Kā un kad mazuli iesaistīt ģimenes kopīgajās maltītēs

irmajā dzīves gadā mazuļa uzturs būtiski atšķiras no pieaugušo uztura. Tas nedrīkst saturēt pievienotu sāli un cukuru, jo bērna orgānu sistēmas turpina attīstīties, un šo vielu pievienošana var noslogot organismu. “Nieru spēja efektīvi izvadīt nātriju vēl ir ierobežota, savukārt pievienotais cukurs veicina pārmērīgu enerģijas uzņemšanu. Turklāt pārāk bieža šo vielu lietošana uzturā var ietekmēt garšas kārpiņas, veidojot izteiktāku patiku pret saldu un sāļu garšu, kas nākotnē var palielināt dažādu veselības problēmu, piemēram, kariesa, liekā svara un aptaukošanās risku,” skaidro Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina. 

Tāpēc bērniem šajā attīstības posmā maltītes visbiežāk tiek gatavotas atsevišķi vai tiek pielāgotas – bez pievienota sāls, cukura un izteiktām garšvielām. Svarīga ir arī ēdiena konsistence, kas atbilst bērna spējām košļāt un norīt ēdienu, piemēram, biezeņi, saspaidīts, smalki sagriezts ēdiens vai mīksti ēdiena gabaliņi. Bērnam augot, ēdienkarte pakāpeniski kļūst daudzveidīgāka, un ēdiens arvien vairāk līdzinās tam, ko bauda pārējā ģimene pie kopīgā galda.

Kopīgas maltītes – pamats veselīgiem bērna ieradumiem

Parasti vecumā no viena līdz diviem gadiem bērns jau var sākt ēst tās pašas maltītes, ko pārējā ģimene. “Tas gan nenozīmē, ka ēdienu vairs nav nepieciešams pielāgot – tas joprojām nedrīkst būt pārsālīts, pārcukurots, pārāk ass vai trekns. Tas nozīmē, ka tiek gatavots viens ēdiens visai ģimenei, bet bērna porcija tiek atdalīta pirms sāls vai citu garšvielu pievienošanas, vai arī katrs ģimenes loceklis ēdienu papildina pēc savas gaumes,” skaidro eksperte. 

Kopīgas maltītes ģimenes lokā pie viena galda ir kas vairāk nekā tikai ēdiena baudīšana – tā ir būtiska bērna attīstības sastāvdaļa. “Bērni mācās, vērojot pieaugušos, pārņemot ēšanas paradumus, attieksmi pret ēdienu un produktu izvēli. Regulāras kopīgas maltītes palīdz veidot veselīgas attiecības ar ēdienu, samazina izvēlīgās ēšanas risku un veicina sociālo prasmju attīstību,” stāsta Olga Ļubina.

Līdzsvars starp atsevišķu ēdienu un kopējo ģimenes galdu

Viena no problēmām, ar ko vecāki bieži saskaras, ir pārāk ilga atsevišķu maltīšu gatavošana bērnam. Tas var veicināt to, ka bērns pierod pie ierobežota produktu klāsta un atsakās no pārējai ģimenei gatavotajām maltītēm. “Taču nevēlama ir arī pretējā rīcība – kad mazulim tiek piedāvāts tas pats ēdiens bez jebkādas pielāgošanas, kas var būt pārāk sāļš vai uzturvielu ziņā neatbilstošs. Vecākiem rūpējoties par bērna ēšanas paradumiem, nevajadzētu piekopt arī autoritatīvu barošanu, kad bērnam tiek uzspiests ēdiens, ignorējot viņa sāta sajūtu. Tas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt bērna attiecības ar ēdienu,” skaidro Rimi Bērniem eksperte. 

Kā jau daudzās jomās, arī šeit galvenais ir līdzsvars – gatavot ēdienu visai ģimenei, vienlaikus saglabājot iespēju to pielāgot bērna vajadzībām. To var panākt, izmantojot vienkāršas gatavošanas metodes, piedāvājot dažādas ēdiena tekstūras un ļaujot bērnam pašam izpētīt maltīti. Vērtīgi ir arī iesaistīt bērnus gatavošanas procesā, jo tas veicina interesi par ēdienu un vēlmi to nogaršot.

Recepte kopīgām ģimenes maltītēm – brokoļu-biezpiena vafeles

Šīs brokoļu–biezpiena vafeles ir lielisks veids, kā ikdienas maltīti padarīt gan uzturvielām bagātāku, gan interesantāku visai ģimenei. Tās ir lieliski piemērotas gan brokastīm, gan vieglām vakariņām vai kopīgai nedēļas nogales maltītei. Lai tās pagatavotu, vispirms sablendē 150 gramus svaigu brokoļu. Atsevišķā bļodā sajauc 90 gramus biezpiena ar divām olām, līdz izveidojas viendabīga masa, tad pievieno sablendētos brokoļus un visu rūpīgi samaisa. Gatavajai masai pievieno 120 gramus pašbriestošo vai rīsu miltu, pielej 100 mililitrus piena, pievieno šķipsniņu sāls un samaisa, līdz iegūst biezu, krēmīgu mīklu. Pirms cepšanas uzkarsē vafeļu pannu, viegli ieziež to ar augu eļļu un ar karoti liek mīklu pannā, cepot apmēram 5-6 minūtes, līdz vafeles ir zeltaini brūnas. Pasniedz nedaudz atdzesētas ar jogurtu vai citām iecienītām piedevām.