Zīdainis, kurš vakar vēl bija pilnīgi vesels, tver pēc pēdējās elpas. Kas ir šis ārkārtīgi bīstamais vīruss?

Elpošanas traucējumi, nepieciešamība pēc skābekļa, nespēja pietiekami uzņemt uzturu un atūdeņošanās risks šādus mazuļus no šķietami ierastas vīrusu infekcijas ātri pārvērš par pacientiem, kuriem nepieciešama intensīva medicīniska uzraudzība. Kāpēc RSV zīdaiņiem ir tik bīstams un vai no šādas saslimšanas iespējams pasargāt arī tos bērnus, kuriem nav nekādu hronisku slimību, skaidro Vidzemes slimnīcas Bērnu slimību nodaļas virsārste, bērnu infektoloģe Ieva Roģe-Gurecka.

Saskaņā ar datiem normatīvos* 44 % ar RSV saistīto hospitalizācijas un mirstības gadījumu ir zīdaiņiem, kuri jaunāki par diviem mēnešiem. Kā tas atspoguļojas Vidzemes slimnīcā? Cik bieži pie jums nonāk pavisam mazi zīdaiņi, un cik lielai daļai no viņiem ir nepieciešama intensīvās terapijas nodaļas un skābekļa atbalsta aprūpe? 

– Vidējais vecums pacientiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā tika hospitalizēti Vidzemes slimnīcā respiratori sincitiālā vīrusa infekcijas dēļ, bija pieci mēneši. Savukārt, zīdaiņi līdz trīs mēnešu vecumam veidoja aptuveni 40 % no visiem pacientiem. Tas, ko mēs redzam ne tikai statistikas datos, bet arī klīniskajā praksē, ir, ka 

katram otrajam pacientam līdz trīs mēnešu vecumam novērojama vidēji smaga/smaga RSV infekcijas norise. 

To raksturo elpošanas traucējumi, nepieciešamība pēc skābekļa atbalsta, nespēja uzņemt uzturu pietiekamā apjomā, paaugstināts atūdeņošanās un sekundāru infekciju (superinfekciju) attīstības risks, pieprasot intensīvu uzraudzību un ilgstošāku ārstēšanos stacionārā. 

Savukārt 79 % hospitalizēto ir iepriekš pilnīgi veseli bērni, kas liek apšaubīt Veselības ministrijas pašreizējo nostāju ierobežot imunizāciju tikai riska grupām. Kā jūs vērtējat šo situāciju, ikdienā redzot šos “iepriekš veselos”, bet pēcāk smagi slimos bērnus?

– Jā, lielākā daļa stacionēto pacientu ar vidēji smagu vai smagu RSV infekcijas klīnisko norisi ir iepriekš veseli bērni. Tas norāda, ka profilakses stratēģija, kas vērsta tikai uz augsta riska pacientu grupām, nav pietiekama, lai būtiski mazinātu RSV infekcijas izraisīto saslimstības, komplikāciju un hospitalizācijas slogu. Pašlaik jau daudzās Eiropas valstīs ir ieviesta valsts apmaksāta visaptveroša RSV profilakses programma, kurā tiek izmantotas ilgstošas darbības monoklonālās antivielas visiem jaundzimušajiem un zīdaiņiem, kuri dzimuši RSV sezonā vai sasniedz savu pirmo RSV sezonu. Šajās valstīs nacionāli ieviesto programmu rezultāti liecina, ka šāda profilakses pieeja būtiski samazina RSV infekcijas attīstības risku, ar infekciju saistīto komplikāciju biežumu un hospitalizācijas nepieciešamību. RSV profilakses ieviešana, nodrošinot aizsardzību visiem RSV sezonā dzimušajiem bērniņiem, kā arī zīdaiņiem ar hroniskām saslimšanām, ir nozīmīgs mērķis, kura īstenošana būtu uzsākama iespējami drīz arī Latvijā. 

