Bērni un vecāki Spānijā iestājas pret mājasdarbu pildīšanu. Ko domā pedagogi un vecāki Latvijā?

Ik pa laikam sabiedrībā uzvirmo kaislības, diskutējot, vai skolēniem ir jāuzdod mājasdarbi. Pērnā gada nogalē Spānijā skolēni kopā ar vecākiem veica plašas protesta akcijas, kā rezultātā pārskata mājasdarbu uzdošanas principus. Vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" vaicāja arī Latvijas vecākiem un skolu pārstāvjiem, kā viņi vērtē mājasdarbu nepieciešamību mūsu skolēniem. 

FOTO: Shutterstock.com

Uzdot vai neuzdot bērniem mājasdarbus, visos laikos ir bijis strīdīgs jautājums.


Situācija Spānijā
Tipiskā darbadienas vakarā Madridē četrpadsmit gadus vecā Klāra noliek visas savas grāmatas un burtnīcas uz viesistabas galda. Viņa pavada aptuveni 3 stundas, pildot mājasdarbus, un uz pusi ilgāku laiku nedēļas nogalēs. Klāras tēvs Kamillo (51) saka: "Bieži vien mēs sēžamies pie galda, lai vakariņotu un es saku, lai Klāra noliek savas grāmatas. Tās atņem mūsu ģimenes kopā būšanas laiku." Un te jāuzsver, ka spāņi mēdz vakariņot ap desmitiem vakarā. Tētis stāsta, ka Klāra bieži vien turpina mācīties pēc vakariņām un paliek nomodā līdz vieniem naktī.

 

Pētījums 
Nesens Pasaules Veselības Organizācijas pētījums atklāja, ka 64% 15 gadus vecas meitenes un 59% tāda paša vecuma puiši Spānijā apgalvo, ka viņiem ir ļoti daudz mājasdarbu. 27% 11 gadus vecas meitenes un 38% puišu apgalvoja to pašu. Salīdzinājumam - 54% 15 gadus vecas amerikāņu meitenes un 42% 15 gadus vecu puišu apgalvoja to pašu.
Pētījumā tika atklāts, ka spāņu skolēni visos vecumos mājasdarbu pildīšanai velta vidēji 18.5 stundas nedēļā. Turklāt tas nedod augstākus rezultātus standarta testos. Spānija nemainīgi atrodas zemāk par vidējo reitingu skolnieku sniegumā lasīšanā, matemātikā un dabaszinībās. "Mēs uzskatām, ka iemesls ir tāds, ka mūsu izglītības sistēma ir sena. Tā velta daudz laiku teorijas iekalšanai, nevis praktiskai mācībai," saka Marius Fullana, fiziķis, 2 bērnu tēvs un vecāku asociācijas pārstāvis, kas piedalījās streika organizēšanā. 
Somijā ir visaugstākie skolnieku sniegumi Eiropā - un arī visaugstākās skolotāju algas - taču tur skolotāji bērniem uzdod vismazāk mājasdarbus, salīdzinot ar citām valstīm pasaulē.

 

Streiks
Pērnā gada novembra spāņu skolnieki streikoja, vecāki viņus atbalstīja. Klāra ir to miljons bērnu vidū no visas Spānijas, kas atteicās pildīt jebkādus mājasdarbus sestdienās un svētdienās.
"Pagājušajā nedēļas nogalē es pavadīju laiku ar ģimeni. Vienu dienu devāmies pie vecvecākiem uz kalniem," sacīja Klāra. "Es iemācījos iekurt ugunskuru." Parasti viņa būtu visu šo laiku pavadījusi mācoties. Klāras tēvs - nacionālās vecāku asociācijas biedrs - bija tas, kurš ieteica savai meitai piedalīties streikā.
"Tas ir sarežģīts jautājums, jo vēlamies, lai mūsu bērni būtu veiksmīgi." saka Kamillo. Viņš apzinās, ka Klāras atzīmes nav tik labas kā citiem klasesbiedriem, kas bija izpildījuši visus mājasdarbus. Taču visa ģimene vēlas, lai Spānijas izglītības sistēma mainītos. Viņi apgalvo, ka tā pārāk balstās uz lielu darba slodzi ārpus skolas.
 

Neviennozīmīga attieksme profesionāļu vidū
Fullana apgalvo, ka aptuveni puse Spānijas skolēnu piedalījās novembra streikā. To bija plānots īstenot līdz mēneša beigām, vietām tas notika līdz pat decembra beigām. Rezultātā dažos gadījumos skolās patiešām samazināja mājasdarbu skaitu. Daži skolotāji sūdzējās par streiku, jo tas negodīgi ietekmē viņu profesiju un apgrūtina attiecības ar skolniekiem. Taču citi skolotāji atbalstīja skolēnus viņu centienos - viņi pārstāja uzdot mājasdarbus uz nedēļas nogalēm. Fullana cer, ka tā kļūs par normu. 
Spānijā izglītības politiku nosaka vietējās valdības 17 autonomos reģionos. Madrides reģiona izglītības departamenta pārstāvis sacīja, ka nav valdības mandāta, kas noteiktu vajadzību pēc mājasdarbiem nedēļas nogalēs. To nolemj individuāli pasniedzēji un skolu direktori. Citi eksperti apgalvo, ka šis streiks atklājis lielāku Spānijas sabiedrības problēmu.
"Problēma nav tikai mājasdarbos. Jo? Jo spāņiem ir atšķirīgs darba grafiks," saka Ketrīna Lekuijera, franču-kanādiešu izglītības pētniece un konsultante. Viņa apgalvo, ka vispirms ir jāmaina vecāku darba sodze un tad jāpievēršas bērnu mājasdarbu apjomam. "Spānijā tipiskais darba laiks nav no 9:00 līdz 17:00 kā citās valstīs. Parasti tas ir no 9:00 līdz 19:00 vai pat 21:00 un pat līdz 23:00," viņa apgalvo. "Un ko tad darīt bērnam, kas atnāk mājās no skolas 16:00?" Bērns pilda mājasdarbus stundām ilgi. Tas aizpilda sava veida caurumu spāņu ģimenēs. 

 

Ko domā pedagogi un vecāki Latvijā?

Iespējamās misijas absolvente, kuratore un atlases vadītāja, komercdarbības programmas vadītāja un ekonomikas, matemātikas skolotāja, mācību materiālu autore, Bērnu Universitātes ekonomikas nodarbību pasniedzēja Agnese Slišāne: “Manuprāt, viss atkarīgs no mājasdarbu uzdošanas mērķa, tam nebūtu jābūt tāpēc, lai turpinātu tradīciju – tā bija un tā jābūt. Līdzīgi kā darba vidē, mēs darām mājās tad, ja neesam izdarījuši darba laikā vai vēlamies patstāvīgi pilnveidoties profesionāli, lai iegūtu labāku pozīciju darba tirgū. Skolēniem ir jāuzdod mājasdarbi tad, ja mērķis ir uzlabot zināšanas, kuras netiek apgūtas stundas laikā (piemēram, skolēns stundā nepiedalās) vai, lai nostiprinātu jaunu zināšanu pielietošanu (piemēram, matemātikā uzdevumu risināšana). Mājasdarbi var kalpot kā motivators, lai maksimāli produktīvi stundas laikā mācītos un piedalītos aktivitātēs, kas nodrošina uzdevumu izpildi. Kāpēc mācīties mājās, ja esmu stundas laikā apguvis nepieciešamo? Manuprāt, mājasdarbi var kalpot kā rīks, lai nostiprinātu zināšanas un spētu tās sasaistīt ar dzīvi ārpus skolas, piemēram, ekonomikā analizējot ģimenes budžetu, vai matemātikā rēķinot, cik litru krāsas nepieciešams, lai istabu pārkrāsotu citā krāsā. Tad skolēnam ir jāmēra, jārēķina, jābūt radošiem. Esmu pārliecināta, ka skolēniem nevajadzētu uzdot mājasdarbus brīvdienās, jo mums visiem nepieciešams laiks, kad atpūsties, pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Bērniem ir jāattīsta prasme strādāt produktīvi un atpūsties kvalitatīvi. Mums nevajag audzināt darbaholiķus, bet cilvēkus, kas apzinās laika vērtību, prot plānot, strādāt un atpūsties.”

Reklāma
Reklāma

Mājasdarbi var kalpot kā motivators, lai maksimāli produktīvi stundas laikā mācītos un piedalītos aktivitātēs, kas nodrošina uzdevumu izpildi. Kāpēc mācīties mājās, ja esmu stundas laikā apguvis nepieciešamo?

Inčukalna pamatskolas direktors Kaspars Kiris: "Ir pārliecināts, ka sākumskolā mājasdarbi ir nepieciešami, lai pilnveidotu dažādas iemaņas, piemēram, lasīšanu, jo “to ne ar kādām kompetenču pieejām nevar attīstīt. Vienīgi reāli lasot.” Tāpat mājās var pabeigt stundas laikā nepabeigtos darbiņus. Tajā pašā laikā mājasdarbiem jābūt sabalansētā apjomā, jo bērniem esot vajadzīga bērnība un laiks ar vecākiem, laiks pulciņiem un ārpusskolas aktivitātēm. Direktors uzsver, ka neesot noteiktas vadlīnijas no Izglītības un zinātnes ministrijas, lēmumi par mājasdarbu apjomiem ir skolas administrācijas un skolotāju lēmums.

 

Latvijas vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītājas vietniece Audra Šauere: "Esmu dzirdējusi no pedagogiem viedokli, ka mājasdarbi ir vienīgais veids, kā veicināt, ka vecāki kaut ko dara kopā ar bērniem. Taču es nevēlos, ka tie ir mājasdarbi! Jā, tas varētu būt kāds kopīgs projekts, kad mums kopā ar bērnu jādodas uz mežu pētīt kokus vai vasarā jāsavāc herbārijs. Taču kopumā es pati vēlos izvēlēties, kā pavadu laiku kopā ar bērnu. Mājasdarbs varētu būt kaut kas no mācību vielas, kuras apgūšanai vajadzīgs papildus laiks, piemēram, reizrēķins, svešvalodas vārdiņu atkārtošana, lasītprasmes uzlabošana."

 

1. klases skolēna mamma, latviešu valodas skolotāja, Aina Graudiņa: "Mājasdarbi saprātīgās devās ir nepieciešami četru iemeslu dēļ. Mājasdarbi:
1. attīsta skolēna prasmi strādāt patstāvīgi (plānot savu laiku, disciplinēt sevi, meklēt risinājumus, ja radušās grūtības);
2. veido atbildības sajūtu par savu paveikto darbu;
3. nostiprina stundās apgūtās zināšanas un prasmes (ir lietas, kuras ir vienkārši jātrenē, piemēram, atmiņu, svešvalodās jāatkārto vārdiņi, matemātikā jātrenējas risināt uzdevumus);
4. paplašina skolēna redzesloku (piemēram, ja tiek meklēta papildu informācija par kādu apgūtu tēmu, ja tiek lasīts viss daiļdarbs, nevis tikai fragments)."

 

Divu pamatskolas skolēnu mamma Zane Kalnupa: "Nekad nesapratīšu, kāpēc, piemēram, angļu valodā mājasdarbā vajadzētu ko krāsot. Ētikās un tamlīdzīgos priekšmetos es vispār mājasdarbus neļautu, savukārt matemātikā, fizikā ķīmijā uzdotu tikai tiem, kuri netiek vielai līdzi. Tajā pašā laikā neav normāli, ka, sākot ar piekto klasi, obligāti matemātikā nepieciešams privātskolotājs, citādi netiek līdzi. Un projektu/referātu tipa mājasdarbi būtu vēsturēs, ģeogrāfijās, literatūrās. Respektīvi tur, kur tēmu apskata klasē, bet padziļināti individuāli. Piemēram, vēsturē tēma par kādu karu, bet individuāli par kādu kauju, kas, piemēram, ir bijis kāds pagrieziena punkts. Ar noteikumu, ka bērns pats ir izpētījis un izanalizējis, kura ir tā kauja. Un jā, tas, ka vecākiem ir jāsaprot, ka arī viņiem jāiesaistās bērna izglītībā, ir fakts."