“Skola ir darbiņš”, kāpēc šī frāze var nodarīt vairāk ļauna nekā laba? Skaidro psiholoģe

Lasīšana nedrīkst būt sods 

Pavasaris ir labākais laiks, lai pakāpeniski sāktu veidot jaunus ieradumus, t.sk. tādus, kas būs svarīgi pirmklasniekam, tomēr ir ļoti būtiski nepārspīlēt, darīt visu pakāpeniski, mierīgi, lai neradītu pretēju efektu – bailes un nepatiku pret skolu. Nereti tiek uzsvērts, lai bērns būtu gatavs skolai, svarīgs aspekts ir lasītprasme. Tā patiešām ir, tomēr tas nenozīmē, ka tagad katru dienu būtu jāliek bērnam lasīt pusstundu vai vairāk. Arī nepilnas 10 minūtes dienā var dot brīnišķīgus rezultātus, ja bērns lasa ar prieku un interesi. Lai to panāktu, liela nozīme ir ne tikai atbilstošam un interesantam lasīšanas materiālam, bet arī kopīgam priekam par katru izlasīto vārdiņu, par katru mazo panākumu. Vērts atcerēties, ka lasīšana nebūt nenozīmē, ka jāsēž mierā, pie galda, ar grāmatu rokā – tā var būt arī daļa no kopīgas gatavošanas, izlasot recepti, vai kopīga plauktiņa salikšana, soli pa solim izlasot instrukciju. Galvenais, lai lasīšana nav kā sods, bet notiek ar rotaļu un spēļu elementiem. 

Kustību un redzes atmiņas attīstība 

Piecu un sešu gadu vecumā bērniem ir svarīgi attīstīt kustību un redzes atmiņu – ja tas tiek darīts, arī skolā būs daudz vieglāk. Kustību atmiņu iespējams trenēt ar dažādām spēlēm, ikdienas sadzīves uzdevumiem un rokdarbiem. Tas vienlaikus nāk par labu gan intelektuālai attīstībai, gan sīkajai motorikai. Savukārt, redzes atmiņas attīstībai svarīgi, lai vecāki iepazīstinātu bērnu ar īstu, dzīvu pasauli. Tas nozīmē kopīgu došanos uz tirgu, bibliotēku, braucienu sabiedriskajā transportā, došanos dabā u.c. Šajā laikā var mudināt bērnu uzdot jautājumus, pievērst uzmanību dažādām lietām, skaidrot lietu kārtību u.tml. Pirmsskolas vecuma bērniem (un bieži arī pirmo klašu skolēniem) intelektuālā attīstība notiek kustībā. Tiek uzskatīts, ka šajā laikā bērniem ikdienā jānostaigā tik daudz kilometru, cik viņiem ir gadu, t.i. pieci, seši vai septiņi kilometri dienā. 

Vecāko brāļu un māsu loma 

Lai bērns būtu gatavs skolai, svarīga ir visas ģimenes iesaiste. Prieks, ka ir aizvien vairāk pirmsskolu un skolu, kā, piemēram, “CreaKids”, kas uzsver visas ģimenes lomu. Piemēram, ja ģimenē ir vecāki brāļi vai māsas, kuri jau mācās skolā, svarīgi pārrunāt, lai viņi nesabiedētu mazākos, lai dalītos savā pozitīvajā pieredzē. Bet vecākiem būtu ieteicams nestrostēt lielos bērnus par skolas lietām mazāko klātbūtnē. Tas viņos var radīt bailes no tā, kas vēl nemaz nav noticis un, iespējams, nekad nenotiks. Pirmsskolas vecuma bērni pieaugušo teikto uztver ļoti konkrēti, tāpēc negatīvi ieteikumi par skolu var ļoti nosakņoties viņu apziņā. 

