"Ikdienas tuvības attiecības var būt neveiklas, smieklīgas, var nesanākt..." Tēmas, kuras jaunieši var apspriest ar ģimenes ārstu

Viņa mudina jauniešus uzticēties savam ģimenes ārstam, ne tikai par saslimšanām un veselības profilaksi, bet arī par tēmām, kas skar psihoemocionālo,  kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību.  

Par kuriem veselības aspektiem noteikti vajadzētu aizdomāties katram jaunietim?

– Jauniešu vidū pastāv nedaudz bravūrīgs viedoklis, ka es taču esmu spēcīgs un vesels, un ir šī vēlme eksperimentēt un pamēģināt. Bet, jāsaka, ka kopumā tā tendence mainās, un to ir liels prieks redzēt. Galvenie veselības aspekti ir tādi paši kā jebkuram cilvēkam jebkurā vecumposmā. Tas ir veselīgs uzturs – jo krāsaināk, jo labāk. Tās ir fiziskās aktivitātes un miega higiēna. Pusaudžu vecumā ir zināmas īpatnības, ka vēlu iet gulēt, agri ir jāceļās, mūsu izglītības sistēma nav pielāgota tieši pusaudžu cirkadiānam ritmam, bet liela daļa pusaudžu ir pakļauti šim faktoram, ka ir grūti vakarā ātri aiziet gulēt, iemigt tajos 22.00, lai būtu normāls miega režīms, ceļoties 6.00 uz skolu. Tas noved pie apburtā loka, cilvēks ir noguris. Dažkārt ne tikai vecāki un pedagogi, bet arī paši jaunieši no sevis ļoti daudz prasa: “Es visu darīšu!”, gan skola, gan treniņi un pulciņi un kaut kas no tā cieš, un biežāk tā ir tieši skola, nevis treniņi. Šādā situācijā ir vērts apsēsties un izvērtēt, izrunāties ar sev tuvu stāvošu cilvēku – brāli, māsu, mammu, tēti vai citu emocionāli tuvu cilvēku –, ko mēs tajā visā varam mainīt. 

Ģimenes ārste Rūta Plaude-Dedele.

Ja mēs neguļam kārtīgi un dienas ritms ir ļoti noslogots, tad gribot negribot cieš arī uztura paradumi. Tā tas vienkārši ir. Brokastis varbūt paēdam, aizskrienam uz skolu, kur ir garais starpbrīdis ar bulciņām, kūciņām, ne visi ēd kārtīgi. Protams, ir jauniešu grupas, īpaši ar sportu saitītie, kuri piedomā, lai būtu pareizā šķīvja saturs, bet lielākajā daļā gadījumu tas ieiet tādā kā neveselīgo ēšanas paradumu ritenī. Tas savukārt mazina imūnās aizsardzības spējas, vispārēji ietekmē veselību, trigerē emocionālu labilitāti. Tu kļūsti tāds nervozāks, varbūt ne visai adekvāti reaģē uz situācijām, kurās citā, normālā stāvoklī tu varbūt neuzvilktos vai nekonfliktētu. Būtībā galvenais ir režīms, miegs, laime, saule un veselīgs uzturs un ūdens.

Kādus jautājumus par seksuālo un reproduktīvo veselību jaunietis var uzdot savam ģimenes ārstam?

– Savam ģimenes ārstam var jautāt visu! Sākot ar to, vai man ir nepieciešamas kādas papildu uzturvielas šajā attīstības posmā, var jautāt par kontracepcijas izvēli, par ģimenes plānošanas jautājumiem, par dažādām sūdzībām saistībā ar veselību. Respektīvi var jautāt visu. Un tieši ģimenes ārsts būs tas, kurš aizvirzīs jaunieti tālāk pie cita speciālista vai uz izmeklējumu, ja kāds konkrēts jautājums nebūs viņa kompetences ietvaros.

Kad meitenei vajadzētu doties pie ginekologa pirmo reizi?

– Nav tādas noteiktas vadlīnijas, bet pie ginekologa noteikti ir jādodas, ja ir vēlme uzsākt dzimumdzīvi vai tā ir jau uzsākta. Pie ginekologa ir jādodas, ja ir sūdzības, kas varētu būt saistītas pārsvarā ar mēnešreizēm, ar to regularitāti, spēcīgumu, ilgumu, ar pašsajūtu mēnešreižu laikā, jo tas nav ļoti baudpilns process, bet tam nevajadzētu bojāt dzīves kvalitāti. Vēl sūdzības, kuru dēļ vērsties pie ginekologa, var būt par visu, kas saistīts ar izdalījumiem, niezi, sāpēm dzimumceļos.

Kā saprast, ka esi gatavs tuvībai, un ko pārrunāt ar savu partneri pirms tās?

– Pirmkārt, fiziskā tuvība ir dažāda, un ir jāsaprot, kādai fiziskai tuvībai mēs esam gatavi – vai tas būtu dzimumakts, mīlināšanās, skūpstīšanās vai orālais sekss. Vispirms pašiem jāsaprot, par kādu tuvību ir runa. Otrkārt, jāsaprot, ka nekad nekas nebūs kā filmās un erotiska rakstura materiālos, ko jaunieši ļoti aktīvi izmanto savā izzināšanas procesā. Ikdienas tuvības attiecības var būt neveiklas, var būt smieklīgas, var nesanākt viss tā, kā gribās, kā plānots vai tā, kā esi izdomājis savā galvā. Ir jāpieņem, ka tas ir normāli. 
Bet gatavība seksuālām attiecībām ir tāda iekšēja sajūta, ka tu vari pateikt – JĀ un tev nav iekšēja pretreakcija. Ja kaut nedaudz ir  šaubas, tad nevajag. Ir jābūt tādai pilnīgai pārliecībai par sevi, par savu partneri. Vienmēr ir jāatceras, ka mēs sargājam sevi! Šajā aspektā neviens cits nepadomās par tevi. 

Vienmēr ir jāsargā sevi, jādomā par sevi, un attiecīgi, ja katrs to darīs – būs izcili! Ar partneri ir jāpārrunā, vai abi tam esam gatavi. Bez piekrišanas nekas nedrīkst notikt. 

Izcilā gadījumā pirms dzimumdzīves uzsākšanas būtu labi nodot analīzes, jo mēs nekad nevaram zināt 100 %, lai cik liela būtu pirmā mīlestība. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu tās būtu seksuāli transmisīvo slimību analīzes, kuras kādreiz bija jāveic kā nepatīkamas uztriepes, bet šobrīd STS panelis ir pieejams vienkārši urīna paraugā. Līdz 24 gadu vecumam to apmaksā valsts. Ja runājam par HIV un sifilisu, tos nosaka asinīs un tās jau ir asins analīzes. 

Tas būtu tāds izcilais scenārijs, ka partneri savstarpēji izrunājas, vienojas, nodod analīzes, sagaida rezultātus un pilnīgi mierīgi uzsāk dzimumdzīvi.

Pilnu interviju ar dr. Rūtu Plaudi-Dedeli, kurā ir runāts arī par jauniešiem piemērotāko kontracepciju un to, ko darīt, ja iestājusies neplānota grūtniecība, skaties un klausies podkāstā “Redzēt plašāk”.

Citas podkāsta “Redzēt plašāk” tēmas skaties un klausies ŠEIT.