Tās izaugs. Gan meitenes, gan krūtis. Bet kādas?

Literatūrā tiek minēti trīs galvenie krūšu attīstības periodi – laiks, kad krūtis piedzīvo nozīmīgākās pārmaiņas: (1) mammas vēderā – veidojoties krūšu dziedzeru pamatstruktūrām; (2) pubertātes laikā – attīstoties sekundārajām dzimumpazīmēm; (3) grūtniecības laikā – sievietes organismam sagatavojoties zīdīšanai. Pārmaiņas krūtīs būs vērojamas arī pēc 40 gadu vecuma, tuvojoties menopauzei.
  • Linda Vītuma

    Linda Vītuma

    Vecmāte apmācībā

Pirmie divi dzīves gadi ir nozīmīgs brīdis krūšu attīstības procesā, pēc kura iestājas zināms miera periods līdz pat pusaudžu vecumam.

FOTO:

Pirmie divi dzīves gadi ir nozīmīgs brīdis krūšu attīstības procesā, pēc kura iestājas zināms miera periods līdz pat pusaudžu vecumam.

Mammas vēderā  

Ceturtajā grūtniecības nedēļā kopā ar augošā bērniņa ādu, zobiem, matiem, nagiem un dažādiem dziedzeriem sāk attīstīties arī krūšu dziedzeri. Grūtniecības pirmajā trimestrī jau ir jaušams krūšu novietojums, to pāra struktūra. Rodas apjausma par krūtsgalu. Otrā grūtniecības trimestra laikā veidojas krūšu daivas un piena līnijas – var teikt, ka krūšu dziedzera struktūra ir noformējusies. Grūtniecības noslēgumā gaidāmās meitenītes krūtīm ir 15–20 daivas un vēl nefunkcionējoša pienvadu sistēma.  

 

Pēc piedzimšanas  

Pirmie divi dzīves gadi ir nozīmīgs brīdis krūšu attīstības procesā, pēc kura iestājas zināms miera periods – līdz pat pusaudžu vecumam. No meitenes dzimšanas brīža notiek izmaiņas krūšu uzbūvē un darbībā – attīstās un nobriest piena vadiņu sistēma.  

Uzreiz pēc piedzimšanas jaundzimušā krūtis ir redzamas un var būt novērojama viena no tā sauktajām jaundzimušo krīzes pazīmēm – fizioloģiskā mastopātija. Jaundzimušā krūts dziedzeri var būt piebrieduši. Piebriedums parādās 2.–5. dzīves dienā un izzūd divu līdz trīs nedēļu laikā. No krūtīm var būt pienam līdzīgi izdalījumi. 

No meitenes dzimšanas brīža notiek izmaiņas krūšu uzbūvē un darbībā – attīstās un nobriest piena vadiņu sistēma. 

Pusaudzes gadi 

Pusaudžiem raksturīgās pārmaiņas meitenes visbiežāk piedzīvo vecumā no astoņiem ar pusi līdz 13,5 gadu vecumam. Aktivizējas hormonālā sistēma, īpaši estrogēns, un krūtis “pamostas no dziļā miega”. Sākas vizuāli pamanāmas izmaiņas meitenes krūtīs, kuras medicīniski mēdz aprakstīt kā sekundāro dzimumpazīmju attīstības pakāpes (pēc Tannera skalas): 

Džeimss Tanners (1920–2010) ir britu pediatrs endokrinologs, kas izveidoja Tannera skalu, pēc kuras tiek aprakstīta sekundāro dzimumpazīmju attīstība pubertātes laikā gan meitenēm, gan zēniem. 

I pakāpe: līdz 8 gadu vecumam – nav nedz krūts dziedzeru, nedz kaunuma apmatojuma.  

II pakāpe: 8–11 gadi – parādās krūtsgala pacēlums, palielinās krūts areolas.  

8–12 gadi – uz kaunuma parādās atsevišķi reti matiņi.  

III pakāpe: 10–12 gadi – palielinās krūts kontūra, paplašinās areolas.  

9–13 gadi – reti, cirtoti mati uz kaunuma paugura (mons pubis).  

IV pakāpe: 12–14 gadi – izteikta krūšu un aerolas palielināšanās, veidojas krūtsgala pacēlums.  

10–13 gadi – biezāks apmatojums (gandrīz kā pieaugušām sievietēm).  

V pakāpe: 14–16 gadi – nobriedušas krūšu formas.  

