Ko mazulītis jūt dzemdībās? 17

 02. septembris 2009 17:00 Emuāri

Atzīšos, par šo tematu esmu domājusi ļoti maz, lai neteiktu, ka gandrīz nemaz. Vienmēr priekšplānā ir bijusi sieviete — „Man TĀ sāpēja!”, „Teicu, ka vairs nevaru!”, „Man šķita, ka nu bērnu man vairs nebūs” un tā tālāk un tā joprojām. Bet kā šajā Lielajā dienā jūtas pats bērniņš?!



Foto: Aigars Jansons, http://www.ajstudio.lv/


Bez šaubām, ir ļoti svarīgi, lai dzemdībās māmiņa justos harmoniski — bez liekiem satraukumiem, pasargāta un mīļu roku aprūpēta. Taču šajā dienā ir jādomā ne tikai par māmiņu... Arī bērniņš dzemdībās jūtas briesmīgi — nobijies, jo visu laiku netraucēti mitis siltumā, drošībā pie mātes. Taču izrādās, mēs savam mazulītim varam palīdzēt piedzimt tā, lai viņš uzreiz pēc dzimšanas uzsmaidītu...

Nupat esmu izlasījusi grāmatu
Piedzimt bez vardarbības
, ko ir sarakstījis ārsts Frederiks Leboijē (Frederick Leboyer) un tulkojusi topošā vecmāte un dūla Linda Vītuma. Ar fotoattēliem un poētisku stāstījumu Leboijē parāda, kā mazulītis izskatās un jūtas, kad sagaidām viņu, nedomājot par bērniņa labsajūtu, un cik apgarots viņš ir, kad darām, kā viņam tīk...

Arī bērniņš dzemdībās jūtas briesmīgi
nobijies, jo visu laiku netraucēti mitis siltumā, drošībā pie mātes.

Kad Frederiks Leboijē izdeva grāmatu Piedzimt bez vardarbības, viņš satricināja pasauli. Tikai daži aicinājumi no viņa puses sacēla vētru citu ārstu un vecmāšu vidū. Daži no Leboijē ieteikumiem:


•    Sagaidīt bērniņu nevis spilgti izgaismotā telpā, bet mazā apgaismojumā.
•    Būt klusiem un rāmiem, kad dzimst bērniņš.
•    Nepārgriezt nabassaiti, kamēr tā pulsē.
•    Kad bērniņš piedzimis, uzreiz viņu vannot siltā ūdenī, lai atvieglotu pielāgošanos jaunajā telpā, kas nebūt nav tik silta, kā bija pie māmiņas.
...izrādās, mēs savam mazulītim varam palīdzēt piedzimt tā, lai viņš uzreiz pēc dzimšanas uzsmaidītu...

Šis franču ārsts satricināja arī mani. Ne tāpēc, ka es būtu pret šiem ierosinājumiem, bet tāpēc, ka dzemdībās nebiju padomājusi par notiekošo no savu bērniņu skatu punkta... Man žēl par to. Tiesa, otrās dzemdības mums bija mājdzemdības un daudz no Leboijē ieteikumiem īstenojām, un tomēr...

Kad tev ir brīvs un mierīgs brīdis, izlasi šo grāmatu, ieklausoties katrā tur rakstītajā vārdā. Jo bērniņs ir visu jūtošs cilvēciņš jau tad, kad mamma viņu gaida un attiecīgi arī — kad dzimst. Atceries par to.
 
P.S. Izlasi šeit arī fragmentu no Lindas Rozenbahas grāmatas Gaidības un radības ar prieku
Kā bērniņš jūtas dzemdībās
! Šo grāmatu konsultējušas Latvijas vecmātes, kas atbalsta dabiskas dzemdības.

Inga Akmentiņa-Smildziņa
, māmiņa un mammam.lv/tetiem.lv radošā direktore



17 Pievienot komentāru

Reklāma

Kategorijas