Kāpēc bērniem “garšo” smiltis un TV pultis? Skaidro pediatre

Mazuļi iepazīst pasauli ar muti vēl pirms dzimšanas

Pasaules iepazīšana ar mutes palīdzību ir ļoti būtisks bērna attīstības posms, kas sākas jau pirms dzimšanas, kad mazulis liek pirkstus pie mutes un sūkā īkšķi. Tālāk visu pirmo dzīves gadu tā ir kā galvenais pasaules izzināšanas instruments. Mutē ir ļoti daudz nervu galu, tādēļ bērns gūst bagātīgu sensoro informāciju. Ar muti mazulis iepazīst gan priekšmetu formu, tekstūru, gan sastop jaunas garšas, sajūt izmēru un temperatūru. Daļai bērnu vēlme likt priekšmetus mutē saglabājas vēl vairākus gadus, līdz ar to vecākiem jābūt piesardzīgiem arī lielākā vecumā, kad bērns ir kļuvis šķietami patstāvīgāks. 

Ne tikai pasaules izzināšana, bet arī attīstība

Priekšmetu likšana mutē nav tikai pasaules izpēte. Šim attīstības posmam ir arī citas svarīgas funkcijas. Pirmkārt, tas palīdz bērna valodas attīstībai. Kad mazulis liek mutē rotaļlietu, auduma gabaliņu vai košļājamo riņķi, viņš vienlaikus trenē mēli, lūpas un mutes priekšējo daļu. Tieši šīs zonas ir būtiskas skaņu veidošanai. Tāpēc šī šķietami vienkāršā darbība palīdz sagatavoties pirmajām skaņām, zilbēm un vēlāk arī vārdiem. Vienlaikus tas palīdz arī sīkās motorikas attīstībai. 

Otrkārt, tā ir daļa no gatavošanās jaunam ēšanas posmam. Lai bērns varētu sākt ēst cietu pārtiku, viņam jāiemācās koordinēt skatienu, roku kustības un muti. Mazulim jāspēj ieraudzīt priekšmetu, satvert to un aiznest līdz mutei. Līdz brīdim, kad uz šķīvja parādīsies pirmie dārzeņi vai putra, šī prasme jau būs iepriekš daudz reižu trenēta ikdienas rotaļās un apkārtējās pasaules izzināšanā. 

Treškārt, šī uzvedība bieži palīdz bērnam sevi nomierināt. Ja bērns ir noguris, satraukts vai izjūt diskomfortu, sūkšana un košļāšana var būt veids, kā sevi mierināt. Tas īpaši izteikti kļūst laikā, kad sāk šķilties zobi. Daudziem bērniem tieši ap sešu vai septiņu mēnešu vecumu vēlme visu likt mutē kļūst īpaši spēcīga, jo košļāšana palīdz mazināt spiedienu un jutīgumu smaganās.

Imunitātes veicināšana

Priekšmetu likšana mutē ne tikai palīdz bērna attīstībai, bet ir nozīmīgs imūnās sistēmas treniņš. Ikdienas vidē bērns sastopas ar jauniem mikroorganismiem, nobriest arī mutes dobuma un zarnu mikroflora. Tas nenozīmē, ka bērnam jāļauj ēst smiltis vai jāspēlējās acīmredzami netīrās, piesārņotās vietās, taču pārmērīga sterilitāte arī nav nepieciešama, īpaši mājas vidē. Ne katrs priekšmets, kas nonāk bērna rokās vai mutē, ir jādezinficē vai jāsterilizē. Ir būtiska atšķirība starp parastu sadzīves vidi un situācijām, kas patiešām var apdraudēt bērna veselību. Tāpēc vēlme likt priekšmetus mutē nav “slikts ieradums”, ko vajadzētu izskaust. Tā ir dabiska bērna attīstības daļa, un vecāku uzdevums ir nevis to aizliegt, bet gan parūpēties, lai apkārtējā vide būtu droša un bērna vecumam piemērota.

Ko vecākiem darīt ikdienā?