12–16 gadi – trijstūrveida apmatojums (kā pieaugušām sievietēm). 

 

Krūtis un bauda  

Reizēm var tikai pabrīnīties, cik daudz laika nepieciešams, lai pētījumos atklātu un aprakstītu to, ko katra sieviete agrāk vai vēlāk atklāj savā ikdienas dzīvē. Liels bija pētnieku pārsteigums, atklājot, ka krūšu galu stimulācija aktivizē tos pašus baudas centrus smadzenēs, kas reaģē uz klitora, maksts un dzemdes kakla kairinājumiem. Tā tika gūts pierādījumos balstīts apstiprinājums, ka sieviešu krūtis, krūšu gali ir erogēnas zonas, kas ir ļoti jutīgas pret seksuālu kairinājumu.

 

Pirmais krūšturis un visi nākamie krūšturi sievietes dzīvē

Īss ieteikumu kopsavilkums, kas noderēs gan pirmā, gan visu turpmāko krūšturu izvēlē – vissvarīgākais izvēles kritērijs ir pareizs krūštura izmērs! Ir svarīgi, lai būtu pareizs kā krūšu kurvja apkārtmēra, tā krūšu bļodiņu izmērs. Ne par lielu, ne par mazu. Ja krūšturis ir ikdienas apģērbs, ir vērts pievērst uzmanību, lai tas būtu ērts un patīkams ādai – forma, audums.  

Tas mazinās muguras un spranda sāpes, mazinās sāpes krūtīs fizisku aktivitāšu laikā un palīdzēs noturēt labu stāju.  

Nav pietiekami daudz kvalitatīvu pētījumu, lai secinātu, vai un kāda ir krūšturu ietekme uz krūšu veselību. Gadījumos, kad meitenei vai sievietei ir lielas krūtis, krūšturis var palīdzēt gan ikdienas dzīvē, gan sportojot. Tas mazinās muguras un spranda sāpes, mazinās sāpes krūtīs fizisku aktivitāšu laikā un palīdzēs noturēt labu stāju.  

Ņem vērā!

Mūža garumā dažādos dzīves posmos sievietei var būt līdz pat sešu dažādu izmēru krūšturi – pirmais krūšturis, pieaugušas sievietes krūšturis, krūšturis grūtniecības laikā, zīdīšanas krūšturis, krūšturis, mainoties svaram, krūšu formai un audiem krūtīs. Pamani šīs izmaiņas un vienmēr izvēlies atbilstoša izmēra krūšturi!

 

Grūtniecība  

Grūtniecības laikā sievietes organisms sagatavojas zīdīšanai un krūts audi pārveidojas – krūtis palielinās, mainās to struktūra, krūtsgali kļūst tumšāki. Pigments aizsargā krūtsgalu un areolu pret neierasto slodzi, ko rada zīdīšana. Krūtsgala tumšākā krāsa ir sava veida dabas viltība, lai ieinteresētu jaundzimušo un noturētu viņa uzmanību, sākot agrīnu zīdīšanu.  

Reklāma
Reklāma

 

Zīdīšana  

Sieviešu krūtis ir dažādas, bet ne to izmēram, ne formai, ne veidam nav sakara ar to, vai krūtīs veidosies piens. Piens veidosies ikvienā krūtī, un zīdīšana izdosies, apgūstot zīdīšanas tehniku un atrodot veidus, kā atslābināties un nodoties šai pieredzei. Gan emocionālu, gan fizisku grūtību gadījumā noteikti ir vērts meklēt palīdzību un saņemt atbalstu.  

 

Menopauze  

Mainoties hormonālajiem procesiem sievietes organismā, krūtis mainīs formu, iespējams, kļūs mazākas un maigākas, bet uzņēmīgākas pret dažādām saslimšanām. Tāpēc no 50 gadu vecuma katra sieviete vienu reizi divos gados tiek aicināta veikt krūts vēža skrīninga izmeklējumu.  

 

Pamats bažām?  

Lai cik dažādas mēs būtu, ir brīži, kad ir vērts uz savām vai savas meitas krūtīm palūkoties vērīgi un apdomāt: varbūt ir vērts pārliecināties, vai viss ir kārtībā. Var būt gadījumi, kad pamanīsim kādas iedzimtas patoloģijas, piemēram, papildu krūtsgalu, papildu krūts dziedzeri vai krūts dziedzeru trūkumu. Varbūt krūtīm būs izteikti īpatnēja forma, kādas anatomiskas īpatnības vai kosmētiskas problēmas (piemēram, uz iekšu vērsts krūtsgals).  

