Esam otrie Eiropā aptaukošanās ziņā, liecina "Eurostat" dati

Latvijā 2025. gadā aptaukošanās bija 24,6% iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem, kas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Latvijā pērn bijis otrs augstākais aptaukošanās īpatsvars Eiropas Savienībā

FOTO: Shutterstock.com

Latvijā pērn bijis otrs augstākais aptaukošanās īpatsvars Eiropas Savienībā

Augstāks aptaukošanās īpatsvars reģistrēts tikai Maltā, kur tas sasniedza 26,6%. Savukārt trešais augstākais rādītājs bija Somijā – 23,2%.

Latvijā aptaukošanās īpatsvars par 8,3 procentpunktiem pārsniedza ES vidējo rādītāju. Kopumā ES aptaukošanās 2025. gadā bija 16,3% pieaugušo.

Viszemākais aptaukošanās īpatsvars reģistrēts Itālijā, kur tas bijis 7%. Savukārt Grieķijā šis īpatsvars bijis 12,8% un Rumānijā – 12,9%.

 

"Eurostat" dati liecina, ka 35,4% ES iedzīvotāju pērn bija liekais svars, bet ķermeņa masas indekss vēl nesasniedza aptaukošanās slieksni. Tādējādi kopumā 51,7% jeb vairāk nekā pusei pieaugušo ES bija liekais svars vai aptaukošanās.

Vīriešiem liekais svars konstatēts biežāk nekā sievietēm. Aptaukošanās konstatēta 17,4% vīriešu un 15,3% sieviešu, savukārt ķermeņa masas indekss robežās no 25 līdz 30 bija 41,9% vīriešu un 29,3% sieviešu. Turpretī nepietiekams svars bija 2,9% sieviešu un 1% vīriešu.

 

Aptaukošanos nosaka pēc ķermeņa masas indeksa (ĶMI), ko aprēķina, svaru kilogramos dalot ar auguma garuma metros kvadrātu. Par aptaukošanos uzskata ĶMI, kas sasniedzis vismaz 30, savukārt indekss no 25 līdz 30 norāda uz lieko svaru. Nepietiekams svars ir cilvēkiem, kuru ĶMI ir mazāks par 18,5.

Reklāma
Reklāma

Aptaukošanās īpatsvars ir viens no rādītājiem, ko izmanto, vērtējot progresu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā uztura, veselības un labklājības jomā.

 

Jau vēstīts, ka pagājušā gada oktobrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025. līdz 2029. gadam, kura mērķis ir apturēt liekā svara un aptaukošanās pieaugumu Latvijas sabiedrībā, mazinot neinfekcijas slimību attīstības risku.

Plānā noteikti četri galvenie darbības virzieni:

  1. veselīga uztura un fizisko aktivitāšu paradumu uzlabošana, 
  2. riska grupu agrīna atpazīšana, 
  3. aptaukošanās diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana, 
  4. īstenoto pasākumu efektivitātes izvērtēšana.

Dokumenta ilgtermiņa mērķis ir līdz 2060. gadam samazināt liekā svara un aptaukošanās izplatību pieaugušo vidū līdz 45,1% un pagarināt veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu līdz 72,8 gadiem.

VM norādījusi, ka veselīgi nodzīvotā mūža ilgums Latvijā ir tikai 54,2 gadi, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, savukārt liekais svars vai aptaukošanās konstatēta gandrīz 60% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Saistītie raksti