Aizcietējumi topošajām un jaunajām māmiņām: kāpēc, ko darīt un vēdera izejas novērtējuma tabula

Bieži vien par aizcietējumiem tiek runāts grūtniecības un pēcdzemdību kontekstā, kad problēmas pamatā var būt nepieciešamība lietot dzelzs saturošus preparātus. Dati liecina, ka dzelzs deficīts un anēmija skar 40 % – 60 % grūtnieču.
Ir vairākas metodes, kā izvairīties no aizcietējumiem un arī tikt ar tiem galā.

FOTO: Shutterstock.com

Ir vairākas metodes, kā izvairīties no aizcietējumiem un arī tikt ar tiem galā.

Dzelzs trūkums grūtniecei var radīt riskus priekšlaicīgām dzemdībām, mirstībai pēcdzemdību periodā, pēcdzemdību depresijai, kognitīvu un intelektuālu traucējumu attīstībai bērnam. [1]

 

Tomēr bieži šī iemesla dēļ var rasties tieši aizcietējumi, ko veicina lietotie dzelzs preparāti, bet tas nebūt nav vienīgais faktors. Aizcietējums var izraisīt iegurņa pamatnes muskuļu disfunkciju, bet tā, savukārt, var apgrūtināt zarnu iztukšošanos – tā veidojas apburtais loks. 

 

Grūtniecības laikā 16 %–39 % sieviešu saskaras ar aizcietējumiem dažādos trimestros, bet biežāk – trešajā trimestrī. 

 

Tos var izraisīt:

  • hormonālas pārmaiņas;
  • mazulis, radot spiedienu;
  • dzelzs preparātu vai citu medikamentu lietošana;
  • uztura un fizisko aktivitāšu izmaiņas, to neesamība u. c.

 

Par pēcdzemdību periodu norādīts, ka aizcietējumi biežāk ir sastopami pirmajās dienās un ar katru nedēļu tie mazinās. Pētījuma dati liecina, ka aizcietējumi sastopami 47 % sieviešu pēc vaginālām dzemdībām un 57 % māmiņu pirmajās dienās pēc ķeizargrieziena. [4]


Pēcdzemdību aizcietējumus var izraisīt:

  • hormonālās izmaiņas;
  • iekšējo orgānu novietojuma izmaiņas, ko veicinājis augošais mazulis; 
  • fizisko aktivitāšu trūkums vai izmaiņas;
  • traumēts anālais sfinkteris;
  • hemoroīdi;
  • dzelzs preperātu lietošana;
  • starpenes plīsumi, epiziotomija u. c. [3]


Vairāk par plīsumiem dzemdībās var lasīt rakstā Ar plīsumiem dzemdībās saskaras 9 no 10 sievietēm! Ko darīt, lai novērstu, iesaka fizioterapeite.

 

Hroniski aizcietējumi var radīt dažādas nelabvēlīgas sekas, kā:

  1. Taisnās zarnas prolapss;
  2. Defekācijas nesaturēšana;
  3. Urīna nesaturēšana;
  4. Hemoroīdi;
  5. Fēces “iesprūšana”, nespēja fēci izvadīt laukā;
  6. Obstruktīvas defekācijas sindroms. [3]

 

Lai profilaktiski izvairītos no aizcietējumiem un palīdzētu sev:

Reklāma
Reklāma
  • Katru dienu veic pastaigas. Vismaz 10–15 minūtes, bet atkarībā no savas grūtniecības un pēcdzemdību pieredzes un spējām.
  • Var veikt dažādus relaksējošus vingrojumus, kas palīdz uzlabot zarnu peristaltiku, iegurņa pamatnes muskulatūru:

Diafragmālā elpošana. Ieelpa caur degunu, piepūst vēderu, izelpa caur muti, vēderu saplacina. Atkārto 10 reizes.

