Brīnišķīgs iepazīšanās stāsts: Sešu bērnu māmiņas iepazīšanās sludinājums

Satikāmies un iepazināmies maz ticamā veidā... Kādā saulainā dienā ar draudzeni sēdējām un prātoju, kā būtu, ja es internetā ieliktu iepazīšanās sludinājumu? Svārstījos un draudzenei jautāju: Nu kam gan es esmu vajadzīga ar sešiem mazajiem?!

FOTO: Aigars Jansons, http://www.ajstudio.lv/

Biju šķīrusies nu jau pusgadu. Uz manu čīkstēšanu par to, ka diez vai kādam esmu nepieciešama, draudzene atbildēja — kamēr neesmu pamēģinājusi, lai nemuldu! Tomēr cerības un domu par sludinājumu atmetu.

Nākamajā dienā darbā man pienāca zvans no kāda svešinieka, kur klausulē man jautāja, vai es nebaidītos no četriem vīriešiem? Apjuku un jautāju, kas tur zvana?! Atbilde: Andis. Sāku taujāt, par kādiem četriem vīriešiem ir runa, kur ņēmāt manu numuru? Andis man atbildēja, ka atradis sludinājumā un nolēmis pamēģināt un piezvanīt. Tie četri vīrieši esot viņš un viņa trīs dēliņi. Un man viss kļuva skaidrs! Kamēr es darbā, draudzene bija ielikusi sludinājumu manā vietā!!!

Lūdzu svešiniekam, lai piezvana vakarā, jo šobrīd esmu darbā — te biju sākusi strādāt nesen. Viņš bija ar mieru.

 

Vakarā devos pie draudzenes. Skatos uz viņu, bet šī smejas!

Vakarā Andis man patiešām zvanīja. Sarunājām randiņu, bet, ja godīgi — es baidījos, jo nekad nebiju gājusi uz "aklajiem randiņiem". Divas dienas meklēju attaisnojumus, kāpēc tikšanās jāpārceļ, jo biju nobijusies ne pa knapo. Trešajā dienā saņēmos un līdzi uz iepazīšanos paņēmu arī savu jaunāko māsu. Drosmei ar māsu izdzērām pa kokteilītim.

Saņēmos un atbildēju, ka viss ir forši, bet diezin vai kas var sanākt — man pašai ir seši bērni...

 

Ejam, ejam, un vajadzīgā iela un durvis tik ātri tuvojas... Sirds pukstēja kā negudra. Un te nu viņš bija — viņa smaids un mans skatiens satikās...

Uzgājām uz dzīvokli — viņš bija uzklājis galdu.

Mūsu pirmais skūpsts bija ceļā uz veikalu, kad Andis teica, lai aizstaigājam pēc konjaka. Māsa tobrīd palika dzīvoklī ar viņa trīs puisēniem.

Reklāma
Reklāma

Diena pagāja ātri. Izstāstījām viens otram teju visu dzīvi un izrādījās, ka esam izgājuši cauri ļoti līdzīgām ciešanām.

 

Pienāca laiks tā kā psoties uz māju pusi, bet Andis te viņš pēkšņi saka: "Nekur tu neiesi! Paliksi pie manis šodien, rīt, parīt un aizparīt — tālākās dienas un gadus neuzskaitīšu."

 

Saņēmos un atbildēju, ka viss ir forši, bet diezin vai kas var sanākt - man pašai ir seši bērni... Taču viņš — nedz izbrīnījās, nedz apklusa, bet vienā mierā teica: "Nu i gan problēmu atradi! Būsim lielākā ģimene!" Tā es vairs nekur prom netiku:). Esam kopā jau gandrīz četrus gadus!

Starp citu, arī Andis tolaik internetā bija ielicis iepazīšanās sludinājumu...

 

Iesūtījusi Inese Alundere