Būt pamātei – starp gaidām un realitāti!

“Pamāte” – vārds, kas daudziem vēl aizvien raisa asociācijas ar pasakām, taču realitātē tas ir dzīvs, bieži vien sarežģīts un emocionāli izaicinošs ģimenes stāsts. Mūsdienās arvien vairāk ģimeņu Latvijā veidojas no jauna, un pieaug arī to sieviešu skaits, kuras nonāk pamātes lomā. Sabiedrībā par šo pieredzi joprojām tiek runāts maz.
Pamāte

FOTO: Shutterstock.com

Pamāte

Tieši šī iemesla dēļ Latvijas Universitātes Psiholoģijas programmas maģistrantūras 2. kursa studente Klinta Barbaka ir uzsākusi pētījumu šajā jomā. K. Barbaka: ‘’Lai labāk izprastu pamāšu pieredzi Latvijā, tiek veikts pētījums par dzīvi saliktās ģimenēs. Ja arī Tu esi pamāte, Tava pieredze ir svarīga tā tapšanā. Aizpildot aptauju, Tu palīdzēsi:

  • pievērst uzmanību bieži stereotipizētajai pamātes lomai,
  • veicināt izpratni sabiedrībā,
  • radīt pamatu atbalsta iespējām nākotnē.

Aptaujas aizpildīšana aizņems aptuveni 10 minūtes. Dalība aptaujā ir anonīma un rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā un tikai zinātniskiem mērķiem.

https://latvia.questionpro.com/t/AafKIZ8ujn

Pētījumi rāda, ka pamāšu pieredze bieži paliek nepamanīta un nepietiekami izpētīta. Daudzas sievietes šo lomu izdzīvo klusumā, starp vēlmi būt pieņemtai, palīdzēt un neskaidrām robežām. Pamātes ikdienā bieži sastopas ar neskaidru lomu ģimenē, sabiedrības stereotipiem, piemēram, ļaunās pamātes tēlu , emocionālu spriedzi attiecībās ar bērniem un partnera bijušo partneri, sajūtu, ka viņu vieta ir kaut kur visam pa vidu. Tieši neskaidra loma ģimenē ir viens no centrālajiem punktiem lielā daļā pētījumu. Tātad bieži nav īsti skaidrs, kur ir robeža starp partneri, audzinātāju, draugu un cilvēku ārpus ģimenes sistēmas.

Dzīve saliktā ģimenē (tādā ģimenē, kur vismaz vienam no partneriem ir bērni no iepriekšējām attiecībām) nereti nozīmē balansēšanu starp vairākām attiecību sistēmām vienlaikus – partneri, bērniem, bioloģiskajiem vecākiem, kā arī savu personīgo identitāti. Pētījumos norādīts, ka šādas ģimenes biežāk var piedzīvot resursu sadalīšanas jeb finansiālus izaicinājumus, bieži ģimenes locekļi tajās izjūt sabiedrības spiedienu vai stereotipizāciju. Tas nozīmē, ka pamātes loma nav vienmēr tikai otrā plāna loma, tā bieži ir intensīva un prasīga pieredze. 

Neraugoties uz izaicinājumiem, daudzas pamātes spēj veidot siltas un nozīmīgas attiecības ģimenē. Taču šis process nav vienkāršs, un katras sievietes pieredze ir unikāla. Ja Tu atpazini sevi šajā stāstā – zini, ka Tava pieredze ir nozīmīga, un par to ir vērts runāt.''

Reklāma
Reklāma

https://latvia.questionpro.com/t/AafKIZ8ujn

Rakstā izmantotā literatūra:

Miller, A., Cartwright, C., & Gibson, K. (2017). Stepmothers’ perceptions and experiences of the wicked stepmother stereotype. Journal of Family Issues39(7), 1984–2006. https://doi.org/10.1177/0192513x17739049

Schaefer, A., Gatrell, C., & Radcliffe, L. (2024). Understanding the liminal situation of lone‐parent and blended families—A review and agenda for work–family research. International Journal of Management Reviews27(2), 196–220. https://doi.org/10.1111/ijmr.12388

Scholtz, S.E.; Spies, R. Where Is the Research about Stepmothers? A Scoping Review. Psych 2023, 5, 209–223. https:// doi.org/10.3390/psych5010016

 

 

Saistītie raksti