. Kā tik mūsu intīmās ķermeņa daļas nav apdziedātas
tautas dainās! Un visas šīs dziesmas vēsta, ka cilvēkam vajag
priecāties par savu ķermeni un to izzināt. Un tas ir ļoti svarīgi,
jo tas, kurš par savu ķermeni priecājas, tas turpinās cilti. Šī
pozitīvā informācija par ķermeni katram vecākam ir jāiedod savam
bērnam. Ja sievietei ir apaļš dibens, priecājies par to, ja esi
kalsnāka — priecājies arī par to! Tu esi tāda radīta un tas ir
labi. Tev ir liels loceklis — priecājies, mazs — arī priecājies. Jo
baudu sievietei un sev tu vari sagādāt kā ar vienu, tā otru.
Sieviešu vardarbība — emocionāla
Konkrētajā gadījumā izskatās, ka vīrietis neapzināti piemeklē
sievietes, kas pret viņu izturas vardarbīgi. Sievietes šo vīrieti
vienkārši „močī”. Pirmā pasaka, ka viņam par mazu loceklis, otrā
iedzērusi atkal saka ko līdzīgu. Jautājums, kāpēc vīrietis izvēlas
vardarbīgas sievietes? Visdrīzāk tas nāk no bērnības, kad viņa
mamma ir mēģinājusi dēlu emocionāli kastrēt. Katram dzimumam ir
savs vardarbības arsenāls. Sievietes vardarbība visbiežāk izpaužas
tieši dzimuma jomā. Arī es no bērnības atceros situāciju, kad mamma
ar vecmāmiņu mīcīja mīklu, lai ceptu maizi un teica: tagad mēs tevi
pārtaisīsim no puikas par meiteni. Es raudāju, man kā bērnam bija
šoks, ka man grasās atņemt manu identitāti. Diemžēl sieviešu
emocionālā vardarbība nav retums.
Mirklī, kad viņš pats sāks par sevi domāt pozitīvi, arī sieviete neviļus pamanīs, ka viņam ir interesants loceklis. Ko mēs domājam par sevi, to par mums domā citi.
Vīrietim varu ieteikt iet psihoterapijā, jo tas palīdzētu ne
tikai atrast mazvērtības cēloni, bet uz sevi paraudzīties plašāk:
ko tu šai pasaulei dod, palīdzētu saprast, ka ne loceklis ir
galvenais. Ja vīrietis mīlēs sevi, viņš spēs iemīlēt arī savu mazo
locekli un sieviete spiegdama metīsies viņam virsū. Tas sen ir
pierādījies: ja cilvēks mainās pats, mainīsies arī otrs. Šai
gadījumā šķiršanās nepalīdzēs, jo vīrietis atkal dabūs vēl vienu
sievieti, kura stāstīs par viņa mazo krāniņu. Mirklī, kad viņš pats
sāks par sevi domāt pozitīvi, arī sieviete neviļus pamanīs, ka
viņam ir interesants loceklis. Ko mēs domājam par sevi, to par mums
domā citi. Ja tu par savu ķermeni domāsi pozitīvi, tieši tāpat to
vērtēs citi. Bieži cilvēks nevar izskaidrot, kāpēc otrs viņam
patīk, taču tas ir tāpēc, ka viņš intuitīvi sajūt otra cilvēka
pašapziņu. Ja savu ķermeni vai seksualitāti cilvēks nepieņem, arī
pārējie no viņa distancējas. Vai maz retas ir situācijas, kad
necila izskata vīrietis vai sieviete izpelnās uzmanību no pretējā
dzimuma? Un cilvēki domā: „Nu kaut kas viņos ir!” Tas tādēļ, ka
viņi smaida paši sev un līdz ar to arī pasaulei.”