K vitamīns jaundzimušajam. Pirmais papildus vitamīns un kāpēc tas ir nepieciešams

Tūlīt pēc piedzimšanas mazulim tiek iedots K vitamīns, kā arī pēc tam atkārtotas devas – nedēļas un mēneša vecumā. Kāpēc šis vitamīns tik ļoti nepieciešams bērna veselībai, stāsta Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Inese Bļodniece.

FOTO: Shutterstock.com

K vitamīnu visbiežāk iepilina bērna mutē. Tikai atsevišķos – augsta riska – gadījumos ārsts K vitamīnu noteiks intravenozi.

K vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kam ir būtiska loma asins recēšanas sistēmas darbībā. K vitamīnam ir divas formas – K1 vitamīns, ko uzņemam ar uzturu, un K2 vitamīns, ko organismā sintezē kuņģa un zarnu trakta baktērijas. Galvenais K vitamīna avots cilvēkam ir uzturs (galvenokārt zaļie dārzeņi), jo šādā veidā tiek uzņemts aptuveni 90 % vitamīna, un tikai 10 % tā saražo baktērijas. Pieaugušajiem šā vitamīna deficīts novērojams diezgan reti, un tas visbiežāk saistīts ar nepietiekamu uzturu vai kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem.

Agrīnajā dzīves periodā nepietiekama K vitamīna daudzuma dēļ jaundzimušajam ir paaugstināts asiņošanas risks.

 

Taču pavisam cits stāsts ir par jaundzimušajiem. Tikko dzimušam bērnam K vitamīna līmenis organismā fizioloģiski ir ļoti zems. Pirmkārt, auglis, esot mammas vēderā, šo vitamīnu saņem ļoti nelielā daudzumā, jo tas vāji šķērso placentu, kā arī piedzimstot zīdaiņa zarnu trakts ir relatīvi sterils un vēl nav kolonizēts ar baktērijām, kas piedalās šā vitamīna sintēzē. Otrkārt, jaundzimušā vienīgais uztura avots ir mātes piens, kas, protams, ir visvērtīgākais, ko mazulim var sniegt, taču K vitamīna koncentrācija tajā ir zema, aptuveni 1–4 μg/L. 

 

Nevajag riskēt
Agrīnajā dzīves periodā nepietiekama K vitamīna daudzuma dēļ jaundzimušajam ir paaugstināts asiņošanas risks, jo ir samazināta šā vitamīna atkarīgo koagulācijas faktoru aktivitāte. Ja zīdainim rodas asiņošana K vitamīna trūkuma dēļ, to sauc par jaundzimušo hemorāģisko slimību jeb K vitamīna deficīta asiņošanu. Šī slimība biežāk izpaudīsies agrīni, pirmajās septiņās dzīves dienās, bet ir arī vēlīnā slimības forma, kad asiņošana mazulim iespējama pat līdz pusgada vecumam.
 

Slimības izpausmes, kā noprotams, ir asiņošana, kas iespējama dažādās vietās – var asiņot bērna nabas brūce, deguns vai injekciju vietas, piemēram, tuberkulozes vakcīnas dūriena vieta, var būt asiņošana no kuņģa un zarnu trakta vai arī rasties spontāni zemādas asinsizplūdumi. Taču visbīstamākā slimības izpausme, kas vairāk raksturīga slimības vēlīnai formai, ir asinsizplūdumi galvas smadzenēs, kas var būt pat dzīvību apdraudoša situācija, un šādi gadījumi diemžēl ir bijuši arī Latvijā. Vecākiem būtu svarīgi neatstāt bez ievērības jebkuru, arī nelielu, asiņošanu jaundzimušajam un informēt par to ģimenes ārstu, lai laikus izvērtētu risku un, iespējams, uzsāktu ārstēšanu.

 

Trīs devas
Ārste Inese Bļodniece gan mierina: „Nevēlos biedēt vecākus, jo veselam un laikā dzimušam zīdainim K vitamīna deficīta asiņošanas varbūtība ir ļoti neliela un gadās reti, kā arī mums ir iespēja mazuli no tās pasargāt, ievadot K vitamīnu.” Pasaulē ir atzīts un arī Latvijas neonatologi uzskata, ka nevajag riskēt ar bērna veselību un viņam pēc piedzimšanas K vitamīns ir jāievada. Pirmo devu zīdainis saņem dzemdību iestādē uzreiz pēc piedzimšanas, un tiek rekomendētas vēl divas – vienas nedēļas un viena mēneša vecumā. Te gan jāuzsver, ka pilnvērtīga profilakse tiek nodrošināta, tikai ievadot visas trīs devas. Otrās un trešās K vitamīna devas ievade ir ģimenes ārsta kompetencē – ārsts izraksta recepti medikamentam, un vecākiem pašiem tas attiecīgajā laikā mazajam jāiedod.

„Vecāki mēdz uztraukties, vai mazulim tas nebūs sāpīgi vai nepatīkami, bet nē. K vitamīnu visbiežāk iepilina bērna mutē. Tikai atsevišķos – augsta riska – gadījumos ārsts K vitamīnu noteiks intravenozi,” norāda neonatoloģe Inese Bļodniece. Kā arī K vitamīna deva, kas tiek dota jaundzimušajiem, ir nekaitīga – nav novērots, ka tā izraisītu kādas blaknes vai komplikācijas.

 

Papildu devas, ja zīda ar krūti
Pasaulē K vitamīna ievadi pēc piedzimšanas praktizē jau kopš 60. gadiem, Latvijā – vairāk nekā 20 gadu, bet Latvijas Neonatologu biedrība šā vitamīna trīs devu nepieciešamību aktualizējusi plašāk kopš 2010. gada, informējot gan dzemdību iestādes, gan ģimenes ārstus, gan vecākus.

Reklāma
Reklāma


Ārste Inese Bļodniece atgādina – svarīgi neaizmirst zīdainim iedot otro un trešo K vitamīna devu, it īpaši tad, ja mazais saņem tikai mammas pienu. „Ja zīdainis tiek barots ar piena maisījumu, tad, iespējams, bērna ārsts neuzskatīs par nepieciešamu mazajam izrakstīt atkārtotās vitamīna devas, kas jādod nedēļas un mēneša vecumā. Tas tāpēc, ka piena maisījumiem tiek pievienots K vitamīns, bet mātes pienā šā taukos šķīstošā vitamīna koncentrācija ir pārāk neliela. Līdz ar to K vitamīna atkārtota deva ir īpaši būtiska tieši mazuļiem ar ekskluzīvu krūts zīdīšanu,” atgādina neonatoloģe.

 

 

 

Izmantotā literatūra

Lippi, G.; Franchini, M. Vitamin K in Neonates: Facts and Myths. Blood Transfus, 2011; 9(1): 4–9. doi:  10.2450/2010.0034-10.

Martín-López, J. E. Prophylactic Vitamin K for Vitamin K Deficiency Bleeding of the Newborn. Farm Hosp. 2011; 35(3): 148–155.

 

 


Fonds “Mammām un Tētiem” sācis izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

    Lejupielādēt žurnālu PDF formātā

    Atvērt lasīšanai online