Tetovējums un pīrsings pusaudzim. Svarīgas nianses, ko ņemt vērā

Kad pusaudzis paziņo par vēlmi uztaisīt tetovējumu vai izdurt pīrsingu, nereti vecāki nodrebinās – vēlākā vecumā šo soli nožēlos! Vai arī – ko tādu taču dara tikai tie, kas "nogājuši no ceļa". Tomēr tas ir aplams uzskats, norāda meistari, uzsverot, ka mūsdienās tas ir veids, kā sevi izpaust un rotāties.
  • Līga Brūvere

    Līga Brūvere

    “Mammamuntetiem.lv” redaktore

  • Egidijs Siksna

    Egidijs Siksna

    Tattoo mākslinieks

  • Inita Munce-Jaunzeme

    Inita Munce-Jaunzeme

    Tattoo māksliniece

Nepieciešama vismaz viena vecāka vai likumīgā aizbildņa atļauja, ko viņš uzraksta klātienē salonā, vai arī sagatavo iepriekš un apliecina videozvanā.

FOTO:

Nepieciešama vismaz viena vecāka vai likumīgā aizbildņa atļauja, ko viņš uzraksta klātienē salonā, vai arī sagatavo iepriekš un apliecina videozvanā.

Tetovējumus taisa ar dažādu mērķi. Vieniem tas ir pašizpausmes līdzeklis, citiem – skaistuma elements. Vieni zīmējumi ir veltīti nozīmīgiem notikumiem un datumiem, citi – garīgajām vērtībām, pasaules uzskatiem, trešie – ir vienkārši sekošana modes vēsmām. Nereti ir gadījumi, kad cilvēks ar tetovējuma palīdzību grib apslēpt rētu vai citu defektu uz ķermeņa.

 

Vēl pirms 15–20 gadiem tetovējumi uz ķermeņa saistījās ar riskantu uzvedību, īpaši to attiecinot uz pusaudžu un jauniešu auditoriju. Tie bija cilvēki no dažādiem grupējumiem, iespējams, ar nosliecēm uz atkarību raisošām vielām, ēšanas traucējumiem un pat pašnāvības mēģinājumiem. Tādi pētījumi par sabiedrības uztveri ir veikti ASV 2008. gadā. Tomēr mūsdienās saikne starp tetovējumiem un riskantu uzvedību vairs nav tik konsekventa. 

 

Arvien grūtāk atrast jaunieti, kuram nav kaut vai pavisam neliels tetovējums vai pīrsings, jo tas ir skaisti, ļauj izcelties.


Ko saka likums

Latvijā spēkā esošie normatīvi paredz, ka nepilngadīgs jaunietis nedrīkst veikt tetovējumu bez vecāka piekrišanas. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 182 “Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem”. 
 

“VeAnt tatto” salona meistari Inita Munce-Jaunzeme un Egidijs Siksna stāsta, ka viņu salonu arvien biežāk apmeklē pusaudži, jau sākot no 14 gadu vecuma, tomēr jaunākais vecums, kad vispār būtu iespējams runāt par tetovējumu, ir aptuveni 15–16 gadu, bet labāk vēl vēlāk. 

 

Nepieciešama vismaz viena vecāka vai likumīgā aizbildņa atļauja, ko viņš uzraksta, esot klātienē salonā, vai arī, ja nevar ierasties salonā, sagatavo iepriekš un apliecina videozvanā, ka iesniegums un paraksts nav viltoti. Vecākam būtu arī jāpārliecinās, ka salons ir reģistrēts Veselības inspekcijā, un arī par to, kā tiek veikta dezinfekcija, sterilizācija, vai meistari ir sertificēti. Ar vecākiem arī tiek saskaņota tetovējuma vieta uz ķermeņa un zīmējums. 
 

Tiesa, jāatzīst, ka šis ir ideālais scenārijs. Realitāte mēdz būt cita – ir saloni vai mājās strādājoši tetovēšanas meistari, kas savus pakalpojumus sniedz bez pieaugušo piekrišanas. Tas ir liels risks jaunieša veselībai, jo visdrīzāk šādiem saloniem ir arī mazāk vērīga attieksme pret higiēnas normu ievērošanu un gatavību iesaistīties iespējamo problēmu risināšanā, ja sniegtais pakalpojums – tetovējums vai pīrsings – izraisījis kādas komplikācijas.

 

Līdz 15 gadu vecumam tetovējumam – nē! 

Bērniem līdz 15 gadu vecumam pat ar vecāku piekrišanu tetovējumus taisīt neiesaka, jo organisms ir straujā augšanas fāzē, āda stiepjas, tāpēc paredzēt uztetovētā zīmējuma izmaiņas nav iespējams. 

Vēl viens iemesls ir arī emocionālā brieduma un personiskās atbildības trūkums un līdz ar to arī nepietiekami nopietna attieksme pret tetovējuma vai pīrsinga kopšanu. Nepareizi to kopjot, nepietiekami tīrot vai darot to nepareizi, āda var iekaist un rasties jau medicīniskas dabas problēmas.  

