"Darbam nepieciešama trīs gadu pieredze līdzīgā amatā" – bet ko darīt, ja tādas nav?

Darba devēji kļūst atvērtāki pret kandidātiem bez iepriekšējas pieredzes, īpaši tādās nozarēs kā loģistika, ražošana un mazumtirdzniecība, kur svarīgākas ir praktiskās prasmes. Tā vietā, lai prasītu garu CV, uzņēmumi meklē motivāciju, zinātkāri un uzticamību, īpašības, kuras nav iespējams izmērīt gados vai amatu nosaukumos.

Pētījumi apstiprina to, ko daudzi personāla speciālisti jau sen ir novērojuši. Floridas štata universitātes veikts pētījums atklāj, ka starp iepriekšējo darba pieredzi un nākotnes darba rezultātiem nav tiešas saistības. Pat ja cilvēks iepriekš ir strādājis līdzīgā amatā, tas automātiski nenozīmē, ka viņš būs veiksmīgāks jaunā vidē.

Iemesls ir vienkāršs, pieredze pati par sevi neatklāj, ko cilvēks no tās ir iemācījies. Tā nepasaka, kā viņš tiek galā ar grūtībām, cik ātri spēj pielāgoties un cik motivēts būs jaunā darbā. Tāpēc arvien vairāk uzņēmumu atsakās no vecajiem priekšstatiem un iegulda apmācībā darba vietā – “mācoties darot” pieejā.

Pieaugošais prasmju trūkums ir pierādījis, ka labus darbiniekus var atrast, nevis rūpīgāk filtrējot kandidātus, bet gudrāk viņus apmācot. Uzņēmumi, kas koncentrējas uz jauno darbinieku apmācību, amatus aizpilda ātrāk un iegūst lojālākus un produktīvākus cilvēkus ilgtermiņā.

Arī Latvijā un citur Eiropā arvien vairāk darba devēju piedāvā apmācības darba vietā, īpaši sākuma līmeņa un operatīvajos amatos. Šāda pieeja paplašina potenciālo kandidātu loku un dod iespēju cilvēkiem, kuriem nav pieredzes, bet ir pareizā attieksme.
“Mūsdienās tieši pareizā attieksme atver vairāk durvju nekā garš CV,” uzsver Baiba Rozentāle, personāla vadības uzņēmuma Biuro galveno klientu vadītāja. “Mēs redzam, ka motivēti jaunpienācēji nereti pārspēj pieredzējušus kolēģus, jo viņi ir gatavi mācīties un augt.”

Apmācība darba vietā vairs nav tikai praktiska nepieciešamība, tā kļūst par konkurences priekšrocību. Komandas, kuras apvieno strukturētu apmācību ar mentoru atbalstu, parasti sasniedz labākus rezultātus, ātrāk ieiet ritmā un ilgāk paliek uzņēmumā. Arī pašiem darbiniekiem tas sniedz izaugsmes un jēgas sajūtu, kas motivē ilgtermiņā.

Darba vide turpina mainīties, un pielāgošanās spēja kļūst vērtīgāka par pieredzi. Labākie darbinieki ir tie, kas saglabā zinātkāri, mācās ātri un uzņemas atbildību par savu attīstību,  neatkarīgi no tā, ar ko sākuši. Secinājums ir vienkāršs: uzņēmumiem vajadzētu meklēt nevis tos, kas “to jau ir darījuši”, bet gan tos, kas ir gatavi mācīties, pielāgoties un darīt vēl labāk.