Kaķītis. Ieelpā izveido mugurā kūkumu (noapaļo), izelpā muguru virza pretējā virzienā. Atkārto 10 reizes.

Iegurņa muskuļu aktivizācija. Saspiest muskuļus ap vaginālās un anālās atveres zonu un tad it kā ievilkt tos pašus muskuļus uz iekšu. Nesasprindzinot citus muskuļus.
Iegurņa muskuļu relaksācija. Sasprindzinātos muskuļus ap vaginālās un anālās atveres zonu maksimāli relaksēt.

  • Palīdzoši būs arī uztura ieteikumi un konsultācijas ar ginekologu. Lai samazinātu blakusparādības, piemēram, aizcietējumus, ārsts var pielāgot dzelzs preperātu devu un lietošanas biežumu, ja tādi ir nepieciešami. [2]
  • Izšķiroša nozīmē var būt pareizam tualetes apmeklējumam. Noteikti nedrīkst spiest – ne urinēšanas, ne defekācijas laikā. Apsēdies uz tualetes poda, kājas plecu platumā, pēdas stabili uz neliela paaugstinājuma. Pēc vajadzības var noliekties nedaudz uz priekšu ar taisnu muguru, ar rokām balstoties uz augšstilbiem. Veic dziļu ieelpu vēdera apakšdaļā, piepūšot to un relaksējot rektālo zonu. Šāds paaugstinājums rada labvēlīgu leņķi, lai palīdzētu zarnas kanālam būt atvērtākam.
  • Ja situācija neuzlabojas, ieteicama speciālista konsultācija.

 

Kādas metodes vēl var izmēģināt?

Atkarībā no problemātikas – disfunkcija, nespēja relaksēties, iegurņa pamatnes muskuļu vājums, dzelzs preperāta lietošana u. c. – var panākt uzlabojumus arī ar Bowen terapiju, manuālo terapiju, anālās zonas atbrīvošanas vingrojumiem, viscerālās terapijas tehnikām, biofeedback treniņiem u. c.

 

Gan grūtniecības, gan īpaši pēcdzemdību posmā jāseko līdzi labai vēdera izejai – tas palīdzēs arī labākai dzīšanai un iegurņa pamatnes muskuļu veselībai.

 

Un kāda ir tava vēdera izeja?

Lai labāk saprastu savu vēdera izeju, kā arī dodoties pie speciālista, noder defekācijas lapa “The Bristol stool chart”. Pēc šīs skalas ieteicamā fēce būtu 3–4.


Jautājumi, uz kuriem būtu sev jāatbild:

  1. Vai defekācija norit viegli, bez piepūles?
  2. Vai nav asiņu un gļotu?
  3. Biežums – 3 reizes dienā līdz 3 reizes nedēļā. Norma katram sava, bet kāda ir tava specifiskā norma?
  4. Vai ir sajūta, ka nepieciešami līdzekļi vēdera izejas veicināšanai?
  5. Apmierinātības sajūta pēc defekācijas, t.i., vai nav sajūtas, ka zarna līdz galam nav iztukšojusies? 
  6. Vai nav fēču nesaturēšanas?
  7. Vai spēj tīri noslaucīties pēc tualetes apmeklējuma?
  8. Vai spēj kontrolēt gāzu noplūdes?
  9. Vai nav sāpes pirms vēdera izejas, tās laikā vai pēc tās?
  10. Vai fēces veidotas gludas un desai līdzīgas? 

 

Izmantotā literatūra:

1. E.Jansons, 2021, Dzelzs deficīta anēmija. Preparātu izvēle un lietošanas iespējas.
2. E.Nusberga et al. 2024. Dzelzs deficīta anēmija grūtniecības laikā. Riski un iespējamie risinājumi.
3. K.Gaither. 2025. What to Know About Postpartum Constipation
4. C.Bradley et al. Constipation in pregnancy: prevalence, symptoms, and risk factors. 2007.

Saistītie raksti