Foto: Shutterstock.com

Ja pēc galvas traumas zaudē samaņu pat tikai dažas sekundes, šaubu nav, ka iegūts smadzeņu satricinājums


Smadzeņu satricinājums kā plaisas smadzenēs jeb Kāpēc sevi jāsaudzē pēc galvas sasitumiem

 30. oktobris 2020 7:25 Sigita Āboltiņa, Mammamuntetiem.lv Raksts

Katram kaut reizi ir gadījies sasist galvu. Nu, kaut vai bērnībā uz slīdkalniņa. Un parasti tik ikdienišķai traumai nepievēršam uzmanību, taču šķietamais galvas sasitums var izrādīties smadzeņu satricinājums vieglā formā, kas patiesībā ir nopietna trauma. 



Kā norāda neiroloģe, sāpju speciāliste Daina Jēgere, katrs galvas sasitums uzreiz nenozīmē, ka iegūts smadzeņu satricinājums, taču nereti mēs neveltām pienācīgu uzmanību galvas traumai. 


Kas tad īsti ir smadzeņu satricinājums? 
To var salīdzināt ar zemestrīci, kad pēc satricinājuma ēkām rodas plaisas. Arī smadzenēs pēc traumas veidojas šīs plaisas. Pretēji citiem orgāniem, kas lielākoties ir kā ciets muskulis, mūsu smadzenes pēc konsistences atgādina samērā biezu želeju. Iedomājies, ka tu ieliec plastmasas trauciņā želeju un nomet to zemē. Kas notiek? Tā nesaplīst lupatu lēveros, bet tajā parādās daudz mazu, mazu plaisiņu. Pati želeja it kā ir vesela, taču, aplūkojot to vērīgāk, redzamas šīs plaisas. Savainojot galvas smadzenes, notiek tas pats, tikai šīs plaisiņas var būt arī neredzamas ar neapbruņotu aci. Bojājumus parāda elektromikroskops. Ja traumas rezultātā smadzenēs tiek pārsists arī kāds asinsvads, tad veidojas asinsizplūdums un situācija ir ļoti nopietna, taču nereti ir tā, ka izmeklējumi neuzrāda nekādus bojājumus, lai gan cilvēks jūtas slikti.
 

Pat viegla sasituma gadījumā būs dažu milimetru liels pietūkums un visbiežāk cilvēks to pat nemana

 

Tas tāpēc, ka šo mikroskopisko plaisiņu dēļ var veidoties smadzeņu vielas bojājumi, tostarp ar aci neredzami, pavisam mazi asinsizplūdumi. Un tie, tāpat kā jebkurš cits bojājums mūsu ķermenī, rada iekaisumu. Sāk darboties mūsu imūnsistēma, uz negadījuma vietu nekavējoties sūtot limfocītus, leikocītus un citus aizsargmehānisma postenī dežurējošos. Tas savukārt nozīmē to, ka šajā vietā veidojas iekaisuma kaskāde, izdalās dažādas aktīvās vielas, kas rada tūsku. „Smadzenes sapampst, bet vietas, kur tām izplesties, nav. Ja sasitam roku un tā pietūkst, nekāda lielā bēda tā nav, bet galvaskauss neizplešas, tāpēc smadzenēm nav, kur palikt. Tad arī sākas lielas problēmas,” norāda Daina Jēgere un piebilst – viegla sasituma gadījumā būs dažu milimetru liels pietūkums un visbiežāk cilvēks to pat nemana: “Ja tūska lielāka, cilvēks būs apjucis, apdullis, viņš var zaudēt samaņu, bet visnopietnākā stadija ir koma.”