 

Cik maksā? 

Lielākoties savu pirmo ķermeņa rotājumu jaunieši nāk taisīt par pašu sakrāto vai nopelnīto naudu. Vienkārša pīrsinga cena ir, sākot no 20 eiro. Tetovējuma minimālā summa ir 50 eiro, bet vidējās izmaksas ir 80–90 eiro.

 

Meitenes – drosmīgākas vai pārgalvīgākas

ASV veiktie pētījumi atklāj, ka ātrāk tetovējumus sāk taisīt meitenes. Izrādās, arī Latvijā ir līdzīgas tendences, un meitenes pirmās ver durvis uz saloniem. Dzirdēts, ka pīrsingus skolnieces viena otrai var izdurt pat skolas tualetē! 
 

Meistari atklāj, ka tipiskākais tetovēšanas salona apmeklētājs šobrīd ir jauna meitene vai jau pieaudzis vīrietis, bet nāk arī pavisam nobrieduši septiņdesmitgadnieki, kuri vēlas savu pirmo tetovējumu. 

 

Kādi varētu būt iemesli meiteņu vēlmei ātrāk sākt sevi izgreznot ar zīmējumiem uz ķermeņa? “Iespējams, tā ir dabīgā sieviešu vēlme krāsoties un izgreznot sevi, vai arī vēlme ātrāk izskatīties pieaugušām,” min tetovēšanas mākslinieks Egidijs.


Kādus tetovējumus izvēlas pusaudži 

Parasti jaunieši izvēlas kaut ko mazāk pamanāmu – meitenes dod priekšroku puķītēm, svītriņām, sirsniņām, nesarežģītām formām un figūrām. Tas ir lētāk, un tādus tetovējumus var piesegt ar apģērbu. 
 

Reti, bet gadās, ka jaunietis grib tetovēt kaut ko ļoti pamanāmu un redzamā vietā, piemēram, lielas skeletgalvas, nāves simboliku, reliģiska satura simbolus vai kaut ko ļoti provocējošu. Agrāk bija simbolu grupas, kuras asociējās ar noteiktām subkultūrām, piemēram, rozes un lilijas saistījās ar cietuma tematiku. Mūsdienās gan vairs reti kurš pievērš uzmanību tetovējuma simboliskajai nozīmei. Tetovējums kļuvis par vienu no skaistuma elementiem. 
 

 

“No nepārdomātiem lēmumiem noteikti cenšamies atrunāt,” stāsta tetovēšanas salona meistari. “Tas ir arī profesionālās ētikas jautājums, jo pusaudžu vecumā lēmumi var būt gan spontāni, gan nepārdomāti, kurus vēlāk var nākties nožēlot.” 

Speciālisti teic, ka noteikti nevajadzētu neko tetovēt uz sejas un kakla, kā arī citās redzamās vietās, jo pasaulē joprojām ir darba vietas un profesijas, kurās tetovējumi nav pieņemami. Piemēram, juristi, stjuarti, arī politikā šādus atklāti tetovētus cilvēkus nav nācies redzēt. 
 

Reklāma
Reklāma

Meistariem darba gaitā nākas sastapties ar gadījumiem, kad agrā jaunībā uzsistie tetovējumi ir nekvalitatīvi vai vairs nepatīk. Tos gan var pārtaisīt vai pat izņemt ar lāzeru, tomēr lāzers neizņem pilnīgi visu, turklāt tas ir dārgs un ilgs process. Šī procedūra nevar atjaunot ādas sākotnējo stāvokli, un tā bieži vien atstāj paliekošas rētas.

 

Sāpīgākās vietas – uz ribām un potītēm 

Sāpju slieksnis patiešām katram ir ļoti individuāls. Ir tipiskākās sāpīgās vietas – zem ribām, sāni, kāju ikri, potītes. Meistari atminas, ka reiz atnākusi māte un meita, kuras taisīja pilnīgi vienādu tetovējumu vienā vietā, bet, kamēr vienai nesāpēja gandrīz nemaz, otra sāpes teju nevarēja izturēt. 

 

Jāņem vērā, ka meitenēm un sievietēm jutību ietekmē arī menstruālā cikla izraisītas hormonālās svārstības, bet kopumā sievietes ir izturīgākas par puišiem un vīriešiem.

 

Zināšanai! 

Taisot tetovējumu, netiek veikta atsāpināšana! 

Pirmkārt, atsāpinoši līdzekļi ietekmē ādas reakciju uz tinti, tās uzsūkšanos un zīmējuma precizitāti, jo medikamentu ietekmē veidojas neliela tūska, aizsprostojas ādas poras un zīmējums var iznākt neprecīzs. 

Otrkārt, efektīvi ir recepšu atsāpināšanas līdzekļi, bet, tā kā tetovēšanas salons nav medicīniska iestāde, tad nav pamata lietot recepšu medikamentus. Minimāli izmanto lokālos bezrecepšu medikamentus, kas darbojas īslaicīgi.

