‘Darbs – mājas, darbs – mājas’: attālinātais darbs nav tikai formāts, tas uzlabo dzīvi

Labbūtība vairs nav bonuss, ko darba devējs var piedāvāt, vai papildu motivācijas līdzeklis – tā ir nepieciešamība, kas rada būtisku ietekmi uz darbinieku iesaisti, produktivitāti un lojalitāti. Darbinieki nevēlas, lai dzīve būtu pakārtota darbam, bet, lai darbs būtu elastīgs, jēgpilns un saderīgs ar citiem dzīves aspektiem. Viedokli sniedz “Tietoevry Latvia” projektu uzturēšanas un lietojumprogrammu atbalsta komandas vadītāja Ance Ieva Zavadska.

“Tietoevry Latvia” projektu uzturēšanas un lietojumprogrammu atbalsta komandas vadītāja Ance Ieva Zavadska. Foto: publicitātes. 

No darba līguma līdz dzīvesveida līgumam

Vēsturiski darba devēja un darbinieka attiecības balstījās vienkāršā loģikā – darbinieka laiks pret atalgojumu. Taču mūsdienās cilvēki vairs nevēlas būt tikai resursi un darīt darbu tikai tāpēc, lai saņemtu atalgojumu. Aizvien vairāk darbinieku vēlas darīt jēgpilnu darbu, kas sniedz piepildījumu, rada ietekmi un ļauj veidot karjeru, kas apvienojama ar citām dzīves jomām – ģimeni, hobijiem, personisko attīstību u.c. Domājot par labbūtību darbā, vairs nevaram to uztvert tikai veselības vai atalgojuma kontekstā – mūsdienās labbūtība darba vidē ir pāreja no darba līguma uz t.s. dzīvesveida līgumu - jaunu darba devēja un darbinieka attiecību modeli, kurā galvenais mērķis ir abpusēja izaugsme un attīstība. 

Attālinātais darbs – attieksme, nevis darba formāts

Esmu strādājusi laikā, kad darbiniekiem obligāti bija jāierodas darbā klātienē piecas dienas nedēļā un daudziem ikdiena veidojās pēc principa “darbs – mājas, darbs – mājas”. Šobrīd, kad vairākās organizācijās ir iespējams attālinātais darbs, kas zināmā mērā ir darba devēja uzticēšanās, daudzu cilvēku ikdiena ir mainījusies. Arī mana. Šobrīd ceļā ietaupīto laiku varu atvēlēt hobijiem, piemēram, kora mēģinājumiem, tamborēšanai, pastaigai ar suni. Dzīve ir kļuvusi daudzveidīgāka, un tas uzskatāmi pierāda, ka attālinātais darbs nav tikai formāts, tā ir darba devēja attieksme, kas ietekmē darbinieku labsajūtu, identitāti un personīgo piepildījumu. Tas nozīmē, ka darba devējs uzticas un paļaujas, ka darbinieki paši vislabāk zinās, kā strādāt efektīvāk – arī tad, ja tas nozīmē, ka darba dienas vidū tiks paņemta pauzīte pastaigai svaigā gaisā, lai pēc tam atgrieztos pie darba ar lielāku jaudu, enerģiju un radošumu. 

Darbavieta kā partneris dzīves ceļā 

Darba videi jāpieņem jauna loma – jākļūst par īstu partneri darbinieka dzīves ceļā. Jāveido attiecības, kurās abas puses – gan darba devējs, gan darbinieks – jūtas cienītas, aug un attīstās kopā. Labbūtība tajā spēlē izšķirošu lomu, tāpēc jāveido pārdomāta, pieejama un vienkārša sistēma, kas ļauj ikvienam justies atbalstītam ne tikai profesionāli, bet arī personīgi.

