Izglītības un zinātnes ministre: "Ikvienam bērnam Rīgā būs iespēja turpināt mācības!" Tikmēr soctīklos "cepiens" par netikšanu 10. klasē

Šādu pārliecību ministre guva šodien, 8. jūlijā, tiekoties ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku izglītības, kultūras, sporta un ģimeņu politikas jautājumos Vilni Ķirsi un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Laimu Geikinu, lai pārrunātu izglītības aktualitātes Rīgā.

“Šodien noritēja pirmā tikšanās ar jaunievēlētās Rīga domes pārstāvjiem, kuru pārziņā ir izglītības jautājumi. Pārrunājām galvenās izglītības aktualitātes Rīgā, tostarp mācību klašu komplektēšanu jaunajam mācību gadam galvaspilsētas skolās. Sarunas laikā guvu skaidru pārliecību, ka ikvienam bērnam Rīgā būs iespēja turpināt mācības,” uzsver izglītības ministre.

“Neapšaubāmi, ir gandarījums, ka Rīgas skolas ir tik pieprasītas. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka sistēma skolēnu reģistrēšanai mācībām vidusskolas posmā Rīgā šogad, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir vienota un tā notiek elektroniski – vienotos datumos un vienotos termiņos. Savukārt nākamā gada vasarā ieviesīsim sistēmā nākamo soli – līdzīgi kā stājoties augstskolā, no katra bērna tiks sagaidīts viens iesniegums ar prioritārā kārtībā norādītām skolām, kurās jaunietis vēlas turpināt mācības. Tas ļaus sistēmā automātiski sakārtot iesniegumus pēc sekmju rezultātiem un uzņemšana vidusskolās notiks raitāk,” norāda Rīgas vicemērs.

Atbilstoši Rīgas domes sniegtajai informācijai Rīgā šogad pamatskolu ir beiguši vairāk nekā 6000 bērnu. 

Rīgas vidusskolās un ģimnāzijās ir iespējams uzņemt aptuveni 70 % no visiem pamatskolu beigušajiem bērniem, kuri vēlas iegūt vidējo izglītību vidusskolā vai ģimnāzijā. 

Pēc ministres teiktā, pabeidzot 9. klasi, bērniem ir iespēja doties mācīties arī uz profesionālās izglītības iestādēm – Rīgā ir plašs profesionālās izglītības iestāžu loks, kas arī jūlijā sāk uzņemšanu, līdz ar to visiem 9. klases beidzējiem ir iespējas turpināt mācības vai nu vidusskolā, ģimnāzijā vai arī profesionālās izglītības iestādē. Vilnis Ķirsis apliecināja, ka saredz iespējas reģistrēšanās sistēmā iekļaut arī profesionālās izglītības iestādes.
 

Dace Melbārde pauda, ka šobrīd Latvijā aptuveni 55 % no visiem 9. klases beidzējiem izglītību turpina vidusskolā vai ģimnāzijā, bet 45 % – profesionālās izglītības iestādē. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas virzību uz šī sadalījuma izlīdzināšanos, proti, ka 50 % bērnu turpina izglītību vidusskolā vai ģimnāzijā, 50 % – profesionālās izglītības iestādē.
 

Tikšanās laikā izglītības un zinātnes ministre ar Rīgas domes pārstāvjiem pārrunāja arī darbu pie vienotas IT pieteikšanās sistēmas izveides. Šobrīd IZM notiek darbs pie IT pieteikšanās sistēmas izveides visos izglītības līmeņos, kas kopumā darbu varētu uzsākt 2027. gadā. 
 

Tāpat ar Rīgas domes pārstāvjiem pārrunāts jautājums par vienotu iestāšanās prasību ieviešanu ģimnāzijām visā valstī, jo šobrīd katra pašvaldība par to lemj atsevišķi. Izglītības un zinātnes ministre norādīja, ka par to vēl nepieciešama atsevišķa plaša diskusija. 

Tikmēr sociālajos tīklos notiek šūmēšanās par bērnu uzņemšanu 10. klasē. Vecāki norāda, ka daudzi pat ar pietiekami labām sekmēm Rīgas skolās palikuši rezervistos.

Jaunajā mācību gadā Rīgas pašvaldībā plānots atvērt 158 klases, nodrošinot 4400 vietas 55 skolās, tostarp sešās valsts ģimnāzijās. Problēma tāda, ka konkursa laikā pieteikti 5279 skolēni. Tas nozīmē, ka 879 pieteiktajiem bērniem vietu nav.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aicina veikt grozījumus, kas atvieglo skolēnu uzņemšanu vidusskolas posmā. Kā Sociālajā vietnē "Facebook" viņa raksta: "Brīdinājām taču, ka nevajag valsts ģimnāzijas "žmiegt". Tas viss ir novēršams ar grozījumiem normatīvajos aktos. Pirms dažiem gadiem teicām, ka nevajag valsts ģimnāzijām noteikt obligātumu par CE [centralizēto eksāmenu] rezultātu ņemšanu vērā, kad uzņem audzēkņus, jo pietiek ar ģimnāzijas iestājeksāmeniem. Te, nu, mēs esam – otro gadu nevajadzīga jezga, kreņķi un lamāšanās."