Imunizācijas Valsts padomes mērķis ir nodrošināt ilgstošu antivielu profilaksi tieši bērna pirmajā dzīves gadā. Kāpēc tieši šis pirmais gads ir tik svarīgs no infektoloģijas viedokļa? Kas zīdaiņa anatomijā vai imunitātē padara RSV tik ietekmējošu?

– Zīdaiņiem RSV infekcija ir sevišķi bīstama gan anatomisko, gan imunoloģisko īpatnību dēļ. 

Pirmkārt, zīdaiņu elpceļu diametrs ir ievērojami mazāks nekā vecākiem bērniem un pieaugušajiem, tādēļ vīrusa izraisītais dziļo elpceļu gļotādas iekaisums, tūska, kā arī pastiprināta sekrēta veidošanās būtiski samazina jau tā šauro elpceļu diametru, izraisot apgrūtinātu, ātru, skaļu elpošanu, klepu, gāzu apmaiņas traucējumus un nepieciešamību pēc elpošanas atbalsta. Otrkārt, zīdaiņu vecumā, sevišķi līdz sešu mēnešu vecumam, ir lielāks risks smagākas RSV infekcijas attīstībai dēļ iedzimtās imunitātes funkcionālā nenobrieduma, kas neļauj organismam pilnvērtīgi atpazīt un cīnīties pret šo vīrusu. 

Pēc citu valstu datiem, nirsevimabs pat par 90 % novēršot zīdaiņu hospitalizāciju. Ja Latvijā šī programma tiktu pilnībā ieviesta visiem jaundzimušajiem, kā tas mainītu Vidzemes slimnīcas Bērnu slimību nodaļas noslogojumu un resursu sadali kritiskajos ziemas mēnešos?

– Šādas profilakses programmas ieviešana Latvijā būtiski samazinātu ar RSV infekciju saistīto hospitalizāciju skaitu, tādējādi tiešā mērā mazinot nodaļas pārslodzi. Vienlaikus jāņem vērā, ka rudens – ziemas periodā bērnu hospitalizācijas pieaugumu veicina arī citi respiratorie vīrusi, tostarp sezonālā gripa. Līdz ar to, lai panāktu būtisku hospitalizēto pacientu skaita samazinājumu bērnu nodaļās rudens – ziemas periodā, nepieciešama kompleksa pieeja sezonālo respiratoro infekciju profilaksei, tostarp augsta sezonālās gripas vakcinācijas aptvere. Būtiska nozīme ir arī nespecifisku infekciju profilakses pasākumu ievērošanai, tostarp regulārai roku higiēnai, telpu vēdināšanai un bērnu izolācijai mājās, ja parādās pirmie respiratorās infekcijas simptomi. 

Vai arī šeit profilakse ir ekonomiski izdevīgāka nekā ārstēšana? Cik valstij un slimnīcai aptuveni izmaksā viena smagi slimā RSV zīdaiņa ārstēšana, salīdzinot ar jauno sezonas devu?

– Precīzi dati par viena RSV pozitīva pacienta stacionārās ārstēšanas izmaksām man nav pieejami. Šīs izmaksas var būtiski atšķirties atkarībā no slimības klīniskās norises smaguma, hospitalizācijas ilguma, nepieciešamības ārstēties intensīvās terapijas nodaļā, kā arī komplikāciju veida un smaguma. Saskaņā ar Eiropā pieejamajiem datiem, viena RSV pozitīva pacienta ārstēšanas izmaksas ir aptuveni 4300 eiro, ar iespējamo izmaksu diapazonu no 2300 līdz 8500 eiro. Ņemot vērā šo būtisko RSV infekcijas ekonomisko slogu, savlaicīga RSV profilakse jaundzimušo un zīdaiņu vidū noteikti ir ekonomiski pamatota un izdevīgāka. 

*Statistika izmantota no Ministru kabineta rīkojuma Nr. 781 “Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam”: https://likumi.lv/ta/id/364626-par-mates-un-berna-veselibas-uzlabosanas-planu-20252027-gadam