“Tietoevry” šo pieeju īsteno iekšējā kultūrā, aicinot pārdomāt, kādas ir katra cilvēka unikālās prasmes un intereses, un kā tās var savienot ar profesionālo izaugsmi. Tā tiek radīta vide, kurā karjera kļūst par daļu no pilnvērtīgas dzīves. Arī man pašai ir bijusi iespēja piedzīvot šo pieeju praksē – darbu uzņēmumā uzsāku zemākā pozīcijā, bet šobrīd vadu komandu. Man izdevās profesionāli augt, pat bez akadēmiskās izglītības IT jomā. Savulaik mācījos operdziedāšanu, bet augstāko izglītību ieguvu citā nozarē. Tieši caur praktisku pieredzi un pārkvalificēšanos man izdevās atrast savu vietu IT pasaulē. Man bija svarīgi, lai darba devējs ne tikai atzītu profesionālo potenciālu, bet arī atbalstītu mani kā personību – ar hobijiem, ģimeni, daudzveidīgām interesēm un izvēlēm. Šāds atbalsts ir neatņemama labbūtības sastāvdaļa – sistēma jāpielāgo cilvēkam, nevis cilvēks sistēmai.

Elastīgs darba formāts kā vienlīdzības instruments

Darba tirgus izpētes un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” pētījumi liecina, ka atalgojums vairāk nav vienīgais faktors, kas sekmē cilvēka vēlmi izvēlēties kādu noteiktu darbavietu vai palikt esošajā. Arī citi aspekti spēlē aizvien svarīgāku lomu, turklāt tie ir atšķirīgi dažādām vecuma grupām vai dzimumiem. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku izvēli, ir elastīgs darba formāts, proti, iespējams vismaz daļēji strādāt no mājām. Svarīgi atcerēties, ka elastīgums nav pretrunā ar atbildību – gluži pretēji, tas bieži vien palielina pašdisciplīnu, un iesaisti, ja vien darba kultūra ir balstīta uzticībā un skaidrās robežās.

Daļa no globālas kustības

Mēs neesam vienīgais uzņēmums, kas pārdefinē darba lomu sabiedrībā – tā ir daļa no globālas pārmaiņu tendences, kuras centrā ir cilvēks. Ieviešot ilgtspējīgas labbūtības iniciatīvas, darba devēji apliecina, ka uzņēmums var būt pelnošs un vienlaikus – empātisks pret darbinieku vēlmēm un vajadzībām. Šīs lietas nav pretrunā viena ar otru, tie ir savstarpēji pastiprinoši spēki. Kā norāda arī citi, kolēģi uzņēmumā mēs ticam, ka darbinieku uzplaukums ir arī uzņēmuma izaugsmes pamats. Tieši tāpēc mūsu skatījumā vissvarīgākais nav tikai prasmes, bet gan cilvēks – tas, kas viņš ir un par ko vēlas kļūt. 

Mēs veidojam kultūru, kurā dzīve un darbs viens otru papildina, un, kurā ikviens darbinieks tiek atbalstīts, katrā attīstības solī, iegūstot iespēju augt, pilnveidoties un patiesi atklāt savu potenciālu. Darba devējam aizvien vairāk jādomā par to, kā darbavieta var kļūt arī par atbalsta sistēmu, attīstības platformu un sabalansētas dzīves garantu. Organizācijas, kas to saprot jau šodien, veido ne tikai produktīvāku, bet arī iekļaujošāku un ilgtspējīgāku darba vidi. Tie ir darba devēji, kuriem cilvēki uztic savu laiku, idejas un enerģiju.

Labbūtība darbā nav tikai mūsdienu tendence, tā ir kļuvusi par stratēģisku nepieciešamību gan darbinieku, gan organizāciju izaugsmei. Tā stiprina darbinieku iesaisti, palielina produktivitāti un veicina lojalitāti, vienlaikus radot vidi, kurā cilvēki jūtas novērtēti, atbalstīti un spēj pilnvērtīgi realizēt savu potenciālu. Organizācijas, kas iegulda labbūtībā, ne tikai piesaista un notur talantus, bet arī veido ilgtspējīgu, uz cilvēku centrētu darba kultūru, kas ir nākotnes darba pamats.