Komandēšana posta attiecības. Diāna Zande skaidro, kāpēc

Komandēšana un vēlme citus kontrolēt rodas bioloģisku, psiholoģisku un sociālu iemeslu dēļ, proti, milzīga nozīme ir temperamentam, audzināšanai un apstākļiem, kādos cilvēks nonāk. Nereti tieši par sevi nepārliecinātie vēlas komandēt parādi un kontrolēt citus. Tomēr tas nenozīmē, ka to nevar mainīt. Var, ja vien cilvēks apzinās, ka komandē un ka tas kaitē attiecībām.
Kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Diāna Zande stāsta, kāpēc komandēšana attiecības ved uz krahu.
Foto: Gatis Rimšs

FOTO: Izdevniecības Rīgas Viļņi arhīvs

Kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Diāna Zande stāsta, kāpēc komandēšana attiecības ved uz krahu. Foto: Gatis Rimšs

Kontrolē sevi, nevis citus!

Pēc būtības citu komandēšana un kontrolēšana ir viņu robežu pārkāpšana, tomēr ir arī tā saucamā labā kontrole. To sauc par paškontroli, emociju regulāciju, būšanu kontaktā ar sevi, kas nozīmē spēju apzināties, ko tu ienes attiecībās un ko dari šajā mirklī. Šādi cilvēki parasti apzinās savas stiprās un vājās puses, uzņemas atbildību par savu dzīvi, rūpējas, lai tā būtu interesanta. Cilvēki ar šādām prasmēm kopumā spēj veiksmīgāk veidot attiecības, jo apzinās – ja mainīšu to, kas man nepatīk, rada trauksmi vai vilšanos, tad attiecības ar partneri, bērnu, vecākiem, kolēģiem būs labākas. Šeit uzsvars ir uz to, ka cilvēks kaut ko maina sevī, nevis otrā. Piemēram, neprasi katru rītu vīram, cikos viņš vakarā būs mājās; nezvani pusaudzim, tiklīdz beigušās stundas. Tā vietā aizpildi laiku ar sev interesantām nodarbēm.

 

Rūdītas kontrolētāja arsenāls

Cilvēki uzskata, viņi rīkojas pareizi, kad norāda citiem viņu trūkumus  – ja tu man no rīta pateiksi, cikos vakarā būsi mājās, es jutīšos labāk un uztraukšos mazāk. Ja tu no rīta man pagatavosi kafiju un atnesīsi to gultā, es būšu daudz laimīgāks. Ja tu piedalīsies ceļojuma plānošanā, tas būs interesantāks. 

Rūdītam kontrolētajam bieži vien tas jau ir asinīs, proti, viņš to ir darījis gadiem, tāpēc nemaz nejūt, ka komandē un paceļ balsi. Un brīdī, kad citi uz to norāda, noliedz šo faktu.

Interesanti, ka ne vienmēr kontrole izpaužas acīm redzami. Tās slēptās formas ir gaidas, pārmetumi, manipulācija, rūpes un pat bezpalīdzība. Netrūkst cilvēku, kuri uzskata, ka partnera ienākšana viņu dzīvē atrisinās visas problēmas, viņš uzreiz kļūs laimīgs, kā ar roku tiks aizslaucītas sliktās attiecības ar vecākiem un citiem radiniekiem. Šādi cilvēki no vīrieša vai sievietes sagaida ārkārtīgi daudz, tikai bieži vien aizmirst, ka arī partnerim ir savas gaidas, vēlmes un vajadzības un ka arī viņš vēlas būt laimīgs attiecībās.

 

Nereti neadekvātas gaidas iet rokrokā ar pārmetumiem, jo izrādās, ka partneris nav tāds, kādu cilvēks bija iedomājies. Viņš nerīkojas tā, kā vīrieši/sieviets Holivudas filmās, viņš nemainās sava mīļotā cilvēka dēļ kā uz burvja mājienu. Un tas kļūst par iemeslu pārmetumiem, bīdīšanai, bakstīšanai – lai viņš kļūtu par to, kas viņš nav.

 

Reklāma
Reklāma

Ir arī tādi cilvēki, kuro savu tuvinieku dienaskārtību nosaka, izliekoties bezpalīdzīgi. Tādējādi var panākt, lai partneris vai jau pieaugušie bērni rīkojas tā, kā viņam nepieciešams. Jo bailes no vientulības ir pārāk lielas un nomāc sajūta, ka cilvēks nav vērtīgs.

 

Savukārt bērni nereti cieš no pārmērīgām mammas rūpēm. Runa ir par vecumam neatbilstošu rūpēšanos. Pusaudzim nevajag, lai mamma atgādina paēst pusdienas, sākumskolas bērnam nav nepieciešama nepārtraukta klātbūtne – tā ir vajadzīga zīdainim. Jāatzīst, ka šādas sievietes mēdz neadekvātas rūpes veltīt arī partnerim. Tas var nozīmēt, ka sieviete citādi neprot izrādīt mīlestību, bet vienlaikus liecina par nevēlēšanos uzņemties rūpes par savu dzīvi, jo gādāt par otru šķiet vieglāk nekā par sevi.

 

Komandējot savus tuvākos, ilgtermiņā ieguvumu ir mazāk nekā zaudētā. Partnerattiecībās lielākoties tas nozīmē vai nu emocionālu attālināšanos, vai arī šķiršanos. Vēlme būt otram tuvāk ir lieliska, bet, ja tu centies to panākt komandējot, tad nereti ieguvums ir tukšuma izjūta. Ja otru komandē, izrīko, noniecina, tad gaidītās tuvības vietā rodas arvien lielāks tukšums. Arī bērni pieaugot attālinās no vecākiem, kuriem patīk izrīkot.

 

Kā atmest komandēšanu soli pa solim

Diez vai rūdīts komandētājs, kurš uzvedas kā priekšnieks ne tikai darbā, bet arī mājās, pēkšņi vienā dienā pārvērtīsies par maijpuķīti. Bet tas nenozīmē, ka neko nevar darīt un ka devīzei jābūt – tāds esmu, pieņemiet mani! Problēmas apzināšanās jau ir milzīgs solis, tomēr ar to vien nepietiek. Ir iespējams mainīt savus ieradumus soli pa solim. Ja vēlaties mainīt attiecības ar partneri, vispirms pierakstiet, kādā veidā jūs viņu komandējat un kontrolējat. Un centieties to nedarīt. Jā, pateikt ir vieglāk nekā to īstenot. Izvēlieties vienu vai divas lietas un ikdienas komunikācijā domājiet par tām. Uzslavējiet sevi ik reizi, kad izdodas mainīt veidu, kādā pret viņu izturieties. Pamazām tas var kļūt par labu ieradumu.

Saistītie raksti