Ar ko jārēķinās darba devējiem jauniešu piesaistē profesijās, kurās trūkst darbinieku?

Ir nozares, kuras vidējais darbinieku vecums pakāpeniski pieaug, un tas rada jautājumus par to, kas šos darbus darīs nākotnē. Piemēram, autobusu vadītāji ir būtiski reģionālās satiksmes nodrošināšanai, taču daudzi no viņiem jau tuvojas pensijas vecumam.

Tas nozīmē, ka darba devējiem arvien svarīgāk kļūst izprast, kā mainās jaunāko darbinieku gaidas un kas ietekmē viņu karjeras izvēles. Jaunie darbinieki šobrīd darbu izvērtē daudz plašāk nekā iepriekšējās paaudzes. “Jaunieši raugās ne tikai uz atalgojumu, bet arī uz darba apstākļiem, elastību un attīstības iespējām. Viņiem ir svarīgi saprast, kā konkrētais darbs iederas viņu dzīvesveidā un ilgtermiņa plānos,” skaidro Workis klientu attiecību vadītāja Baiba Rozentāle.

Zilo apkaklīšu industrijā jeb nozarēs, kur darbs saistīts ar fizisku slodzi vai maiņu grafikiem, elastība bieži ir priekšrocība, nevis trūkums. Atšķirībā no tradicionālā biroja darba ar fiksētu darba laiku, maiņu darbs ļauj citādi plānot savu ikdienu un nereti nodrošina brīvas stundas vai pat dienas nedēļas laikā.

“Daļai jauniešu iespēja pašiem strukturēt savu laiku šķiet ļoti pievilcīga. Maiņu darbs ļauj apvienot darbu ar studijām, personīgajām interesēm vai citām saistībām tā, kā to ne vienmēr ļauj klasiskais darba formāts no deviņiem līdz pieciem. Un dažiem šī apvienošana pat ir vienīgais risinājums,” viņa norāda.

Svarīga nozīme ir arī tam, kā darba devējs sevi pozicionē. Spēcīgs darba devēja tēls, caurspīdīga komunikācija un atbalstoša darba vide būtiski ietekmē to, kā jaunieši uztver arī konkrētas profesijas.

“Bieži vien nozīme ir tam, kā uzņēmums komunicē par savu darba vidi un vērtībām. Jaunie darbinieki pievērš uzmanību tam, kā uzņēmums izturas pret darbiniekiem, kādas ir attīstības iespējas un vai darba vide ir atvērta un atbalstoša,” uzsver Rozentāle.

Arī papildu labumi ir būtisks faktors, kas padara konkrēto darbu pievilcīgāku. Degvielas kompensācija, subsidētas pusdienas, veselības apdrošināšana ar sporta vai labsajūtas aktivitātēm, kā arī iespējas mācīties un attīstīt prasmes var palīdzēt darba devējiem izcelties konkurences apstākļos.

“Darbinieki arvien vairāk vērtē kopējo darba piedāvājuma vērtību. Labumi, kas atbalsta labsajūtu, piemēram, veselības apdrošināšana ar sporta aktivitātēm, var būt būtisks faktors, izvēloties starp dažādiem darba piedāvājumiem,” saka Baiba Rozentāle.

Mainoties darba tirgum un paaudzēm, uzņēmumi, kas spēj skaidri komunicēt šo darbu stabilitāti, elastību un attīstības iespējas, būs labākā pozīcijā, lai piesaistītu jauno paaudzi.