Vai Latvijā kādreiz pazudīs bērnudārzu rindas?

Liepājā „nauda sekoja bērnam” jau pirms jaunās likumdošanas
Šobrīd pieejamākais, ātrāk ieviešamais un visplašāk apspriestais risinājums ir pašvaldību sadarbība ar privātajiem bērndārziem. Vairākas pašvaldības to sāka veidot vēl pirms Vispārējās izglītības likuma grozījumiem. Piemēram, Liepājas pašvaldība pirmā Latvijā 2007. gadā sāka īstenot principu „nauda seko bērnam”, izmaksājot dotāciju no pašvaldības budžeta vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus. Dotācijas apmērs mainās katru gadu atbilstoši tam, cik viena bērna uzturēšana izmaksā pašvaldības bērnudārzā. Papildus tam,  2007. gadā ar LR Bērnu un ģimeņu lietu ministrijas atbalstu Liepājā tapa arī valstī pirmais „Aukļu dienests”. Turklāt vecākiem, kuri izmanto aukles pakalpojumu uz pilnu slodzi, pašvaldība arī izmaksā līdzvērtīgu dotāciju.

Rīgas domei vairāki jauni piedāvājumi
Rīgas dome šī gada 19. maijā apstiprināja kārtību, kādā tā no 2011./2012.mācību gada nodrošinās pirmsskolas izglītību. Noteikumi radīti, lai samazinātu rindu uz pašvaldības finansētajiem bērnudārziem. Tie paredz četrus variantus, kā galvaspilsētā deklarētiem bērniem tiks nodrošinātas vietas pirmskolas izglītības iestādēs:
1. variants: Bērns sagaida savu kārtu rindā un tiek uzņemts pašvaldības finansētā bērnudārzā. Vecākiem šajā situācijā ir jāmaksā tikai par ēdināšanu.
2. variants: Bērns rindas kārtībā iegūst vietu kādā no privātajiem bērnudārziem, kurā ir pašvaldību pirmskolas iestādēm identiska mācību programma un sadzīves apstākļi kā pašvaldības bērnudārzā un ar kuru pilsētas dome ir noslēgusi deleģēšanas līgumu. Vecākiem (tāpat kā pašvaldības bērnudārzā) ir jāmaksā tikai par ēdināšanu.
3. variants: Vecāki, kuru bērni ir deklarēti Rīgā vismaz gadu un mācās kādā no privātajiem bērnudārziem, saņem pašvaldības dotāciju Ls 93 (iepriekš — Ls 30). Taču, lai saņemtu dotāciju, bērniem ir jāizstājas no Rīgas pašvaldības bērnudārzu rindas. Šajā gadījumā vecākiem ir jāsedz starpība starp privātā bērnudārza mēneša maksu un Rīgas domes dotāciju, kā arī jāsedz ēdināšanas izdevumi.
Šo dotāciju vecāki varēs saņemt jau nākamajā mācību gadā. Lai pieteiktos, no šī gada 1. augusta ir jāuzraksta iesniegums par līdzfinansējuma saņemšanu un tas elektroniski jāreģistrē interneta portālā www.eriga.lv vai arī jāiesniedz kādā no Apmeklētāju pieņemšanas centriem un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā. Pirms tam gan svarīgi pārliecināties, vai privātā izglītības iestāde ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu. Šobrīd sarakstā ir 47 iestādes. Papildu informācija un saraksts atrodams šeit: www.e-skola.lv
4. variants: Tie vecāki, kuri izvēlas šobrīd savu bērnu vest uz licencētu privāto bērndārzu un saglabāt vietu rindā uz pašvaldības finansētu mācību iestādi, vai rindā kādu iemeslu dēļ šobrīd nestāv, saņems dotāciju Ls 30.

Tomēr Rīgā vēl joprojām rindas ir visgarākās. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) par Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem un iespēju situāciju tuvākajā laikā atrisināt ir skeptiski noskaņota: „Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas bērniem jau no pusotra gada vecuma apmeklēt bērnudārzu, Rīgas pašvaldībai būtu nepieciešami aptuveni 50 miljoni latu 50 jaunu bērnudārzu būvniecībai, taču demogrāfiskās situācijas dēļ tos jau tuvākajos gados tāpat nāktos slēgt, līdz ar to šodien pieņemtie grozījumi Vispārējās izglītības likumā nav izpildāmi.”

Rindas septembrī vēl būs
Izglītības likuma izmaiņas daudzās pašvaldībās vēl ilgi nenodrošinās vecākiem iespēju izvēlēties bērnudārzu pēc saviem ieskatiem un tādēļ arī neveicinās veselīgu konkurenci starp privātajām un pašvaldības pirmskolas izglītības iestādēm. Skaidrs ir viens — šoruden Latvijā nebūs leiputrija, nav sagaidāms, ka pēkšņi visi bērni, kas gaidījuši rindā uz bērnudārzu, varēs to apmeklēt.
Vecāku iniciatīvas grupa ir gandarīta par to, ka pirmsskolas izglītība vairs nav tikai vecāku rūpes. Vecāki cer, ka uzsāktais vecāku — politiķu dialogs turpināsies un, ja ne šoruden, tad tuvākajā nākotnē visā Latvijā tiks ieviesta sistēma "nauda seko bērnam". Tā ļautu vecākiem brīvi izvēlēties bērnudārzu pēc izmaksām, izglītības kvalitātes un atrašanās vietas, nezaudējot pašvaldības ieguldījumu katra bērna uzturēšanā.
Lai tā kļūtu par realitāti, visas Latvijas mērogā valstij ir jāsakārto vēl vairāki likumi un darbu jau ir uzsākusi  Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbojoties ar Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Pašvaldību savienību.
Tai pat laikā pašvaldības, kas apzinās šī jautājuma nozīmi, turpina strādāt un sakārtot savas apkārtnes pirmskolas izglītības iestādes, atverot jaunas grupiņas un piedāvājot arī citus risinājumus. Tādēļ aicinu vecākus aktīvi interesēties, sekot līdzi un izteikt viedokļus par notiekošajām pārmaiņām savā dzīves vietā.
 

Autore: Diāna Blūma, vecāku iniciatīvas grupas "Nauda seko" bērnam pārstāve