Foto: Shutterstock.com

Meitenēm pubertātes procesi sākas apmēram vienu divus gadus agrāk nekā zēniem.


Svarīgākās fizioloģiskās pārmaiņas, kas notiek ar bērnu pubertātes periodā

 23. novembris 2020 8:00 Līga Brūvere, Mammamuntetiem.lv Raksts

Tik vētrainas fizioloģiskas un emocionālas pārmaiņas kā pusaudža vecumā cilvēks dzīvē vairs nekad nepiedzīvo. Notiek vecāku ielikto vērtību pārvērtēšana, patstāvības iegūšana, organisma nobriešana un pāreja no bērna uz pieaugušā dzīvi. Hormonālo pārmaiņu rezultātā no maza zēna un meitenes izveidojas vīrietis un sieviete.



Par būtiskākajām izmaiņām organismā stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uroloģe Natālija Bozotova un ginekoloģe Ieva Baurovska.

Pubertāte ir dabiska attīstības stadija, kurā bērni pakāpeniski kļūst par pieaugušajiem, gan bioloģiski, gan funkcionāli sasniedzot dzimumgatavību. Meitenēm pubertātes procesi sākas apmēram vienu divus gadus agrāk nekā zēniem. Dzimumgatavības sasniegšanas process zēniem noslēdzas 17−19 gadu vecumā, meitenēm – 15−17 gadu vecumā.
 

NO ZĒNA PAR VĪRIETI

Ne krāniņš, ne gailītis...
Ilggadējā praksē, strādājot ar zēnu un pusaudžu dzimumorgānu veselības problēmām, uroloģe Natālija Bozotova ir novērojusi, ka sabiedrībā kopumā izpratne par zēna dzimumorgānu veselību un vēlāk arī vīrieša higiēnas pamatiem ir ārkārtīgi zema. Pēdējos gados par šiem jautājumiem tiek runāts vairāk, tomēr joprojām jaunas meitenes un sievietes par savu veselību zina nesalīdzinoši vairāk, kā par savējo zina pat pieauguši vīrieši. Līdz ar to savas zināšanas viņi nevar nodot arī dēliem. “Pacienti nāk ar tādiem jautājumiem, pēc kuriem ir skaidrs, ka daudzi neizprotpat elementāru zēnu higiēnu. Tomēr tas, ka viņi vispār nāk un nekautrējas uzdotvienkāršus jautājumus, jau ir progress,” saka ārste.

Lasi arī:
No puisēna par vīrieti. Balss lūzums zēniem  
Zēnu veselība: Fimoze jeb šaura priekšādiņa

 

Ir virkne svarīgu lietu, kas jāievēro kopš zīdaiņa vecuma, lai izpaliktu akūta nepieciešamība apmeklēt urologu pusaudža vecumā jau ar fizioloģiskām, bioloģiskām vai pat psiholoģiskām problēmām.

Pirmais, ar ko sākt maza zēna dzimumaudzināšanu, ir iemācīt, kā pareizi sauc viņa dzimumorgānus, saka ārste Bozotova: “Par to, kas ir dzimumorgāni, ir jāiemāca runāt jau bērnībā. Tāpēc sakām – dzimumloceklis vai penis, nevis gailītis vai krāniņš, lai vēlāk, ja ir vajadzība runāt par savu veselību, var precīzi pateikt, kur ir problēma.” Svarīgi, lai bērnam būtu kontakts ar vecākiem, kuri par to visu būtu gatavi pastāstīt. Īpaši izteikta šī noslēgšanās ir pusaudža vecumā, tāpēc līdz šim vecumam ir ļoti svarīgi ar bērnu runāt par delikātajām tēmām. Šobrīd sabiedrības mentalitāte mainās, un jaunieši daudz brīvāk runā par savu veselību un vajadzībām. Kautrība mazinās, puiši nāk pie ārstiem, ja viņiem ir jautājumi. Ja dēls dzīvo tikai ar mammu un tēva ģimenē nav, iespējams, par “vīriešu lietām” labāk atnākt parunāties ar ārstu. Speciāliste norāda, ka īpašas vajadzības apmeklēt urologu profilaktiski zēniem nav. Pie speciālista parasti iet tad, ja ir sūdzības vai jautājumi par izskatu, lielumu, higiēnu, veselību.


