Latvijā vairāk nekā 2200 bērnu saskaras ar nepietiekamas aprūpes un audzināšanas riskiem. Kā varam palīdzēt?

Pirmie septiņi dzīves gadi ir izšķiroši, būdami intensīvākais smadzeņu attīstības posms – veidojas bērna valoda, domāšana, emociju pašregulācija, kā arī motorās un sociālās prasmes. Bērna attīstību būtiski ietekmē attiecības ar apkārtējiem, primāri vecākiem, un vide.

 Kā skaidro bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs: “Jebkurai smadzeņu funkcijai pastāv kritiskais attīstības periods, un jo agrīnāk šī funkcija attīstās, jo īsāks ir šis periods. Valodas un sensoro funkciju attīstībai šie logi ir īpaši agrīni. Ja tie tiek palaisti garām, vēlāk funkcijas iespējams daļēji koriģēt, bet ar lielu varbūtību, ka pilnvērtīga attīstība vairs nav iespējama.”

Viņš arī piebilst, ka agrīna intervence var būt ne tikai palīdzoša, bet arī preventīva – daļā gadījumu iespējams pat novērst traucējumu attīstību, mērķtiecīgi trenējot bērna prasmes. “Jo ātrāk tiek atpazīts, ka attīstība nenotiek pilnvērtīgi, un jo agrīnāk sākas mērķtiecīga intervence, jo lielāku ilgtermiņa efektu iespējams panākt,” atzīst psihiatrs.

Speciālistu pieredze rāda, ka bērna attīstības riskus visbiežāk rada vide, zināšanu trūkums par bērna vajadzībām, sociālas vai emocionālas grūtības, kā arī nepietiekams atbalsts ģimenei. Bērna attīstība notiek ciešā mijiedarbībā ar vidi, un īpaši svarīga ir attiecību kvalitāte ar pieaugušajiem. Efektīvākā intervence notiek ikdienā – caur vecāku un bērna mijiedarbību, nevis tikai speciālista kabinetā.

“Nav vienotu signālu, kas liecina par nepieciešamību pēc palīdzības, jo bērna attīstība ir ļoti daudzveidīga. Tomēr bieži tiek izmantots tā sauktais “trīs D” princips: distress jeb ciešanas (bērns vai apkārtējie izjūt grūtības), disfunkcija (bērns nespēj funkcionēt atbilstoši vecumam un sabiedrības gaidām) un deviance jeb novirze no statistiskās normas (bērna attīstība būtiski atšķiras no vienaudžiem). Svarīgi atcerēties, ka, lai konstatētu attīstības traucējumus, jāizpildās vismaz diviem no šiem trim kritērijiem,” uzsver Ņikita Bezborodovs.

Lai gan agrīnās intervences pakalpojumi Latvijā ir atzīti kā prioritāte politikas plānošanas dokumentos, praksē tie joprojām ir reti pieejami. Balstoties uz ārvalstu prakses izpēti, Liepājā tiek attīstīts inovatīvs sociālās rehabilitācijas pakalpojums “Agrīnās intervences 3 soļu programma”, ko Sabiedrības integrācijas fonda ESF+ projekta ietvaros īsteno nodibinājums “Sociālā atbalsta un izglītības fonds”. Tas paredz vienotu, nepārtrauktu atbalsta sistēmu bērniem no dzimšanas līdz 7 gadu vecumam un viņu ģimenēm Liepājā un Dienvidkurzemes novadā. 

Projekta mērķis ir izstrādāt un ieviest pierādījumos balstītu Agrīnās intervences sociālo pakalpojumu ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem, nodrošinot savlaicīgu un efektīvu atbalstu vecākiem un veicinot bērnu veselīgu attīstību. Kā norāda projekta vadītāja Guna Krēgere-Medne, programmas centrā ir pieeja, ka bērna attīstība nav atrauta no ģimenes, tāpēc paralēli darbam ar bērnu būtiska loma ir vecāku prasmju stiprināšanai, emocionālajam atbalstam un praktisku audzināšanas iemaņu attīstīšanai. Projekta mērķis ir izveidot modeli, ko nākotnē varētu ieviest arī citās Latvijas pašvaldībās.