Eksperti: jāuzkrāj vismaz 3 mēnešalgas, bet pamatvajadzībām mēnesī jātērē ne vairāk kā 50 % no ienākumiem

Viss kļūst dārgāks un Krievijas izvērstā karadarbība Ukrainā, energoresursu un komunālo maksājumu rēķinu krass pieaugums rada bažas daudzām Latvijas ģimenēm par saviem tēriņiem. Kā šajos laikos pārliecināties par ģimenes finansiālo stabilitāti?
Viena no populārākajām pieejām ikmēneša izdevumu plānošanā ir 50/30/20, kad ne vairāk kā 50 % no mēneša ienākumiem tiek rezervēti ikdienas neatliekamajām vajadzībām, piemēram, mājokļa maksājumiem, pārtikai, veselības aprūpei, transportam. 30 % tiek novirzīti izklaidei, apģērbam, bērnu kabatas naudai un citiem saistošiem izdevumiem, bet 20 % atvēlēti uzkrājumu veidošanai.

FOTO: Shutterstock.com

Viena no populārākajām pieejām ikmēneša izdevumu plānošanā ir 50/30/20, kad ne vairāk kā 50 % no mēneša ienākumiem tiek rezervēti ikdienas neatliekamajām vajadzībām, piemēram, mājokļa maksājumiem, pārtikai, veselības aprūpei, transportam. 30 % tiek novirzīti izklaidei, apģērbam, bērnu kabatas naudai un citiem saistošiem izdevumiem, bet 20 % atvēlēti uzkrājumu veidošanai.

Citadeles meitas sabiedrības “CBL Life” eksperti apkopojuši padomus, kas šajos nemierīgajos laikos ikvienam palīdzēs veikt personīgās finanšu telpas inventarizāciju. 

 

“Laikā, kad stabilitāte un drošība jebkuram no mums ir īpaši svarīga, mums ir jākļūst par savu finanšu ekspertu. Tas nebūt nav sarežģīti, tik vien kā jāatrod laiks un vēlme apkopot savas finanšu aktivitātes vienuviet, lai pēc tam jebkurš lēmums par lielākiem vai mazākiem pirkumiem vai investīcijām būtu izsvērts un pamatots kontekstā ar aktuālo finanšu situāciju ģimenē un notiekošo pasaulē. Svarīgi ir pārdomāti izvēlēties finanšu instrumentus, kuri vairos labklājību un palielinās ģimenes drošību,” teic bankas Citadele meitas sabiedrības “CBL Life” valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe.

 

1. Sāc ar personīgo auditu

Finanšu stāvokļa objektīvai izvērtēšanai nepieciešams veikt personīgo finanšu auditu, taču jāatceras, ka mūsu finansiālo vērtību veido ne tikai ienākumi un izdevumi mēneša griezumā, bet arī mums piederošie aktīvi – kustamie vai nekustamie īpašumi, uzkrājumi, dažāda veida ieguldījumi. Rūpīga visu savu aktīvu un saistību apskate palīdz izveidot skaidru priekšstatu par to, kur jūs piešķirat prioritāti saviem pašreizējiem tēriņiem un kur jums ir jāveic izmaiņas. Piemēram, augot degvielas cenām, iespējams, ka jāizšķiras par lēmumu iegādāties ekonomiskāku vai pat elektrisko auto.

 

Rūpīgi uzskaitot ikdienas izdevumus, iegūtā informācija palīdzēs vieglāk pieņemt ne tikai lielus lēmumus, bet, visticamāk, arī identificēt sīkus pakalpojumus vai lietas, par kuru ikmēneša vai regulāru apmaksu nebijāt iepriekš aizdomājies, piemēram, kādas izklaides platformas abonements bērniem vai regulāra kafijas pirkšana ārpus mājas ik mēnesi var veidot pietiekami solīdu summu, ko varētu novirzīt savas labklājības vairošanai. Noslēdzot auditu, iegūsiet gala starpību starp ienākumiem un izdevumiem, par kura izlietošanu jau varēsiet diskutēt kvalitatīvāk - ar pilnu ainu par savām ikmēneša un kopējām finanšu aktivitātēm. 