Speciālisti uzsver – mājokli ir svarīgi novērtēt no bērna skatpunkta, pievēršot uzmanību tam, kas atrodas mazulim sasniedzamās vietās un vai vide ir patiešām droša. Dažkārt ir vērtīgi izrāpot līdzi, lai pamanītu lietas, kas iepriekš mums varbūt bija neredzemas. Tieši bērna līmenī acu priekšā ir elektrības rozetes, varbūt kāda nokritusi monēta vai sen aizmirsta baterija. Rotaļlietās un citās bērnam pieejamās mantās nedrīkst būt sīkas, viegli atdalāmas vai asas detaļas. Svarīgākais nav censties bērnu atradināt no pasaules iepazīšanas ar muti, bet gan parūpēties, lai viss, kas tajā var nonākt, būtu drošs. Mazs bērns vēl nespēj atšķirt nekaitīgu priekšmetu no bīstama — viņam vienlīdz interesanta var šķist gan košļājamā rotaļlieta, gan televizora pults, gan atvilktnē atrasta baterija vai magnēti. Tieši pēdējie var radīt īpaši nopietnu apdraudējumu bērna veselībai un dzīvībai.

Tieši šajā ikdienas drošības jautājumā ļoti skaidri parādās arī bateriju apsaimniekošanas nozīme. Baterijas ir videi kaitīgi atkritumi, kuru sastāvā esošās vielas var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai. Saskaņā ar nesen veiktā pētījuma datiem*, izlietoto bateriju nodošana pārstrādei Latvijā joprojām notiek salīdzinoši reti. 27% iedzīvotāju baterijas nodod tikai reizi gadā, 25% to dara reizi četros līdz sešos mēnešos, bet 18% reizi divos līdz trīs mēnešos. Tikmēr 10% iedzīvotāju izlietotās baterijas nodod vēl retāk nekā reizi gadā, bet 9% tās pārstrādei nenodod nekad. Vienlaikus pētījums rāda, ka baterijas mājsaimniecībās mēdz uzkrāties: 54% respondentu tās glabā atsevišķā kastītē vai traukā, bet vēl 20% atsevišķā maisiņā. Tas skaidri iezīmē paradumu baterijas ilgstoši paturēt mājās, nevis nodot pārstrādei uzreiz pēc to izlietošanas, kas ir īpaši bīstami ģimenēs ar bērniem, kas vēl tikai izzina pasauli.

"Latvijas Zaļais punkts" informatīvajā kampaņā “Briesmoņi atvilktnē” aicina vecākus paskatīties uz izlietotajām baterijām ne tikai no šķirošanas, bet arī no bērnu drošības viedokļa. Ja baterija pēc lietošanas ilgstoši paliek mājās, tā kļūst par daļu no bērnam sasniedzamās vides. Un mazam bērnam jebkurš mazs, viegli paņemams priekšmets agri vai vēlu šķitīs izpētes vērts. Baterijas norīšana var radīt ļoti smagus iekšējos bojājumus un atsevišķos gadījumos beigties pat letāli, turklāt simptomi sākumā var arī nebūt acīmredzami. Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka bērns bateriju ir norijis, nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Baterijas ir bīstamie atkritumi, kuru sastāvā var būt tādas videi un cilvēka veselībai kaitīgas vielas kā cinks, kadmijs, dzīvsudrabs, svins, litijs, niķelis un citas ķīmiskās vielas. Laika gaitā baterijas noārdās, un to sastāvā esošās vielas var nonākt augsnē un gruntsūdeņos, radot ilgstošu piesārņojumu un ietekmējot ekosistēmas. “Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka izlietotās baterijas iedzīvotāji var nodot speciālajos šķirošanas punktos tirdzniecības vietās, kur tiek pārdotas jaunas baterijas, kā arī atkritumu šķirošanas laukumos visā Latvijā. Sadarbībā ar partneriem visā valstī ir izvietotas speciālas bateriju savākšanas kastes, padarot nodošanu iedzīvotājiem vienkāršu un ērti pieejamu. Sev tuvāko bateriju šķirošanas punktu iespējams aplūkot digitālajā kartē “Latvijas Zaļā punkta” mājaslapas sadaļā “Kur šķirot?”.