Neļaut padoties pirmo grūtību priekšā

Domājot par gatavību skolai, būtiska lieta ir patstāvība, tomēr, mīlot savus bērnus, mēdzam aizrauties un nonākt pāraprūpē, kas, savukārt, noved pie bērna secinājumiem, ka viņš pats kaut ko nevar, ka tas viņam nesanāk. Ir būtiski neļaut padoties pirmo grūtību priekšā un veicināt, lai pirmo risinājumu dažādiem jautājumiem bērns atrod patstāvīgi. Pat, ja tas nebūs ideāls risinājums. Un šajā gadījumā ļoti svarīga ir vecāku tālākā reakcija. Piemēram, ieteicams izvairīties no tādām frāzēm kā “es zinu, ka tu vari labāk” – bērns visbiežāk nezina, kā ir “labāk”, tāpēc tikai secina, ka viņam “nesanāk pietiekami labi”. Vispirms ir svarīgs paslavēt par paveikto, tad ar vieglumu un rotaļīgumu kopīgi atrast, kur bijusi kāda kļūda. Šādos gadījumos noderēs frāze “te ir paslēpusies maza kļūdiņa, pamēģināsim to atrast kopā”. Tā mēs varam padarīt kļūdīšanos par normālu mācību procesa sastāvdaļu. 

Noteikt savas un ievērot citu robežas

Pirms skolas gaitu sākšanas ir svarīgi arī iemācīt bērnu noteikt robežas, izprast, kas ir cieņa un pieklājība pret sevi un citiem, kā apvaldīt savus instinktus u.tml. Ienākot klasē, bērni mēdz pārbaudīt šīs robežas un tas ir normāli. Ja bērns redz skaidras, saprotamas robežas un vienotu pieeju, viņš jūtas drošāk un ātrāk apgūst pieņemamas uzvedības modeļus. Savukārt situācijās, kad robežas ir neskaidras vai mainīgas, bērnam var rasties apjukums, kas izpaužas kā izaicinoša uzvedība. Tāpēc svarīgi ne tikai noteikt robežas, bet arī tās izskaidrot, pārrunāt un ar savu piemēru ikdienā parādīt, ko nozīmē cieņpilna attieksme, savstarpēja sadarbība un atbildība par savu rīcību.

Atmest frāzi “skola ir darbiņš”

Lai bērns būtu gatavs skolai, būtiskākais ir veidot pārliecību, ka mācīties ir interesanti, lai skola nesaistītos ar bailēm. Tāpat ir svarīgi mazāk laika veltīt ekrāniem, bet vairāk – fiziskajām aktivitātēm. Šis ir arī īstais laiks, lai pakāpeniski nostiprinātu pārliecību, ka piepūle ir norma, un mainīt domāšanu no “es gribu” uz spēju darīt lietas, ko ne visai gribas, bet kas nāk par labu. Tikpat būtiski ir iemācīt izprast un cieņpilni, pieklājīgi noteikti savas, kā arī ievērot citu robežas. Kļūstot par skolēnu, bērni nepārstāj būt bērni, tāpēc ieteicams arī atmest frāzi “skola ir darbiņš”. Ja bērnos rada pārliecību, ka skola ir darbs, bet pēc tam viņi dzird, kā vecāki sūdzas par savu darba dienu, tas noteikti neradīs vēlmi doties uz skolu.

Gatavība skolai nav tikai prasme lasīt vai rēķināt, tā ir bērna iekšējā pārliecība, ka viņš spēj, ka drīkst kļūdīties  un ka apkārtējie viņu atbalsta. Tieši šī sajūta veido pamatu veiksmīgam skolas sākumam un attieksmei pret mācīšanos ilgtermiņā. Ja ģimene spēj radīt vidi, kur mācīšanās ir dabiska ikdienas daļa, kur robežas ir skaidras, bet attieksme - cieņpilna un iedrošinoša, bērns uz skolu dosies ar interesi, nevis bailēm. Un tas, iespējams, ir pats svarīgākais ieguldījums, ko vecāki var sniegt savam topošajam pirmklasniekam.