Vasarā lielākoties traumas gūst 7 līdz 12 gadus veci bērni. Kādi ir biežākie iemesli?

Bērnu gūto traumu raksturs un to cēloņi ir tiešā veidā saistīti ar viņu patstāvības līmeni un vecumposmam raksturīgajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem. Pirmsskolas vecuma bērni traumas visbiežāk gūst šķietami kontrolētā vidē – piemājas pagalmā vai publiskajos rotaļu laukumos. Tipiskākie savainojumi ir mīksto audu brūces, dziļi griezumi un sasitumi, kas gūti, krītot no šūpolēm vai slidkalniņiem. Nereti paši mazākie gūst arī termiskus apdegumus, piekļūstot karstam dārza grilam.

Lielākā riska grupa – skolas vecuma bērni

Atsevišķos gadījumos traumas bijušas īpaši smagas – BTA pieredzē ir gadījums, kurā piecgadīgs bērns pēc kritiena no skrejriteņa guva paura kaula lūzumu un asinsizplūdumu, kādēļ bija nepieciešama operācija. Taču vislielākā riska grupa vasarā ir skolas vecuma bērni – aptuveni 40 % nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi ir par traumām, kuras guvuši 7 līdz 12 gadus veci bērni.

“Šajā vecumā bērni sāk baudīt pirmo patstāvību, rotaļājas pagalmā un arvien biežāk paliek vieni bez pieaugušo uzraudzības. Galvenie traumu cēloņi ir neuzmanīga lēkāšana pa batutu, kritieni no velosipēda un pašu organizētas sporta aktivitātes, kā arī futbola, basketbola spēlēšana. Piemēram, vienā no gadījumiem, deviņus gadus veci bērni, spēlējot basketbolu, uzkrita viens otram virsū, kādēļ vienam no spēlētājiem bija nopietni traumēta roka. Ne velti, tuvojoties vasaras brīvlaikam, arvien vairāk vecāku lemj par labu nelaimes gadījumu apdrošināšanai savām atvasēm,” stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.

Savukārt pusaudžu vecumā galvenie riska faktori ir vairāk saistīti ar sporta treniņiem un vasaras nometnēm – līdz ar to, pieteiktajos nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību gadījumos līdztekus lūzumiem bieži vērojamas arī tādas traumas kā locītavu saišu sastiepumi un mežģījumi. Otra izteikta pusaudžu riska zona ir mikromobilitāte – elektriskie skrejriteņi, skūteri un skrituļdēļi, kuru lielā ātruma dēļ kritieni uz asfalta nereti beidzas ar smagām galvas, sejas un zobu traumām.

Ķivere IR obliigāta

"Mūs satrauc ne tikai smagākās traumas, ko bērni gūst, pārvietojoties ar mikromobilitātes rīkiem. Katra trauma atstāj sekas īsāku vai garāku laiku, bet īpaši bīstamas ir galvas traumas! Visas traumas nav novēršamas, taču aizsargķiveres lietošana, kas līdz pilngadības sasniegšanai ir obligāts nosacījums, pasargā no galvas traumu smaguma. To apliecina daudzi pētījumi un arī praksē redzam, cik liela nozīme ir ķiverēm. Tāpēc Bērnu slimnīcas speciālisti aicina: UZLIEC ĶIVERI!" skaidro Basels Jakubs Vahbe, Bērnu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts.

Lai pasargātu bērnus, viņi nav jāattur no sportošanas un aktīva brīvā laika pavadīšanas. Taču vecākiem ir būtiski atpazīt mirkļus, kad bērnu prieks un jautrība var kļūt par nopietnu risku. Liels ātrums, batutā lēkā pārāk daudz bērnu, ķivere palikusi mājās – tie visi ir sarkanie signāli!

“Par bērnu drošību ir jādomā kompleksi, pārliecinoties ne tikai par pareizu aizsargekipējuma lietošanu, bet arī to, vai ģimenei būs pietiekams finansiālais pamats, ja negadījums tomēr notiks un bērnam būs nepieciešama ārstēšana – šajā ziņā svarīgi uzsvērt, ka ne visi speciālisti bērniem ir pieejami bez gaidīšanas garās rindās. Tāpēc, ja apdrošināšanas nav, daudzus ārstēšanās izdevumus var nākties segt no saviem līdzekļiem. Tāpat vasaras brīvlaikā ar bērniem ir regulāri jāpārrunā drošības noteikumi, nepieļaujot atkāpes no tiem. Vienlaikus arī vecākiem ir jārāda priekšzīme, piemēram, pašiem lietojot aizsargķiveri izbraucienos ar divriteni, neļaujot pusaudžiem izmantot elektrisko skrejriteni,” aicina apdrošināšanas eksperts Ivo Danče.