 

2.Drošības spilvens – svarīgāks nekā jebkad

Brīžos, kad pasaulē ir nenoteiktības laiki un netālu no Latvijas norisinās asiņaina karadarbība, ir ļoti svarīgi strādāt pie tā, lai ģimenei vai katram individuāli būtu drošības spilvens. Tas ir naudas apjoms, vēlams 3–6 mēnešalgu apmērā, kas glabājas neparedzētiem un ārkārtas gadījumiem. Ja tāds nav izveidots, ir īstais laiks to darīt, novirzot kaut vai nelielas summas ik mēnesi, jo drošības spilvens var būt izšķirošs gadījumā, ja kādu laiku jādzīvo bez ienākumiem vai ir neparedzēti izdevumi. Tiem, kas jau izveidojuši drošības spilvenu, protams, iespēju gadījumā ieteicams to papildināt.

Reklāma
Reklāma

 

3.Piemēro 50/30/20 metodi

Viena no populārākajām pieejām ikmēneša izdevumu plānošanā ir 50/30/20, kad ne vairāk kā 50 % no mēneša ienākumiem tiek rezervēti ikdienas neatliekamajām vajadzībām, piemēram, mājokļa maksājumiem, pārtikai, veselības aprūpei, transportam. 30 % tiek novirzīti izklaidei, apģērbam, bērnu kabatas naudai un citiem saistošiem izdevumiem, bet 20 % atvēlēti uzkrājumu veidošanai. Protams, ka ne visi var ievērot šo proporciju, taču savu izdevumu kategorizēšana un sadalīšana jau būs solis pareizajā virzienā. 

Uzkrājumu veidošanai vajadzētu katru mēnesi censties atvēlēt fiksētu summu 

un ieteicams to darīt, izmantojot, piemēram, krājkontu vai uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, kur noguldītie līdzekļi nebūtu pieejami tūlītējai ikdienas izdevumu segšanai. Ilgtermiņā uzkrājumu veidošanai ieteicams izmantot investīciju fondus un 3. pensijas līmeni ar regulārām iemaksām. Līdz ar to katram mērķim ir pielāgojams savs finanšu instruments savas labklājības vairošanai.

 

Precīzi veicot izdevumu revīziju, iespējams iegūt skaidru priekšstatu par to, kur iespējams ietaupīt. Piemēram, iegādājoties apģērbu, izmanto izpārdošanas laikus vai pasūti preces internetā. Iegādāties pārtiku arī iespējams internetā, piešķirot tam sistemātiskumu, izvairoties no impulsīviem pirkumiem un potenciāli ietaupot degvielas izmaksas.

 

4.Izvērtē savas kredītsaistības

Nemiera laikos svarīgi būt elastīgam un reaģēt spējīgam uz dažādiem notikumiem, un liels kredītu slogs atsevišķos gadījumos tam var būt par šķērsli. 

Ja kredīti ir vairāki, vēlams veikt atsevišķu saistību izvērtēšanu no ikdienas tēriņiem, jo kredīti var būt dažādi, piemēram, banku un nebanku organizāciju izsniegtie kredītsaistību noteikumi var būtiski atšķirties.

 

Katram kredītam ir dažāda veida izmaksas, pirmkārt, komisijas maksa par kredīta noformēšanu, otrkārt, procentu maksājumi, un, treškārt, citas papildu izmaksas, piemēram, komisijas maksas par maksājuma datuma maiņu, maksājuma atlikšanu, ko atsevišķi kredītu devēji varētu piemērot. Tāpat daži kredītu devēji piemēro kredītu administrēšanas maksu un ātrās naudas izsniegšanas komisijas maksu.

Aplūkojiet kredītu atmaksas grafiku, jo, iespējams, būsiet ieguvējs, atmaksājot pamatsummu ātrāk un tādā veidā samazinot procentu maksu. Lai personīgās finanses būtu veselā stāvoklī, nedrīkstētu kredītsaistību maksājumiem novirzīt ne vairāk kā 40 % no mēneša ienākumiem.

Saistītie raksti