Kā atšķirt?
Neiroloģe Daina Jēgere skaidro, ka lielākoties galvas sasitums nozīmē punu vai zilumu. Zem mūsu matiem un ādas paslēpušies daudzi asinsvadiņi, kuru galvenais uzdevums ir sildīt galvu. Taču pat neliela trieciena rezultātā kāds no tiem var pārplīst, un mēs to redzam kā punu. Daktere arī norāda – galvas sasitums parasti ir bez samaņas zuduma. Savukārt, ja pēc galvas traumas zaudē samaņu pat tikai dažas sekundes, šaubu nav, ka iegūts smadzeņu satricinājums. „Tā ir pirmā un raksturīgākā pazīme,” saka Daina Jēgere, “taču jāatceras, ka ne vienmēr pie smadzeņu satricinājuma cilvēks zaudē samaņu! Tāpēc spēcīgāka trieciena gadījumā vairākas stundas vajadzētu pavadīt miera stāvoklī un ieklausīties savās sajūtās vai, ja tas ir bērns, pavērot viņu.” 
 

Smadzeņu satricinājuma pirmie simptomi
*galvas reibonis, kas pastiprinās grozot vai pieliecot galvu;
*spēcīgais galvas sasitums atbalsojas mugurkaula kakla daļā;
*ir īsāks vai garāks samaņas zudums;
*acīs ir ņirboņa;
*kaitina dažādas skaņas un spilgta gaisma;
* nelaba dūša, šķebināšana vai smagākos gadījumos – vemšana.

Ja traumas dēļ cilvēks zaudējis samaņu, noteikti jāzvana ātrajai palīdzībai, savukārt ne tik nopietnos gadījumos ieteicams sazināties ar savu ģimenes ārstu, kurš nepieciešamības gadījumā nosūtīs uz vizīti pie neirologa.


Kā ārstē?
„Smadzeņu satricinājuma gadījumā galvenā ārstēšana ir urīndzenoši līdzekļi, lai mazinātu pietūkumu, parastās pretsāpju un pretiekaisuma tabletes un pats galvenais – miers,” uzskaita daktere. 
Pirms nozīmēt ārstēšanu neirologs pārbaudīs reakcijas. „Pēc saņemta sitiena smadzenes darbosies lēnāk – cilvēks stāvot var mazliet svārstīties vai nespēt pielikt pirkstu pie deguna, vai arī izdara to ļoti lēnām. Šādai traumai raksturīgs ir acu nistagms – skatoties uz sāniem, acis mazliet raustās, jo arī to nervi ir satraumēti, taču tas nav acu, bet gan smadzeņu bojājums,” stāsta Daina Jēgere, “pārbaudām arī, vai cilvēks spēj noiet taisni, vai viņam darbojas refleksi. Pēc galvas smadzeņu satricinājuma diezgan raksturīgs ir neliels apjukums, šķebināšana, reibonis.”

Interesanta pazīme  smadzeņu satricinājumam  ir tā sauktā “retrogrādā amnēzija” –cilvēks neatceras notikumus, kas bijuši dažas minūtes tieši pirms galvas traumas. “Tas saistīts ar cilvēka atmiņu veidošanos. Īslaicīgā atmiņa ilgst dažas minūtes, tad tā tiek pārvērsta ilglaicīgā jeb stabilā atmiņā. Smadzeņu bojājuma, sasituma gadījumā tiek traucēts šis process un tas, kas noticis dažas minūtes pirms traumas, nevar pārveidoties ilglaicīgās atmiņās, un cilvēks var neatcerēties pašu traumas momentu,” atklāj neiroloģe. 

 

Var gulēt, sēdēt, iet ārā staigāt, bet tikko jūtams nogurums, atkal jāatpūšas. Gadās, ka cilvēkam ir slikts miegs, tad izrakstam miega zāles, bet nekādus stimulatorus ar domu, lai atjaunotu smadzenes, nevajag un nedrīkst.



Ja viss kārtībā ar refleksiem un ir skaidri redzams, ka smadzeņu satricinājums ir vieglā formā, ārsts nozīmēs jau pieminēto terapiju. Ar urīndzenošu līdzekļu palīdzību mazinot tūsku smadzenēs, sirdzēja pašsajūta drīz vien manāmi uzlabojas, jo smadzenes vairs netiek traumētas, spiežoties pret galvaskausu. 