Paši pamati – higiēna
Mazāku puiku higiēna sākas un beidzas ar parastu apmazgāšanos ar bērnu ziepēm. Piedzimstot 96 % jaundzimušo zēnu dzimumlocekļa galviņa ir piesegta ar priekšādiņu. Ārste uzsver, ka tas ir pilnīgi normāli – priekšādiņai nav jāvelkas pāri locekļa galviņai. Pamazām un dabiskā ceļā vairāk nekā 50 % puisēnu priekšādiņa pilnībā atbīdās līdz 3 gadu vecumam, bet līdz pirmsskolas vecumam tam būtu jānotiek jau visiem zēniem. Dzimumlocekļa galviņa var palikt daļēji apsegta arī vēlāk, bet šādas situācijas ir jāizvērtē ārstam. Nevajag  maziem zēniem priekšādu mēģināt atvilkt ar varu, jo sviedru dziedzeri vēl nestrādā tā, kā pieaugušajiem un tīņiem. Kad dzimumlocekļa galviņa jau ir atsedzama pilnībā, higiēna ir šāda – ādiņu atsedz, visu izmazgā, noslauka un atbīda ādiņu atpakaļ. Ja neprot vai neveic šo procesu pareizi, var veidoties iekaisums. Ja ir atkārtoti un hroniski iekaisumi, tie var ietekmēt auglību.  Ja priekšādiņa tā arī neatvirzās līdz vecumam, kad puika sāk nodarboties ar dzimumdzīvi, tomēr šī īpatnība viņam netraucē, tā saucama par fizioloģisku normu. Ja, uzsākot dzimumdzīvi, akta laikā priekšādiņa neatvelkas un traucē, problēma jārisina medicīniski. 


SVARĪGI! Ja vecāki pamana, ka puikam 12–14 gadu vecumā nav ne apmatojuma, ne straujas augšanas, ne balss lūzuma, tad būtu jādodas pie endokrinologa, kurš veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, vai nav traucēts hormonālais fons, kas ietekmē dzimumnobriešanu. 
 

Pubertātes izpausmes zēniem
Tikko dzimušam puikam dzimumloceklis ir domāts čurāšanai. Kad sākas dzimumnobriešana, dzimumloceklis palielinās. Parādās nakts erekcija. Šajā periodā ir svarīgi sekot, vai nerodas nepatīkamas, sāpīgas sajūtas. Šeit gan ir nozīme tam, cik labs kontakts ir vecākiem ar bērnu, cik daudz viņš stāsta par savām sajūtām un vai ir gatavs iet pie speciālista par to parunāt. Puišiem dzimumnobriešana sākas ap 11 gadu vecumu, kad pamazām sāk izdalīties hormoni, vizuālu izmaiņu vēl nav. Ap 11 gadu vecumu sāk parādīties sekundārās dzimumpazīmes – veidojas apmatojums uz kaunuma kaula, palielinās dzimumloceklis, sāk palielināties sēklinieki. Ap 13 gadu vecumu var parādīties pollūcija (sēklas noplūšana), kas ir atkarīga arī no puikas emocionalitātes. Pubertātes periodā normāla parādība ir spontāna erekcija un pollūcija naktī. Ap 15 gadu vecumu parasti puišu dzimumnobriešana beidzas. Līdz šim laikam ir noticis arī balss lūzums, parādās apmatojums padusēs, uz sejas un krūtīm. Dziedzeri cirkšņos un padusēs sāk izstrādāt asāku sviedru smaku, tāpēc pusaudžu higiēnas pamats ir arī cirkšņu mazgāšana ar ziepēm. Augšana un muskulatūras attīstīšanās vēl kādu laiku turpinās.


Sēklinieku veselība
Jau piedzimstot, pediatram ir jāpārliecinās, vai puikam ir abi sēklinieki. Fizioloģiski ir normāli, ja abi sēklinieki noslīd sēklinieku maisiņos pirmā pusgada laikā. Tie var palikt gan vēdera dobumā, gan cirkšņa kanālā, bet ir arī “staigājošie sēklinieki”, kas baiļu vai aukstuma ietekmē paceļas uz augšu, bet pēc tam noslīd atpakaļ. Ja viens no sēkliniekiem nav noslīdējis, bet ir palicis vēdera dobumā, to sauc par kriptorhismu. Ja viens vai abi sēklinieki nav nosakāmi maisiņos, tad ir jāiet pie ārsta. Dažreiz tie ir vienkārši grūti sataustāmi, bet, ja tas ir kriptorhisms, tad oliņa ir jāatrod un jānovieto pareizi. Labāk to izdarīt līdz pusaudža vecumam, kad sāk darboties hipofīze, kas dod signālu spermatozoīdu izstrādei. Ne velti daba ir izdomājusi, ka olai ir jābūt vēsumā, proti zemākā temperatūrā, nekā tā ir ķermenim. Ja oliņa atrodas ķermenī un pārāk siltā vietā, attīstība apstājas, un ola nenobriest. Sēkliniekam, kas paliek siltumā, ir lielāks onkoloģisko slimību risks, ne tikai neauglība. Puisim, apgūstot higiēnas pamatus – apmazgājot ar parastām ziepēm dzimumorgānus –, ir jāiemācās, ka ir jāaptausta arī sēklinieki. Sēkliniekiem ir jāatrodas maisiņā un jābūt sataustāmiem. Vēlāk jāpievērš uzmanība arī tam, vai tur nav kādi lieki bumbulīši vai citas izmaiņas. Jāņem vērā, ka parasti viens sēklinieks ir mazliet lielāks nekā otrs un viens ir mazliet augstāk. 
 

 

Puisim, apgūstot higiēnas pamatus – apmazgājot ar parastām ziepēm dzimumorgānus –, ir jāiemācās, ka ir jāaptausta arī sēklinieki. Sēkliniekiem ir jāatrodas maisiņā un jābūt sataustāmiem. 

 


Uzmanību! Jārīkojas ātri!
Akūta situācija uroloģijā ir tā sauktais akūtā sēklinieka sindroms, kad parādās pēkšņas un neizturamas sāpes sēklinieka maisā [3]. Tad nekavējoties ir jāizsauc neatliekamā palīdzība un jābrauc uz slimnīcu. Sāpes dzimumorgānu rajonā un  sāpes sēkliniekos jeb akūta sēklinieka sindroms var rasties pēc traumas vai vienkārši bez redzama iemesla. Dažreiz var redzēt pietūkumu, apsārtumu, bet ārējās pazīmes ne vienmēr ir pamanāmas. Zem akūtā sēklinieka sindroma var slēpties arī iekaisums, kas mazu bērnu gadījumā biežāk beidzas ar  ķirurģisku iejaukšanos. Sāpēt var sēklinieka piedēklīša sagriešanās, kad tam tiek traucēta apasiņošana, rezultātā piedēklis iet bojā. Bet visnopietnākā lieta ir sēklinieka sagriešanās, kad ir jārīkojas ļoti ātri. Sēklinieku var glābt pirmo 6 stundu laikā. Ja to pamana vēlāk, tad, iespējams, operācijas laikā sēklinieks ir jāizņem. Visas šīs situācijas ārēji izskatās vienādi, bet reālo stāvokli var novērtēt tikai ārsts, kas ar to nodarbojas ikdienā.
 

NO MEITENES PAR SIEVIETI
Meitenēm pubertāte jeb dzimumnobriešanas periods normāli sākas no 8–9 gadu vecuma un ilgst vairākus gadus. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste ginekoloģe Ieva Baurovska stāsta par svarīgākajām izmaiņām meitenes organismā un problēmām, ar kurām saskaras savā ikdienas praksē, strādājot ar pusaudzēm. 



UZMANĪBU! Par pāragru pubertāti uzskata sekundāro dzimumpazīmju parādīšanos pirms 8 gadu vecuma. Par aizkavētu pubertāti uzskata sekundāru dzimumpazīmju neesamību 12 gadu vecumā vai ja menstruācijas nav sākušās 15–16 gadu vecumā. Tādā gadījumā noteikti ir jāapmeklē endokrinologs vai ginekologs.


Izmaiņas ķermeņa aprisēs un mēnešreizes
Pubertātes laikā redzamākās izmaiņas skar meitenes ķermeni − viņa strauji izstiepjas augumā, platāki kļūst gurni, augums pamazām iegūst sievišķīgas aprises. Agrīnā periodā – 8–12 gadu vecumā – veidojas galvas smadzeņu saikne ar olnīcām. Olnīcās tiek aktivizēta sieviešu hormona – estrogēna – izdale, kas stimulē augšanas hormonus, radot straujāku augšanu. Parādās sekundārās dzimumpazīmes: palielinās krūšu dziedzeri, sāk augt apmatojums uz kaunuma paugura (parasti pusgadu pēc krūšu dziedzeru augšanas sākuma) un apmatojums padusēs (1–2 gadus pēc apmatojuma parādīšanās uz kaunuma paugura). Bieži vien pievienojas akne – pumpas uz sejas, muguras. Tā kā olnīcās sāk veidoties sieviešu hormons estrogēns, tad bieži vien no maksts lielākā daudzumā sāk izdalīties balti vai dzeltenīgi izdalījumi bez smakas. Šie izdalījumi ir normāli, jo estrogēns veicina maksts gļotādas mitrumu, dzemdes kakla šūnas izdala gļotas, kas palielina izdalījumu daudzumu.

 

Ir pilnīgi normāli, ja augšanas laikā viena krūts ir lielāka par otru, ar laiku abu izmēri izlīdzināsies. Taču tās var būt atšķirīgas arī visa mūža laikā.


Attīstoties krūtīm, vairums meiteņu šajā laikā uztraucas par krūšu izmēru: vienām nepareizs šķiet to atšķirīgais izmērs, citām − forma. Ir pilnīgi normāli, ja augšanas laikā viena krūts ir lielāka par otru, ar laiku abu izmēri izlīdzināsies. Taču tās var būt atšķirīgas arī visa mūža laikā. Sākumā attīstās pats krūts gals,  tad pakāpeniski – krūts dziedzeris. Attīstība ilgst vidēji 4–5 gadus. Vidējā posmā – 12 līdz 14 gadu vecumā – stabilizējas galvas smadzeņu un olnīcu saikne. 2–4 gadu laikā no krūšu dziedzeru attīstības sākuma un straujas augšanas maksimuma sākas pirmās menstruācijas. Parasti pirmos 2 gadus tās mēdz būt neregulāras smadzeņu un olnīcu nenobriedušās saiknes dēļ. “Vairumā manu un citu bērnu ginekologu pacientēm menstruācijas sākas 12–13 gadu vecumā, bez īpašas tendences sākties 10–11 gadu vecumā vai agrāk. Pirmo menstruāciju sākumam liela nozīme ir arī ķermeņa masai, precīzāk – zemādas tauku kārtai. Tauki kalpo kā sieviešu hormona uzkrāšanas vieta un arī ražo sieviešu hormonu nelielā daudzumā. Lai menstruācijas sāktos, svaram jābūt virs 43–45 kilogramiem,” stāsta speciāliste. Protams, katrai meitenei kritiskā masa ir diezgan individuāla. Tāpat jau iesākušās menstruācijas var pazust, ja meitenei svars mazinās zem kritiskās masas. Meitenēm ar virssvaru sekundārās dzimumpazīmes un menstruācijas var sākties agrāk nekā vienaudzēm biezākas zemādas tauku kārtas dēļ, kas rada mazliet augstāku sieviešu hormona līmeni organismā. Vēlīnā pubertātes posmā – 14–18 gadu vecumā – nobriest galvas smadzeņu un olnīcu saikne, kļūstot regulārām menstruācijām, apstājoties augšanai. Šajā periodā parasti sāk notikt ovulācija – starp menstruācijām kādā no olnīcām plīst pūslītis ar šķidrumu, kurā atrodas arī olšūna. Ja ovulācijas laikā ir dzimumdzīve, tad var palikt stāvoklī.
 

VĒRTS ZINĀT!
Menstruācijas (mēnešreizes) jeb cikliski asiņaini izdalījumi no maksts reizi mēnesī sastāv no noārdīta iekšējā dzemdes slāņa – endometrija kopā ar tā virspusējiem asinsvadiem. Menstruālais cikls jeb dienu skaits no vienu menstruāciju pirmās dienas līdz nākamo menstruāciju pirmajai dienai parasti ilgst 28 ± 7 dienas (no 21 līdz 35 dienām). Pašu menstruāciju ilgums, kad ir asiņaini izdalījumi no maksts, normāli ir 2–7 dienas. Menstruāciju normāls daudzums ir 30–80 mililitri, kas pielīdzināms 2–6 higiēniskajām paketēm dienā. Sākotnēji mēnešreizes var būt nesāpīgas, ar laiku kļūstot sāpīgām. Ļoti svarīgi menstruācijas atzīmēt kalendārā. Tam šobrīd ir ļoti ērti izmantojamas aplikācijas telefonā. Kalendārā jāatzīmē menstruāciju sākums un beigas, var piefiksēt, cik higiēnisko pakešu lietots menstruāciju laikā, lai vizītē pie ginekologa atbildētu uz lielu daļu jautājumu saistībā ar menstruācijām, varētu izprast, vai menstruācijas ir normāla ilguma, apjoma, regularitātes.

 

APMEKLĒT GINEKOLOGU PIRMO REIZI VAJADZĒTU, JA:
• meitenei pirms 8 gadu vecuma parādās sekundārās dzimumpazīmes (palielinās krūts dziedzeri, parādās apmatojums padusēs, uz kaunuma paugura); 
• dzimumpazīmju vēl nav pēc 12 gadu vecuma; 
• menstruācijas nav sākušās pēc 16 gadu vecuma; 
• 2 gadus pēc menstruāciju sākuma menstruālais cikls ir īsāks par 21 dienu vai garāks par 35 dienām; - menstruāciju laikā jāizmanto vairāk nekā 5–6 pilnas paketes dienā; - menstruācijas ir ar recekļiem;
 • menstruālā asiņošana ir ilgāk nekā 7 dienas;
 • ir smērējoši brūngani izdalījumi pēc menstruācijām ilgāk nekā 14 dienas;
• ir kādas citas sūdzības par sāpēm vēdera lejasdaļā, pastiprinātiem izdalījumiem, iekaisumu dzimumorgānu rajonā utt. Pie ginekologa jāplāno doties arī, ja uzsākta dzimumdzīve, lai saņemtu padomus par kontracepcijas iespējām un kā sevi pasargāt no seksuāli transmisīvām infekcijām.


Sāpīgas mēnešreizes pusaudzei 
Sāpīgas menstruācijas jeb dismenoreja ir viens no biežākajiem iemesliem, kā dēļ pusaugu meitenes vēršas pie ginekologa. Dismenoreju iedala primārā un sekundārā. Primāras dismenorejas  gadījumā nekādu redzamu sāpju iemeslu ultrasonogrāfijā vai citos izmeklējumos neatrod, bet pie sekundāras Jebkura trauma, kas ir saistīta ar dzimumorgāniem, uzreiz ir jāparāda speciālistam. Daktere Bozotova aicina uzreiz izsaukt neatliekamo palīdzību, negaidot pierakstu pie ģimenes ārsta vai lasot padomus internetā. Vecāku bažas –  dzimumlocekļa izmērs Vecāki, biežāk mammas, mēdz vērsties pie urologa ar bažām, ka dēla dzimumloceklis ir pārāk mazs. Visbiežāk iemesls ir nevis nepietiekams locekļa izmērs, bet bērna liekais svars. Ja ir liekais svars, zemādas tauciņi krājas uz kaunuma kaula un piesedz dzimumlocekli, tāpēc tas izskatās īsāks. Reti, bet dažreiz tiešām ir tā sauktie mikropeņi, bet to “normālumu” pēc speciālām formulām mēra endokrinologs, kas tad izvērtē, vai esošais izmērs ir atbilstošs vai arī ir  kāda fona slimība.  dismenorejas atrodama kāda iegurņa slimība. 50–75 %  sieviešu ir dismenoreja. Tipiski primāru dismenoreju novēro 17–25 gadu vecumā. Sekundāra dismenoreja biežāk ir sievietēm pēc 25 gadu vecuma. Primāru dismenoreju jeb sāpīgas menstruācijas bez redzama iemesla rada  mēnešreižu laikā izdalītas vielas – prostaglandīni, ko izdala dzemdes iekšējā slāņa (endometrija) šūnas. Prostaglandīni veicina dzemdes sieniņas saraušanos, lai menstruāciju asinis no dzemdes dobuma izspiestu ārā un nodalītu virsējo dzemdes dobuma slāni, kas veido menstruāciju asinis. Pārlieku stipra dzemdes sienas saraušanās var  ierobežot dzemdes sienas asins apgādi, radot krampjveida sāpes mēnešreižu laikā parasti pirmajās 48–72 stundās no to sākuma. Katrai pusaudzei šī dzemdes sieniņas saraušanās notiek individuāli stipri. Protams, svarīgs ir arī katras pusaudzes sāpju slieksnis.

