Bumbu patvertnes. Kur Latvijā slēpties kodolkara gadījumā?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve (VUGD) Agrita Vītola norāda, ka Ministru kabinets 2008. gada 28. oktobrī pieņēma lēmumu par atteikšanos no civilās aizsardzības aizsargbūvju (patvertņu) uzturēšanas.

Savukārt ar Ministru kabineta 2009. gada 30.aprīļa rīkojumu tika atceltas civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanas prasības. Līdz ar īpašnieki varēja lemt par viņu īpašumā esošās būves turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem.

Latvijā pašlaik nepastāv tieši kara draudi

Bet iekšlietu ministres padomniece Linda Curika portālam Jauns.lv uzsvēra, ka Latvijā pašlaik nepastāv tieši kara draudi. “Mēs esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr ir saprotami, ka cilvēki jūt nedrošību, redzot to, kas notiek Ukrainā.”

Liela daļa būvju bija privātās rokās

Arī viņa norādīja uz abiem datumiem, kad valdība nolēma atteikties no civilās aizsardzības aizsargbūvju uzturēšanas un tika atceltas civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanas prasības.

Līdz ar īpašnieki varēja lemt par būvi pēc saviem ieskatiem, bet būves uzturēšanu bija jānodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Liela daļa šo būvju bija privāto īpašnieku rokās.

Liela daļa izdemolētas

Tās aizsargbūves, kas padomju gados tika izveidotas, pēc būtības nebija paredzētas un nenodrošinātu liela iedzīvotāju skaita patveršanās iespējas – tās bija veidotas ierobežotam lokam un lielākoties militārām vajadzībām.

Šīs būves, no kurām liela daļa tika izdemolētas, sen savu laiku bija nokalpojušas. Turklāt uzlidojuma gadījumā arī pa šādu būvi var trāpīt lādiņš, līdz ar to patvertnes nav absolūts un vienīgais risinājums, lai patvertos.

Uzlidojumā var izmantot arī pagrabus

“Šobrīd, kā uzskatāmi redzam Ukrainas iedzīvotāju gadījumā – uzlidojuma gadījumā patvērumam var izmantot arī dzīvojamo māju un ēku pagrabus. Latvijā un lielākajās pilsētās gan ēkās, gan daudzdzīvokļu namos pagrabi ir. Pagrabus uzturēt tīrus, sakārtotus un drošus noteikti ir aktuāli visos laikos,” Curika atzina.

Plūdi Latvijai ir lielāki draudi

Civilā aizsardzība jau sen nav saistīta ar bumbu patvertnēm un gāzmaskām. Par cilvēku drošību jārūpējas dažādu citādu apdraudējumu gadījumā. "Ne mazāk svarīgi ir padomāt par citiem, daudz reālākiem draudiem, ar ko Latvijā sastopas regulāri - plūdiem, ugunsgrēkiem, vētrām un citām dabas katastrofām. Jāpadomā, vai ir pieejamas lietas,
kas ļautu ātri evakuēties un vai ir plāns, kā to darīt. Nepieciešams izrunāt arī ar ģimenes locekļiem - kā rīkoties dabas katastrofu gadījumā. Tās ir daudz reālāks drauds Latvijai šobrīd un tam būt gataviem ir daudz aktuālāk," “Mammamuntetiem.lv” teic Curika.

Kopā ar ģimenes locekļiem ir iespējams izpildīt testus 72sargs.lv un izrunāt tematus, kas tur ietverti.