Vai 18 gadus vecs vēža slimnieks ir gatavs pieaugušo medicīniskajai aprūpei – ņemam piemēru no Šveices

Kas notiek ar vēža pacientiem, kad tie sasniedz pilngadību?

Šobrīd Latvijas tiesību akti nosaka, ka Bērnu slimnīcas speciālisti, kuri ārstē bērnus un jauniešus ar onkoloģiskām slimībām, ir tiesīgi konsultēt pacientus līdz 18 gadu vecumam. Pēc pilngadības sasniegšanas pacients, ja tas nepieciešams, turpina ārstēties citā slimnīcā, kas var nozīmēt gan izmaiņas valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamībā, gan nodrošinājumā ar medikamentiem, gan arī nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu datu par pacientu apmaiņu starp ārstniecības iestādēm.

Gadā aptuveni 50-70 pacientu ar onkoloģiskām slimībām sasniedz 18 gadu vecumu, daudziem no viņiem vajadzīga pāreja uz pieaugušo ārstniecību vai uzraudzību. Pasaules līmeņa protokoli paredz, ka pēc aktīvās terapijas pacienta uzraudzība jānodrošina vēl piecus gadus. Ja terapija uzsākta Bērnu slimnīcā, jābūt skaidriem soļiem par turpmāko rīcību, lai atbildība par uzraudzības procesu nepaliktu uz jaunieša un viņa vecāku pleciem.

Ko mainīs Šveices-Latvijas sadarbības programma? 

Valts Ābols, Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Šo dienu uzskatu par transformējošu bērnu veselības aprūpē Latvijā kopumā. Transformācija sākas tad, kad nojaucam vecās robežas. Tradicionālo robežu – Bērnu slimnīcā ārstējam jaunieti līdz dienai, kad viņam aprit 18 gadi –, mēs sākam mainīt ar nākotnes redzējumu, kas saistās ar elastīgu, individualizētu pieeju, atrodot katram jaunietim piemērotāko brīdi, kad viņš ir pilnībā gatavs pāriet pieaugušo speciālistu gādībā. Pasaules prakse rāda, ka efektīvākā pieeja ir pakāpeniska pāreja, kas notiek, sadarbojoties pediatrijas un pieaugušo veselības aprūpes ārstiem.”

Oktobrī valdība apstiprināja Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam, kurā viens no mērķiem ir nodrošināt jauniešu koordinētu pāreju uz pieaugušo medicīnu. Ja ārstēšana turpinās pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, 

paredzēts panākt, lai līdz 24 gadu vecumam tiek nodrošināta pēctecīga veselības aprūpe no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī izstrādāta ilgtermiņa uzraudzības programma.

Kā norādīja Līga Āboliņa, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, esam spēruši soli uz priekšu, lai kopīgi vienotos, ka pāreja no bērna veselības aprūpes uz pieaugušo aprūpi ir jāveic pakāpeniski, centrā liekot pacienta-jaunieša pamatotās vajadzības. Koordinēta pieeja ir priekšnoteikums savlaicīgu lēmumu pieņemšanai par onkoloģiskās saslimšanas ārstēšanas nepārtrauktību, uzraudzību un speciālistu sadarbību, kā arī psihoemocionālo mieru pacientam un viņa ģimenei, pārejot pieaugušo medicīnas posmā.

Turpmāko rīcību, kas balstās mērķtiecīgākā un koordinētākā sadarbībā starp Bērnu slimnīcu un pieaugušo slimnīcām, kur tiek ārstēti pacienti, kuri slimo ar onkoloģiskām slimībām, politikas dialogā atbalstīja arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadošie speciālisti. 

“Lai nodrošinātu pēctecīgu veselības aprūpi no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, apmācību programmu pielāgošana ārstiem un finansējuma pārdale. Tomēr daudzus procesus varam sakārtot bez papildu finansējuma. Piemēram, onkoloģijas pacientu novērošanā un pacienta ceļa izveidošanā varam jau tagad sākt ieviest standartizētu pieeju, neatkarīgi no pacienta vecuma,” uzsvēra Sanita Janka, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore.

Centrā – jaunietis un viņam dotā balss

Kā diskusijā atzina pacientu organizācijas “Blastiņš” valdes priekšsēdētāja Guna Sietiņa, vecāki un jaunieši patiešām satraucas par to, kas notiks pēc bērna pilngadības sasniegšanas, līdz ar to komunikācijas procesu pilnveidošana gan starp veselības aprūpes speciālistiem, gan ārstu un pacientu saskarsmē, tika norādīta kā būtiskākais faktors pilnvērtīgai veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai jauniešiem.

Bērnu slimnīcas izglītības māsa bērnu onkoloģijas jomā Madara Blumberga uzsvēra, cik

 svarīgi ir veidot sistēmu, kurā jaunietis atrodas viņa ārstēšanā iesaistītās komandas centrā, atbilstoši savam briedumam piedalās lēmumu pieņemšanā par terapijas izvēlēm, kā arī precīzi definē savas vajadzības,

 lai mēs kopīgi palīdzētu uzlabot viņa dzīves kvalitāti katrā no ārstēšanas vai uzraudzības posmiem.

Arī Lozannas universitātes slimnīcas (Šveice) hematoonkologs, pediatrs Calogero Mazzara īpaši uzsvēra pacientu balss uzklausīšanu un turpmāko rīcību, pielāgojot nepieciešamos veselības aprūpes un citus pakalpojumus.

Šveices valdības atbalsts ir būtisks, lai mēs Latvijā jauniešus ar onkoloģiskām slimībām varētu ārstēt un atbalstīt tikpat labi kā pasaules vadošajās klīnikās. 

Veselības ministrija sadarbībā ar Bērnu slimnīcu politikas dialogu "Jaunieši un onkoloģija" organizēja Šveices un Latvijas sadarbības programmas “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” ietvaros, kā platformu, lai veidotu vienotu starptautiskā pieredzē balstītu redzējumu par visaptverošu atbalstu jauniešiem ar onkoloģisku saslimšanu Latvijā.  Pasākumā piedalījās pārstāvji no Veselības ministrijas, Bērnu slimnīcas, RAKUS, PSKUS, RSU, LU, Nacionālā veselības dienesta, Tiesībsarga biroja, nevalstiskajām organizācijām, Šveices sadarbības partneri un citi iesaistītie. 

*Programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” tiek īstenota ar Šveices finansiālu atbalstu un tās mērķis ir uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo ar vēzi vai retām slimībām, kā arī nodrošināt nepārtrauktu un uz pacientu vērstu aprūpi. Vairāk par programmu: https://swiss-contribution.lv/bernu-veza-aprupes-attistiba-latvija/par-programmu/