Primāra dismenoreja bieži novērojama 6–12 mēnešus pēc pirmajām menstruācijām. Līdz tam menstruācijas parasti ir nesāpīgas. Sāpes sākas dažas stundas pirms menstruācijām vai tām sākoties un turpinās 48–72 stundas. Sāpes ir krampjveida vai kolikveida, izteiktākas vēdera lejasdaļā, var izstarot uz krustu rajonu vai cirkšņiem.  Saistītas sūdzības var būt muguras sāpes, slikta dūša un vemšana, caureja, nogurums, nespēks, galvassāpes, reiboņi, trauksme un ģīboņi smagos gadījumos.

Riska faktori, kas var veicināt sāpīgas menstruācijas, ir agrīna to sākšanās (pirms 12 gadu vecuma), gari menstruālie cikli (>35 dienas), stipra menstruālā asiņošana (>6 pilnas paketes dienā), dismenoreja ģimenē.  Pie primāras dismenorejas pusaudzei svarīgi sevi pasaudzēt, ievērojot režīmu mēnešreižu laikā – pietiekami uzņemt šķidrumu (vismaz 1,5 litri ūdens dienā), pietiekams miegs (vismaz 8 stundas dienā) un veselīgs, pilnvērtīgs uzturs (vismaz 3 maltītes dienā). Sāpju gadījumā kā pirmā izvēle ir jebkurš pretsāpju medikaments, kas darbojas, samazinot vielu – prostaglandīnu – izdali menstruāciju laikā, tādējādi samazinot dzemdes sieniņas saraušanos un līdz ar to sāpes.

Svarīgi pretsāpju līdzekli iedzert jau tad, kad ir neliela stipruma sāpes, lai kavētu prostaglandīna izdalīšanos laicīgi. Pie stiprām sāpēm un liela prostaglandīnu daudzuma tiks vai nu sasniegts neliels pretsāpju efekts, vai efekts būs tikai pēc dažām stundām. Dažkārt pretsāpju līdzekļi nav pietiekami efektīvi, tad apsverama hormonālās kontracepcijas līdzekļu lietošana sāpju mazināšanai menstruāciju laikā. Hormonālās kontracepcijas efekts, kas nodrošina nesāpīgas menstruācijas, ir plānāka dzemdes iekšējā slāņa izveide, tādējādi mazākā apjomā izdalās arī dzemdes sieniņu savelkošie prostaglandīni. Efekts parasti sasniedzams, lietojot to 2–3 mēnešus. Ja menstruācijas ir sāpīgas jau pirmo vai otro menstruāciju laikā, tad noteikti jādodas pie ginekologa, jāizslēdz  maksts, dzemdes kakla un dzemdes attīstības anomālijas, kas var traucēt menstruācijām normāli izdalīties no  dzemdes dobuma. Kā notiek meitenes ginekoloģiskā apskate Svarīgi rūpēties par meitenes veselību jau kopš mazotnes, lai izaugtu vesela un pilnvērtīga sieviete. Mazo meiteņu apskate bieži vien sastāv no ārējo dzimumorgānu apskates un ginekoloģiskas ultrasonogrāfijas caur vēderu ar pilnu urīnpūsli.

Svarīgi, ka meitene, kas nav dzīvojusi dzimumdzīvi, uz vizīti pie ginekologa ierodas ar pilnu urīnpūsli, lai kvalitatīvi varētu veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumu. Tas nozīmē, ka ir izdzerts vismaz 1 litrs ūdens vismaz 40 minūtes pirms vizītes un meitene nedodas uz tualeti, līdz nav veikta ultrasonogrāfija. Pilns urīnpūslis atbīda zarnas no mazā iegurņa, un, pieliekot ultrasonogrāfa zondi pie vēdera, iespējams ieraudzīt dzemdi un olnīcas. Lielākām meitenēm, kuras dzīvo dzimumdzīvi, tiek veikta pilnvērtīga ginekologa apskate uz ginekoloģiskā krēsla ar spoguli, iekšējo dzimumorgānu iztaustīšanu, ar analīžu seksuāli transmisīvo infekciju noteikšanai paņemšanu un ginekoloģisko ultrasonogrāfiju caur maksti. Pirmajā apmeklējuma reizē viss tiek meitenei pa solim izstāstīts, parādīti instrumenti vai ierīces, kas tiks izmantotas apskatē. Mammas var meitenes sagatavot vizītei psiholoģiski izstāstot, kas tiks darīts, vai atrasties blakus meitai izmeklējuma laikā, lai viņa justos drošāk.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti


Kategorijas