Daļai problēmu būs iespējama ķirurģiska ārstēšana (ieskaitot plastisko ķirurģiju). Daļu sūdzību varēs novērst ar medikamentiem. 

 

Ielāgo!

Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību un sazināties ar aprūpes sniedzēju šādu ar krūtīm saistītu pārmaiņu gadījumā:  

  • Parādās veidojumi – saistīti vai nesaistīti ar menstruālo ciklu;
  • Asiņaini izdalījumi no krūtsgaliem;
  • Sāpes krūtīs;
  • Krūtsgala pārmaiņas.

 

Krūšu pašpārbaude  

Krūšu saslimšanu laicīgā atklāšanā būtiska nozīme ir krūts dziedzeru pašizmeklēšanai, ko ir vērts darīt pašai sievietei un iemācīt arī savai meitai. Tomēr jāpiebilst, ka jaunu meiteņu apmācība krūts dziedzeru pašizmeklēšanā pagaidām ir strīdīgs jautājums. Pasaules Veselības organizācija pašizmeklēšanu iesaka tikai tajos gadījumos, ja ir nozīmīgi krūts vēža riska faktori ģimenē (pārmantojamība no mātes, tēva vai pirmās pakāpes radiniecēm).  

Krūšu skrīnings  

Statistikas dati liecina, ka Latvijā biežāk ar krūts vēzi slimo sievietes vecumā pēc 50 gadiem. Krūts vēža profilaktisko pārbaudi veic ar mamogrāfijas metodi. Sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule, aicinot veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi.  

Tā mēs sākām ar mazu meitenīti mammas vēderā, kurai jau ceturtajā nedēļā kopš ieņemšanas sāk veidoties krūtis, un noslēdzam ar pieaugušu sievieti, kurai sakām: “Paņem savu mammu pie rokas un aizved pārbaudīt krūtis. Lai dzīvotu!”. Vairāk par krūšu pārbaudi uzzini: www.parbaudikrutis.lv.  

Pārējais notiks pats – tās izaugs. Gan meitenes, gan krūtis.  

 

Avoti:  

   1. Javed, A., & Lteif, A. (2013, February). Development of the human breast. Retrieved November 02, 2020, from https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3706056/  

   2. James Mourilyan Tanner. (2020, October 25). Retrieved November 02, 2020, from https://en.wikipedia.org/wiki/James_Mourilyan_Tanner  

   3. Tanner scale. (2020, September 24). Retrieved November 02, 2020, from https:// en.wikipedia.org/wiki/Tanner_scale  

   4. Auziņa, I. (2004). Bērnu un pusaudžu ginekoloģija. Rasa ABC.  

   5. Komisaruk BR;Wise N;Frangos E;Liu WC;Allen K;Brody S;. (n.d.). Women's clitoris, vagina, and cervix mapped on the sensory cortex: FMRI evidence. Retrieved November 02, 2020, from https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21797981/  

   6. Rezeberga, D., & Andrējeva, S. (2016). Dzemdniecība: Normālā un patoloģiskā. Rīga: Medicīnas apgāds.  

   7. Kalniņa, V. (2018). Pirmās attiecības cilvēka dzīvē. Līna.  

   8. KRŪŠU PAŠPĀRBAUDE – ikmēneša rituāls. Buklets vidusskolas meitenēm: https:// www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/buklets_vidusskolas_meitenm1_1.pdf  

   9. Krūšu pašpārbaude. (2020). Retrieved November 02, 2020, from https://onko.lv/lv/ kruts–vezis/aktivitates–2016/krusu–parbaude.html  

   10. Svarīgākais, kas jāzina par valsts apmaksātu vēža skrīningu – https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/86343_spkc_kruts_veza_skrinings_11_0.pdf

   11. Are bras bad for you? Research on the pros and cons. (n.d.). Retrieved November 04, 2020, from https://www.medicalnewstoday.com/articles/are-bras-bad-for-you

   12. Breast Health – is your bra right for you? (n.d.). Retrieved November 4, 2020, from https://www.iow.nhs.uk/Downloads/Pelvic%20Floor%20Physiotherapy/Breast%20health%20and%20bras.pdf