Latvijas bērnu aptaukošanās pandēmija – drauds visai sabiedrībai nākotnē

Lai izprastu situācijas patiesos apmērus un to ietekmējošos faktorus, Rīgas Stradiņa Universitāte sāka darbu pie vērienīga projekta – pētījuma “Aptaukošanās fenotipi un ar to asociētie imūnie, metabolie un dzīves veida faktori bērniem Latvijā, to saistība ar svara izmaiņām”. Ko atklāja šis pētījums, un ko mēs ar to varam iesākt turpmāk? Atbildes meklējām kopā ar pētījuma komandas dalībniecēm – Prof. Dr. med. JANU PAVĀRI, RSU docētāju un vadošo pētnieci, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas ārsti, JURGITU GAILĪTI, RSU docētāju, bērnu endokrinoloģi, pediatri un AĻONU LAVRENOVU, RSU doktoranti un pētnieci, pediatri

Par pētījumu

Pētījumā paredzēts apzināt 160 bērnus un pusaudžus ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) virs 95. procentīles, tātad ar aptaukošanos. Prezentējot rezultātus, kas iegūti par pirmajiem 100 bērniem un pusaudžiem ar dažāda līmeņa aptaukošanos vecumā no 10 līdz 18 gadiem, tika secināts: 

• aptaukošanās bērnu populācijā tik tiešām ir pandēmiska mēroga saslimšana;

• šai problēmai ir jāpievērš uzmanība tāpēc, ka aptaukošanās ne tikai samazina dzīves kvalitāti, bet jau bērnībā būtiski palielina risku saslimt ar metabolām un kardiovaskulārām slimībām; 

• aptaukošanās ietekmē bērna imūnsistēmu ar paaugstinātu infekciju, autoimūnu un onkoloģisku slimību risku. 

Kā izpaužas bērna aptaukošanās? 

Veicot dažādu ķermeņa parametru mērījumus, tika aprēķināts, ka 21 % dalībnieku sasniedza smagas aptaukošanās pakāpes kritērijus, bet 12 % – ļoti smagas aptaukošanās pakāpi. Tendence patiešām ir vairāk nekā satraucoša – vidējais dalībnieku vecums veselīgās un neveselīgās aptaukošanās grupā ir 13 gadi, taču vidējais ķermeņa svars metaboliski neveselīgajā grupā sasniedza gandrīz 100 kilogramus. Kā atzina pētnieces, tas norāda uz novēlotu intervenci, proti, svara korekcijas programmām vajadzētu sākties jau pirmsskolas vecuma bērniem. Pašlaik tās tiek nodrošinātas no septiņu gadu vecuma, taču lielākoties septiņu gadu vecumā jau ir manāmas pazīmes, ka bērnam jāveic svara kontrole.

Viens no pētītajiem faktoriem bija bērnu dzīvesveids – ekrāna laiks, sportošanas biežums, našķošanās starp ēdienreizēm un pēc vakariņām, saldināto dzērienu patēriņš. Pavisam īsi – jo apaļāki bērni, jo sliktāki paradumi. Ņemot vērā to, ka Latvijā salīdzinoši nesen ienāca ātrās ēdināšanas uzņēmumi un pārstrādātā pārtika, aptaukošanās pandēmijas sekas bērnu populācijā varam “baudīt” tagad. 

Nākotnes pieaugušo veselības prognozes – sliktas

Iegūtie rezultāti liecina par augstu smagas un ļoti smagas aptaukošanās izplatību pētījuma populācijā. Aptaukošanās paaugstina metaboliski neveselīgās aptaukošanās risku, kā arī būtiski paaugstina komplikāciju risku – gan bērnu un pusaudžu vecumā, gan pieaugušo vecumā. Daži no piemēriem – paaugstināts sirds slimību risks, vielmaiņas traucējumi, otrā tipa cukura diabēts, aknu slimības, aizkuņģa dziedzera slimības… Pētnieces norāda arī uz citām sekām – liekais svars ietekmē arī bērnu imunitāti un psihoemocionālo stāvokli. Šādi bērni biežāk un smagāk slimo ar infekcijas slimībām, mokās ar galvassāpēm, vēdersāpēm. Liekais svars rada depresijas riskus, bērna pašvērtējums krītas, un tas ietekmē visu viņa dzīves kvalitāti. Liels cukura patēriņš savukārt var veicināt hiperaktivitāti un pat agresiju. 

Sekas, skaidro projekta dalībnieces, ir daudz tālejošākas – visi šie faktori ietekmē bērna spējas mācīties, apgūt vēlamo profesiju un sevi pilnvērtīgi īstenot pieaugušo dzīvē. Zemākas darba iespējas, palielinātas izredzes uz hroniskām slimībām un pat invaliditāti. Tas savukārt nozīmē valstij lielākus izdevumus medicīniskajai aprūpei un sociālajam atbalstam. Turklāt aptaukošanās rada arī reproduktīvās veselības problēmas un saīsina dzīvildzi. Varam droši teikt, ka Latvijas nākotnes sabiedrības veselība ir ļoti riskantās pozīcijās. 

Vairāk lasi speciālizdevumā “APTAUKOŠANĀS. Kā izkļūt no svara slazda?”