Bīstamās traumas uz batutiem – par tām aizvien tiek runāts pārāk maz

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem bērnu traumu skaits Latvijā pēdējos gados pieaudzis par aptuveni 30 %, un batutu radītās traumas ir viena no biežākajām sezonālajām traumām. Tās visbiežāk tiek novērotas pavasarī un vasarā, kad batuti tiek intensīvi izmantoti gan mājas apstākļos, gan izklaides vietās.

Eksperti uzsver, ka bērnu drošība sākas ar pieaugušo atbildību. “Pagājušajā sezonā saņēmām vairākus atlīdzību pieteikumus saistībā bērnu traumām uz batuta – sākot no izmežģītām potītēm un lauztiem kāju pirkstiem līdz pat izsistiem zobiem un sprandas sastiepumiem. Lielāko daļu no tām var novērst ar vienkāršiem piesardzības pasākumiem – rūpīgāku bērnu uzraudzību, noteikumu ievērošanu un drošas vides radīšanu, lai mazajiem atpūtniekiem no tik iecienītās izklaides būtu tikai patīkamas atmiņas. Tajā pašā laikā jāapzinās, ka risks pilnībā nepazūd, tāpēc svarīgi būt gan atbildīgiem, gan gataviem neparedzētām situācijām, sagādājot junioru vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu,” norāda Balcia Atlīdzību vadītāja Latvijā Alise Drava.  

Neuzmanība, kas var radīt nopietnas sekas

Medicīnas centra “Medon” pediatre un bērnu pneimonoloģe Mariana Rižikova skaidro: “Batutu radītas traumas bērnu ārstu praksē ir regulāra parādība. Visbiežāk tās ir ekstremitāšu traumas – sastiepumi, lūzumi, locītavu mežģījumi, taču smagākos gadījumos iespējamas arī galvas, kakla un mugurkaula traumas, kas var radīt ilgstošas sekas. Īpaši uzmanīgiem jābūt ar jaunākiem bērniem, jo viņu kauli, locītavas un koordinācija vēl nav pilnībā attīstījušies, tādēļ traumu risks šajā vecumā ir lielāks. Savukārt vecāki bērni un pusaudži bieži pārvērtē savas spējas, mēģina salto vai atkārtot sociālajos tīklos redzētus akrobātiskus trikus, kas būtiski palielina kritienu un traumu iespējamību.”

Īpaši riskantas ir situācijas, kad uz batuta vienlaikus atrodas vairāki bērni. Atšķirīgais svars un lēciena spēks var radīt tā saukto “katapultas efektu”, kad vieglākais bērns tiek nekontrolēti uzmests gaisā vai zaudē līdzsvaru. Tāpat traumu risku būtiski palielina nepietiekama pieaugušo uzraudzība un bojāts vai nepareizi uzstādīts batuts. “Vecāki nereti nenovērtē riskus, jo batuts šķiet kā vienkārša rotaļlieta. Taču patiesībā tas ir aktīvās atpūtas inventārs, kura lietošana prasa skaidru noteikumu skaidrošanu un nepārtrauktu pieaugušo uzmanību, ja vēlamies pasargāt bērnus no traumām,” norāda Mariana Rižikova. 

Eksperte aicina vecākus ievērot vairākus būtiskus drošības pamatprincipus: 

• Uz batuta vienlaikus drīkst atrasties tikai viens bērns, jo tas būtiski samazina sadursmju un kritienu risku.
• Nodrošināt nepārtrauktu pieaugušo klātbūtni – viņiem aktīvi jāseko līdzi tam, kas notiek, nevis tikai jāatrodas tuvumā.
• Neļaut bērnam mēģināt akrobātiskus trikus bez profesionālās sagatavotības – tos drīkst mēģināt tikai sertificētu treneru uzraudzībā un sporta treniņos.
• Novietot batutu uz līdzenas, drošas virsmas pietiekamā attālumā no kokiem, žogiem un citiem šķēršļiem.
• Regulāri pārbaudīt batuta tehnisko stāvokli – drošības tīklu, atsperes un konstrukcijas stabilitāti.
• Neļaut bērniem lēkt ar priekšmetiem rokās un atrasties zem batuta.
• Neizmantot batutu slapjos laikapstākļos un ierobežot tā lietošanu arī karstumā.
• Atcerēties par atpūtu ilgstošas un intensīvas lēkāšanas laikā, jo nogurums veicina traumu iespējamību.
• Parūpēties par nelaimes gadījumu apdrošināšanu. 

Pat šķietami neliela trauma bērnam nozīmē sāpes un atveseļošanās periodu, bet vecākiem – stresu un papildu rūpes. Balcia atgādina, ka drošība vienmēr ir pirmajā vietā: “Aktīva bērnība ir svarīga, un vecāki nevar pasargāt no visa, taču var būt soli priekšā riskiem. Apzināta pieeja drošībai var būtiski samazināt negadījumu iespējamību un sniegt lielāku mieru ikdienā – arī reizēs, kad traumas tomēr radušās.”