 

Dzīšana un kopšana

Tetovējumi parasti sadzīst divu līdz trīs nedēļu laikā. Ātrāk sadzīst vietas, kur āda mazāk tiek locīta, stiepta, pakļauta jebkādai fiziskai vai fizikālai ietekmei. Piemēram, locītavas, arī pirksti, kuri ikdienā tiek aktīvi kustināti, dzīs lēnāk. Pie tam tetovējumiem uz roku pirkstiem ir tendence ātrāk izbalēt, jo rokas bieži mazgā, tās pakļautas daudziem ārējiem faktoriem. Nereti jau tetovēšanas procesā ir redzams, ka būs jānāk uz korekciju ādas specifikas dēļ.

 

Ņem vērā 

  • Tetovēšanas salonam jābūt tikpat tīram kā zobārsta kabinetam! Darba zonai jābūt tīrai un ar labu apgaismojumu. Aprīkojumam jābūt sterilizētam.
  • Meistaram jālieto jauni vienreizlietojamie gumijas cimdi. 
  • Pārliecinies, ka adatas tiek izņemtas no jauna, iepriekš neatplēsta iepakojuma tavā klātbūtnē. Adatām jābūt vienreizlietojamām. 
  • Pēc tetovēšanas pabeigšanas uz ādas tiek uzklāts speciāls antiseptisks līdzeklis, tetovējumu pārklāj ar aizsargājošu materiālu.


Ko nedarīt pirms un pēc tetovēšanas:

  1. nedzer kafiju pirms tetovēšanas procedūras, jo tā paaugstina spiedienu un krāsa sliktāk “ieiet” ādā;
  2. pēc tetovēšanas nesmērē tetovējumu ar “Bepanthen” ziedi, jo tā samazina tetovējuma spilgtumu;
  3. neliec virsū ūdeņraža pārskābi, jo tā gan iztīra brūci, bet arī uztur to mitru un neļauj sadzīt;
  4. kategoriski aizliegts ādu apstrādāt ar spirtu saturošiem līdzekļiem, jo tie sausina un apdedzina ādu.

 


 

Un kā ir ar pīrsingiem? 

Meiteņu vidū pīrsingi ir pat vēl populārāki par tetovējumiem. Visbiežāk pīrsingus izvēlas likt degunā, ausīs uzreiz vairākus caurumus, arī lūpā vai mēlē. Noteikti neiesaka taisīt pīrsingu vaigos, jo tur atrodas siekalu dziedzeri, kurus var pārdurt. Ilgāk un sāpīgāk pīrsings dzīst skrimšļos, piemēram, auss skrimšļos. 

Viennozīmīgi pusaudzēm – meitenēm netaisa pīrsingus krūtsgalā vai ģenitālijās.

 

Infekcijas, rētas, alerģijas

Pārmērīgs apsārtums, jutīgums ap tetovēšanas vietu, ilgstoša asiņošana vai ādas krāsas izmaiņas ap tetovēto vietu ir infekcijas jeb iekaisuma pazīme. Tetovēšana un pīrsinga duršana bojā ādas virskārtu, un tā ir procedūra, kurai ir augsts infekciju risks, ja netiek ievēroti visi higiēnas priekšraksti. 

  • B un C hepatīts un HIV ir infekcijas slimības, kas tiek pārnestas ar asinīm. Kopīga tetovēšanās ar vienu instrumentu, kas netiek sterilizēts, vai adatas iemērkšana krāsā, kurā nonācis slimības izraisītājs, ir infekcijas nodošanas ceļš. Tas ir iemesls, kāpēc četrus mēnešus pēc tetovēšanās vai pīrsingu izduršanas nedrīkst būt asins donors. 
  • Lai gan ziņojumi par alerģiskām reakcijām pret tetovēšanas pigmentiem ir reti, tomēr tādi gadījumi ir. Jārēķinās, ka alerģisku reakciju uz tetovēšanas pigmentu novērst ir grūtāk, jo tas tiek ievadīts dziļi ādā. 
  • Granulomas – mezgliņi, kas var veidoties ap pigmentu, ko organisms uztver kā svešķermeni.
  • Keloīdu – šķiedrainu audu vai rētu veidojumi tiem, kam ir nosliece uz pastiprinātu rētu veidošanos. To var novērtēt, apskatot iepriekš dzīvē gūtas rētas pēc operācijām vai sīkākiem ādas bojājumiem.

 

Kāpēc, uztetovējot vienu zīmējumu, gribas vēl un vēl...? 

Egidijs atzīst – tāda tendence ir novērota. Pie viena neliela tetovējuma vairākums jauniešu neapstājas. Sakrāj naudu un nāk pēc nākamā. Iespējams, ka piesaista adrenalīna izjūta, kas rodas tetovēšanās procesā kopā ar sāpēm. 
 

Lielāks klientu pieplūdums salonos ir pirms vasaras sezonas, bet patiesībā labākais laiks šādām procedūrām ir tieši ziema, jo āda nav ne jāsargā no saules, ne arī jāatsakās no peldēšanās priekiem.

 

Izmantotā literatūra:

Saistītie raksti