"Rīgas skolu direktori bija šokā, uzzinot par šiem grozījumiem!" Brīdina par negatīvām sekām, ko var radīt ministrijas plānotās izmaiņas

Skolām būs grūtāk komplektēt vadības komandas

IZM sagatavotie grozījumi paredz, ka no 2025. gada 1. septembra samazinās maksimāli pieļaujamo mērķdotācijas īpatsvaru izglītības iestāžu vadībai no 15 % uz 14 %. Tajā pašā laikā noteikts, ka ne mazāk kā 9 % no dotācijas jānovirza atbalsta personālam. Šie procenti ir konkrēti iekļauti noteikumu grozījumos. Šķietami nelielā korekcija realitātē nozīmē ierobežojumus skolām komplektēt vadības komandu, piesaistīt vietniekus un saglabāt jau esošās vadības struktūras.
 

Skolu direktori līdz šim mēdza aizstāt pedagogus

Daudzi skolu direktori vai vietnieki šobrīd paši vada arī stundas, īpaši tajos mācību priekšmetos, kuros ir izteikts pedagogu trūkums – piemēram, STEM priekšmetos. Ja pēc grozījumu spēkā stāšanās ierobežos vadības komandas slodzi, respektīvi, neļaus pie pilnās vadības slodzes papildus ņemt, kā bija iepriekš, septiņas stundas, palielināsies pedagogu vakanču skaits, kas jau šobrīd ir ļoti augsts. 

Kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai ir būtiski ļaut vietniekiem vadīt stundas. Vietniekiem ir jāpārzina “drēbe”, lai varētu kvalitatīvi strādāt ar pedagogu kolektīvu, vadīt metodisko darbu u. c. Darba paņēmienus un metodes vietniekiem vispirms ir pašiem stundā jāizmēģina, jāeksperimentē, lai saprastu, kas darbojas un kas nē, lai tālāk mācītu, skaidrotu un rādītu pedagogiem.

Ja šo vietniekiem noņem, tad viņi paliek tikai administratori, kuriem, iespējams, pedagogs vairs negribēs sekot, jo – ko tad vietnieks zina, ja pats klasē neiet! Savukārt attiecībā uz stundām direktoriem – viss ir atkarīgs no konkrētās skolas pārvaldības modeļa, no vietniekiem uzticētajiem pienākumiem, iespējams, direktors pats vada skolas metodisko darbu, un direktoram arī ir jāvada stundas, lai saprastu situāciju un spētu motivēt pedagogus sekot. Skolām, vadībai šajā jautājumā ir jādod autonomija. Ja tas nenotiks, tas nozīmē arī pieaugošu spriedzi ar vecākiem – skaidrojot, kāpēc skolā nav iespējams nodrošināt mācību procesu visos priekšmetos. 

Tie nav tikai pieņēmumi. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka skolu direktoru atalgojums daudzviet ir pat zemāks par vidējo algu valstī. Skolu vadības komandas šobrīd tiek pataisītas par absolūtām administratīvām vienībām, izpildot birokrātiskas kustības, arvien vairāk tās attālinot no tā, kas notiek klasē. Lai gan pēc  profesiju klasifikatora vēl arvien ir direktora vietnieki izglītības jomā.
 

Samazināsies finansējums uz vienu skolēnu

Tajā pašā laikā IZM paredz, ka mērķdotācijas aprēķinātais finansējums uz vienu skolēnu 7.–9. klašu grupā samazināsies no līdzšinējiem 157,76 eiro uz 149,93 eiro, un 10.–12. klašu grupā – no 167,46 eiro uz 161,10 eiro. 

Savukārt atbalsta personālam iecerēts jauns mērķdotācijas pieaugums – piemēram, papildu 28,57 eiro par 1.–3. klašu skolēnu vai 139,74 eiro par skolēnu ar redzes traucējumiem. 

Kopumā pieaugums 2025. gadam ir paredzēts 5,5 miljonu eiro apmērā četros mēnešos un vairāk nekā 22 miljoni eiro 2026. gadā un turpmāk.
 

Lai sniegtu reālu atbalstu, tiek radīts sarežģīts mehānisms

Sākotnējā iecere – palielināt atbalstu skolām – ir pozitīva, tomēr realitātē viss kļūst smagnējs: sarežģīti koeficienti, pārmērīga birokrātija, neskaidri sadalījuma principi. Tā vietā, lai sniegtu reālu atbalstu, tiek radīts sarežģīts mehānisms, kur viena daļa tiek pievienota, bet cita – atņemta. Turklāt šī naudas pārdale tiek īstenota bez skaidras diskusijas ar skolu vadītājiem, vasaras vidū, kad liela daļa nozares profesionāļu ir atvaļinājumā. Šāda pieeja būtiskiem lēmumiem nav pieņemama.

Rīgas skolu direktori bija šokā, uzzinot par šiem grozījumiem, tostarp arī par to, ka samazināts finansējums tiek tālmācības skolām un dažādām klašu grupām. Ne vienmēr palielinājums vienā vietā nozīmē ieguvumu visiem. Ja patiesi nav pietiekamu resursu, taupīsim visi, godīgi un caurspīdīgi – nevis ar slēptām proporciju maiņām, kuru sekas nāks gaismā tikai tad, kad būs par vēlu.

Šobrīd direktori un skolotāji tiek nostādīti pret atbalsta personālu – kā konkurējošas pozīcijas vienā un tajā pašā budžeta rāmī. Tā nedrīkst būt. Skolas funkcionē kā komandas, un tikai uzticoties vadībai un dodot tai rīcībspēju, mēs varam nodrošināt izglītības kvalitāti. Vai šī būs kārtējā reize, kad nozare tiek ignorēta, lēmumus pieņemot steigā, bez pašvaldību, pedagogu un skolu vadītāju iesaistes? 
 

Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule