Masalu vakcīnas otro devu bērniem plāno nodrošināt jau četru gadu vecumā

Šāda pieeja jau ir ieviesta vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tādēļ Latvijas vakcinācijas kalendārs šajā ziņā ir atpalicis no jaunākās starptautiskās prakses un to ir nepieciešams aktualizēt, uzsver VM.

Patlaban Vakcinācijas noteikumi paredz, ka bērni pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu tiek vakcinēti divas reizes, izmantojot kombinēto vakcīnu, - 12 līdz 15 mēnešu vecumā un atkārtoti septiņu gadu vecumā.

Otrās vakcinācijas devas saņemšanas laika samazināšana ir atbilstoša Nacionālās masalu un masaliņu eliminācijas komisijas lēmumam, un šādas izmaiņas rekomendējusi arī Imunizācijas valsts padome (IVP).

Lai pēc izmaiņu ieviešanas nevakcinēti nepaliktu bērni vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem, grozījumos paredzēts, ka vienlaikus ar četrgadīgu bērnu revakcināciju otru vakcīnas devu varēs saņemt arī piecus līdz septiņus gadus veci bērni, kuri to iepriekš nav saņēmuši. 

Divu gadu laikā varēs izlīdzināt vecuma grupas

Prioritāri gan paredzēts revakcinēt septiņgadīgos bērnus, jo atbilstoši līdzšinējam kalendāram tieši šajā vecumā bija paredzēta otrā vakcīnas deva. VM plāno, ka divu gadu laikā tiks pabeigta piecus līdz septiņus gadus veco bērnu revakcinācija, tādējādi izlīdzinot vecumgrupas. Savukārt pēc pārejas perioda revakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu bērnu vakcinācijas kalendārā būs nepieciešama tikai četru gadu vecumā.

Bērniem, kuri grozījumu spēkā stāšanās brīdī būs 13 līdz 15 mēnešus veci, vakcināciju paredzēts veikt, piemērojot vakcinācijas kalendārā 12 mēnešu vecumam paredzētās vakcīnas.

VM skaidro, ka 12 līdz 15 mēnešu intervāls vairs nav zinātniski pamatots un var veicināt novēlotu bērnu vakcināciju. Nacionālā masalu un masaliņu eliminācijas komisija un IVP norādījusi, ka vakcinācijas grafikos jāizvairās no nevajadzīgi plašiem vakcinācijas vecuma intervāliem, jo tie samazina vakcinācijas aptveri un palielina risku, ka bērni paliek neaizsargāti pret vakcīnregulējamām infekcijām.

Slimību profilakses un kontroles centra imunizācijas līmeņa un savlaicīguma analīze par 2024. gadu liecina, ka daļa bērnu 12 līdz 15 mēnešu vecumā netiek vakcinēti savlaicīgi. Pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu ar pirmo devu savlaicīgi vakcinēti 73,3% bērnu, bet pret vējbakām ar pirmo devu - 69,4% bērnu. Savukārt pret B hepatītu, difteriju, garo klepu, Hib infekciju, stingumkrampjiem un poliomielītu ar ceturto devu savlaicīgi vakcinēti 67,9% bērnu, bet pret pneimokoku infekciju ar trešo devu - 68,3% bērnu.

VM uzsver, ka pasaulē pieaug masalu izplatības risks, turklāt Latvijā šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma noticis masalu uzliesmojums, ko veicinājusi nepietiekama bērnu vakcinācija pret masalām. Līdz 15. aprīlim Latvijā reģistrēti 49 saslimušie, to vidū 30 bērni, no kuriem neviens nebija vakcinēts pret masalām.

Līdz brīdim, kamēr bērns septiņu gadu vecumā saņem otro vakcīnas devu, netiek nodrošināta pietiekama sabiedrības aizsardzība pret šo infekciju. Masalas ir ļoti infekciozas un ātri izplatās bērnu kolektīvos, bet vidēji viens masalu slimnieks var inficēt 12 līdz 18 cilvēkus, kuriem nav imunitātes pret šo slimību.

Masalas var izraisīt arī nopietnas komplikācijas, īpaši jaunākiem bērniem. Biežākās komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Apmēram vienam no 1000 masalu slimniekiem rodas smadzeņu audu iekaisums jeb encefalīts, bet aptuveni viens no 1000 saslimušajiem mirst no masalu izraisītām komplikācijām.

VM uzsver, ka Pasaules Veselības organizācija rekomendē sasniegt vismaz 95% vakcinācijas aptveri ar divām masalu vakcīnas devām, lai novērstu infekcijas cirkulāciju sabiedrībā. Viena masalu vakcīnas deva mūžilgu aizsardzību pret masalu vīrusa infekciju nodrošinot 93% cilvēku, bet divas devas - 97%.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2024. gadā ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs ziņots par vairāk nekā 35 000 masalu gadījumiem, kas ir aptuveni desmitkārtīgs pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Vienlaikus reģistrēti 23 ar masalām saistīti nāves gadījumi, galvenokārt bērniem līdz piecu gadu vecumam, turklāt lielai daļai saslimušo bijis nepieciešams ārstēties slimnīcā.

Tāpat paredzēts noteikt, ka bērnu vakcinācija, kas līdz šim bija paredzēta 12 līdz 15 mēnešu vecumā, turpmāk veicama konkrēti 12 mēnešu vecumā. Izmaiņu mērķis ir bērniem savlaicīgāk nodrošināt aizsardzību pret smagām un potenciāli dzīvībai bīstamām vakcīnregulējamām infekcijām. VM norāda, ka bērnu vakcinācijas vecuma precizēšana uz 12 mēnešiem neradīs papildu ietekmi uz valsts budžetu, jo vakcinācija jau līdz šim ietvēra 12 mēnešu vecumu un paredzēts izmantot tādu pašu vakcīnu devu skaitu.