Otrs svarīgākais nosacījums, lai ātrāk izveseļotos, ir pieminētais miers – nekādu datoru, televizoru, grāmatu. Daina Jēgere saka: „Var gulēt, sēdēt, iet ārā staigāt, bet tikko jūtams nogurums, atkal jāatpūšas. Gadās, ka cilvēkam ir slikts miegs, tad izrakstam miega zāles, bet nekādus stimulatorus ar domu, lai atjaunotu smadzenes, nevajag un nedrīkst. Reizēm cilvēks nesaprot, kā pie tik nopietnas traumas ārsts var izrakstīt tikai tā sauktās čurājamās zāles, veco labo pretsāpju tableti, ko var bez receptes nopirkt, un likt dzīvot mierā. Taču nekas vairāk nav vajadzīgs, un šādā režīmā jādzīvo apmēram nedēļu vai divas.” 
 

Daži augi ar urīndzenošu iedarbību
Pienenes sakne; kosa; gurķumētra; dzeltenā kaķpēdiņa; efeju sētložņa; lielais dadzis; lupstājs; vīgrieze; zemeņu kauslapiņas.


Ja satricinājumu neizguļ…
Tas var radīt nopietnas sekas. Pagulšņājot vien dažas dienas un atkal ierokoties darbā, kārtīgi neizārstētā trauma var atgādināt par sevi pēc vairākiem mēnešiem vai pat pēc pus gada. Pēkšņas un neciešamas galvassāpes, viegla aizkaitināmība, pasliktinās atmiņa, neizskaidrojami samaņas zudumi vai pat epilepsijas lēkmes – tas viss nozīmē tikai to, ka galvas smadzenes nav atguvušās pēc traumas un tagad ir nogurušas no nemitīgajiem centieniem turēties braši un pildīt savas funkcijas tāpat kā agrāk. Jo īpaši grūti smadzenēm ir tāpēc, ka nenovērsto bojājumu dēļ tās netiek pienācīgi apgādātas ar skābekli un asinīm. Tātad smadzenes burtiski smok. Tāpēc galvas traumas gadījumā strikti jāievēro ārsta dotie norādījumi. 


Alkoholam – nē! 
Galvas traumas gadījumā nedrīkst pat vīna glāzi. Reizēm traumai ir asinsizplūdums zem cietā smadzeņu apvalka un, kā saka daktere – tas ir bīstami, jo “dažkārt sekas parādās tikai pēc nedēļas, divām vai pat pēc mēneša. Visbiežāk tas ir asinsizplūdums ārpus smadzenēm, starp smadzeņu apvalkiem vai arī pašās smadzenēs. Ja tas ir mazs, kādu laiku smadzenes spēj kompensēties un pildīt cietušās daļas funkcijas, bet vienā brīdī vadzis lūzt. Piemēram, ja cilvēks vēlreiz sasit galvu, apsaldējas vai lieto alkoholu. Smadzenes vairs netiek galā ar radušos situāciju un cilvēks pēkšņi nokrīt bez samaņas”. 

Daina Jēgere uzsver, ka pēc galvas traumas alkoholu nedrīkst lietot pat gadu: „Alkohols ir inde, kas rada arī nelielu tūsku. Ir zināms, ka pēc alkohola lietošanas vaigi kļūst sarkani, mazliet pietūkst, bet šis pampums nav tikai ārēji redzams, organisma iekšpusē notiek tas pats. Kad cilvēks mazliet vairāk iedzēris, viņš nespēj noiet taisni, un tas nozīmē, ka smadzenes nestrādā tā, kā vajag. Ja tām bijusi trauma, papildus uzliktā alkohola slodze tikai pasliktina situāciju, un viena no nopietnākajām sekām ir epilepsijas lēkme. Trauma plus alkohols ir tipiski epilepsijas izraisītāji.” 

Ne velti gadījumos, kad galvas trauma bijusi nopietnāka un nācies ārstēties slimnīcā, izrakstoties no stacionāra, pacients saņem arī recepti pretepilepsijas zāļu iegādei. Kādu laiku šis medikaments būs jālieto – drošībai, lai neattīstās epilepsija. 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti




Kategorijas