"Ar ģimeni bija vissmagākā saruna mūžā." Jēkabpils zemnieks, kurš devies karot par Ukrainu

Uz Ukrainas aicinājumu ārzemniekiem doties karā par ukraiņu un arī Eiropas brīvību atsaukušies tūkstoši, un latvietis Gundars Kalve ir viens no pirmajiem, ja ne pats pirmais.
Zemnieks, Jēkabpils latviešu biedrības vadītājs Gundars Kalve: “Ar ģimeni man bija vissmagākā saruna manā mūžā, taču malā stāvēt arī nevaru.”

FOTO: Juris Šteinbergs, Brīvā Daugava

Zemnieks, Jēkabpils latviešu biedrības vadītājs Gundars Kalve: “Ar ģimeni man bija vissmagākā saruna manā mūžā, taču malā stāvēt arī nevaru.”

Kādreizējais Krustpils novada domes priekšsēdētājs, zemnieks, Jēkabpils latviešu biedrības vadītājs Gundars Kalve ir izslavēts ar savu zivsaimniecību, bet tagad viņš šos darbus nolicis malā. Kalve jau ir Ukrainā un iestājies starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā.

 

Tā nebūs pastaiga pļavā

"Kas Jauns Avīzei" ar Kalvi telefoniski izdevās sazināties brīdī, kad viņš Ļvovā kara komisariātā beidza formēt dokumentus. Fonā bija dzirdama arī vīrieša balss ar gruzīnu akcentu – viņš jautāja, kā pareizi rakstāms vārds Gundars.

 

Īsajā sarunā Kalve atzīst, ka šis lēmums nav nācis viegli: 

“Ar ģimeni man bija vissmagākā saruna manā mūžā, taču malā stāvēt arī nevaru. 

Man ir kārtīga Zemessardzes pieredze, esmu piedalījies vairākās mācībās ar īstas kaujas elementu imitāciju, tāpēc noteikti gribu uzsvērt, ka uz Ukrainu drīkst braukt tikai cilvēki, kas ir izgājuši pilnvērtīgu apmācību vai piedalījušies reālās kaujas darbībās. Te nekāda pastaiga zaļā pļavā nebūs. Pat man kā karavīram ar pieredzi bija jāaprod ar to, kas un kā te notiek.”

 

Tautību palete

Šobrīd Kalve atrodas Ļvovas apkārtnē, kur redzams, ka Rietumukrainā cilvēki pamatīgi gatavojas karam un būs gatavi aizstāvēt katru savas zemes kvadrātmetru.

 

“Pagaidām šeit esmu pirmais latvietis, bet zinu, ka šurp dodas vēl vairāki Latvijas puiši, kuri jau ir Lietuvā un Polijā. Starptautiskajā bataljonā ir ļoti liela dažādu tautību palete – ir ļoti daudz gruzīnu, bet pierakstījos es reizē ar puisi no ASV. Ar ekipējumu šeit nodrošina uz vietas, un man jau ir izsniegts vecais, labais krievu kalašņikovs. Viegli agresoriem neklāsies,” sola Kalve. Ilgi runāt gan laika nebija, jo viņš jau nosūtīts kādā uzdevumā.

Piesakās tūkstošiem

Reklāma
Reklāma

 

Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maļjara pavēstījusi, ka jau pirmo divu dienu laikā saņemti vairāki tūkstoši iesniegumu no ārvalstu pilsoņiem, kuri izsaka vēlēšanos iestāties starptautiskajā leģionā.

Ukrainā ieradušies arī Franču ārzemnieku leģionā dienošie ukraiņi, kuriem atļauts ņemt līdzi pilnu kaujas bruņojumu, un cīņai pret okupantiem pievienojušies Izraēlas specvienības karavīri.

 

Noslīcināja lielgabalu

Jāatgādina, ka Kalve kļuva pazīstams ar to, ka pašrocīgi Jēkabpilī no postamenta novāca padomju laika lielgabalu un noslīcināja to Daugavā. Tas notika zīmīgā datumā – pērn naktī uz 24. februāri, gadu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

 

Toreiz Kalve intervijā Likumam un Taisnībai teica: “Es esmu pārliecināts, ka trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas šādiem pieminekļiem uz pilsētas galvenās ielas nav jābūt, jo ar šādiem lielgabaliem šāva arī pa Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir absolūts okupācijas varas simbols, un nav jau arī tā, ka es vienā dienā izdomāju un nogāzu. Es par šo lielgabalu trīsdesmit gadus runāju un esmu mēģinājis šo lietu legāli risināt, taču visi mani mēģinājumi bija kā pret sienu.”

 

Policija gan vainīgo drīz atrada, Kalve godīgi atzinās, un pret viņu uzsāka kriminālprocesu. Tomēr viņam nav aizliegts izbraukt no valsts. Ņemot vērā apsūdzību, Kalve gan atstādināts no zemessarga pienākumiem, taču šoreiz tā ir labāk, citādi viņš nedrīkstētu pieteikties dienestam Ukrainā.

 

Jāatzīmē, ka šā brīža notikumu kontekstā lielgabala gāšana izskatās pēc ļoti atbilstošas rīcības un grūti pat iedomāties, ka par to varētu arī notiesāt.

 

Autors: Kārlis Seržants, “Kas Jauns Avīze”

Saistītie raksti