Kā brīvlaiks, tā Emīla cienīgi nedarbi. Kā vecākiem tikt galā?
FOTO: Shutterstock.com
Nedarbi
Brīvlaiks var kļūt par izaicinājumu
Kaut arī pieaugušajiem var šķist, ka, noslēdzoties mācībām, bērns beidzot var atpūsties no ikdienas pienākumiem, bērna nervu sistēmai pārmaiņas ne vienmēr ir tik vienkāršas. Arī pozitīvas pārmaiņas prasa pielāgošanos. Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne skaidro, ka mācību gada laikā bērna ikdienu veido rutīna – konkrēts laiks, kad jāceļas, kā arī zināms nodarbību saraksts un ieplānotas ēdienreizes. Šī noteiktība palīdz bērnam justies droši un saprast, kas no viņa tiek sagaidīts. Savukārt, sākoties vasaras brīvlaikam, ierastā kārtība krasi mainās. Bērni vēlāk dodas gulēt, ilgāk guļ no rītiem, vairāk laika pavada ārā, ciemojas pie vecvecākiem, dodas izbraukumos vai piedalās dažādās aktivitātēs. Īpaši jutīgāki bērni var kļūt emocionālāki pēc garām dienām pludmalē, lieliem ģimenes pasākumiem vai vairāku dienu atrašanās ārpus ierastās vides. Lai gan tas šķiet patīkami, bērna nervu sistēmai šāda brīvība var radīt papildu slodzi.
Bērna emocijas kā signāls par nogurumu un atbalsta nepieciešamību
Bērna spēja kontrolēt emocijas un impulsus ir cieši saistīta ar vēl nepilnīgi nobriedušu pašregulācijas sistēmu, kas turpina attīstīties līdz pat pieaugušam vecumam. Klīniskā psiholoģe Aija Krišjāne skaidro, ka līdz tam bērns lielā mērā “aizņemas” vecāka emociju regulācijas spējas – viņa mieru, klātbūtni un balss toni. Mācību vide prasa nepārtrauktu pielāgošanos: sekot norādēm, dalīties ar citiem, izturēt intensīvu troksni, aktivitātes un daudzveidīgus stimulus. Daudzi bērni ar šīm prasībām tiek galā, taču tas notiek, patērējot ievērojamus iekšējos resursus. Lai gan mācību gads ir beidzies, arī vasaras brīvlaiks bērniem var būt emocionāli piesātināts. Jauni iespaidi, aktīvas nodarbes, ceļojumi, nometnes un tikšanās ar draugiem prasa daudz enerģijas un spēju pielāgoties. Tāpēc pēc īpaši notikumiem bagātas dienas bērns var kļūt raudulīgs, viegli aizkaitināms, noslēgts vai citādi uzvesties neierasti. Šādas reakcijas parasti nav spītības vai manipulācijas izpausme, bet gan signāls, ka bērns ir noguris un viņa nervu sistēmai nepieciešama atpūta.
Kā bērnam palīdzēt vasaras brīvlaikā saglabāt emocionālo līdzsvaru?
Rimi Bērniem eksperte uzsver, ka būtiskākais vecākiem ir atteikties no pašpārmetumiem, jo bērna uzvedības maiņa, sākoties vasaras brīvlaikam, ir dabiska un loģiski izskaidrojama parādība. Lai mazinātu “tornado sajūtu”, svarīgi saglabāt pēc iespējas paredzamu dienas ritmu un radīt mierīgas pārejas starp aktivitātēm. Paredzamība bērnam sniedz drošības sajūtu un palīdz vieglāk orientēties dienas notikumos. Tas var izpausties kā nelieli ikdienas rituāli – kopīga saldējuma pauze pēc aktīvas dienas, mierīga pastaiga, vakara sarunas, grāmatas lasīšana vai kopīga dienas iespaidu pārrunāšana. Nozīmīga ir arī fiziskā izlāde, piemēram, skriešana, lēkšana, šūpošanās vai braukšana ar velosipēdu, kā arī nomierinošas aktivitātes, tostarp plastilīna mīcīšana vai zīmēšana, kas palīdz nervu sistēmai atjaunot līdzsvaru. Dažiem bērniem palīdz arī sensorās rotaļlietas, ko var izmantot jau ceļā uz mājām no jūras vai citām vasaras aktivitātēm. Tikpat svarīga ir arī vecāku klātbūtne un emocionāls miers. Aija Krišjāne atgādina, ka arī vecākiem, tāpat kā bērniem, ir nepieciešama atpūta, uzsverot, ka bērns daudz vieglāk regulē emocijas, ja pieaugušais ir līdzsvarots.
Kā atpazīt, kad bērnam nepieciešams psihologa atbalsts?
Vairumam bērnu šīs emocionālās uzvedības epizodes pāriet tikpat dabiski, kā sākušās – bērns atpūšas, jūtas labāk un uzvedība atkal kļūst līdzsvarota. Taču, ja uzvedība kļūst ļoti intensīva, agresīva, ja bērns nespēj atgūties no šķietami ikdienišķiem notikumiem vai pastāvīgi dzīvo pārslogotā stāvoklī, ieteicams meklēt bērnu psihologa konsultāciju. Svarīgākais ir laikus šos signālus pamanīt un palīdzēt bērnam attīstīt prasmes, kuras šobrīd vēl nav pietiekami attīstītas – emociju regulāciju, stresa pārvaldību, spēju atslābināties un nosaukt vārdā savas sajūtas. Savlaicīgs atbalsts bērnam palīdz izvairīties no lielākām grūtībām nākotnē un veido stabilu emocionālo pamatu.