Foto: Shutterstock.com

Piesaistes stils veidojas agrā bērnībā un ir samērā grūti maināms


Piesaistes stils – kā tas ietekmē mūsu pašvērtējumu, attiecības un attieksmi pret darbu

 17. oktobris 2020 15:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Piesaistes stils ietekmē mūsu attiecības ar cilvēkiem, partnera izvēli, attiecību stabilitāti vai nestabilitāti, kā arī mūsu pašvērtējumu un spēju pārvarēt dzīves grūtības.



Psiholoģe - psihoterapeite Natālija Breitberga stāsta, kā veidojas piesaistes stili, un kāda ir vecāku loma šajā procesā. 

Piesaistes stils – tas ir attiecību modelis, ko katrs no mums vēl būdams mazs bērns veido attiecībās ar saviem vecākiem. Piesaiste veidojas pakāpeniski mūsu pirmajā dzīves gadā un parasti ir noformējusies jau ap astoņu mēnešu vecuma.

Piesaistes stils nosaka mūsu uzskatus par:

  • pašu sevi („es esmu pietiekami vērtīgs un mīlestības cienīgs” vai „es neesmu vērtīgs un neesmu pelnījis citu cilvēku mīlestību”),
  • citiem cilvēkiem („citi cilvēki ir uzticības vērti, pieņemoši, gādīgi, atsaucīgi” vai „citi cilvēki ir neuzticami, nepieņemoši un neatsaucīgi”),
  • pasauli kopumā („pasaulē ir daudz iespēju” vai „ pasaulē ir daudz briesmu”), 
  • kā arī to, kā mēs izturamies pret cilvēkiem, kā veidojam attiecības un kā reaģējam uz notikumiem savā dzīvē.
  • Daudzu pētījumu rezultātā tika noteikti trīs piesaistes pamatmodeļi: drošais, nedrošais-trauksmainais, nedrošais-izvairīgais.
     

Piesaistes stilam, tiklīdz tas ir izveidojies, ir raksturīgs zināms noturīgums. Daudzi pētījumi liecina, ka sešu gadu vecumā bērnam ir vērojams tāds pats piesaistes stils, kāds viņam bija 12 mēnešu vecumā. Piesaistes stils ar tam raksturīgām personības iezīmēm kļūst par mūsu personības neatņemamu sastāvdaļu un ir grūti maināms. Pie tam visbiežāk viens un tas pats piesaistes stils turpinās ģimenē no paaudzes paaudzē. Vecāki audzina savus bērnus līdzīgā veidā, kā viņi paši tika audzināti. Kļūstot par vecākiem, mēs atkārtojam to pašu uzvedību, kāda bija mūsu vecākiem.

 

Daudzi pētījumi liecina, ka sešu gadu vecumā bērnam ir vērojams tāds pats piesaistes stils, kāds viņam bija 12 mēnešu vecumā. Piesaistes stils ar tam raksturīgām personības iezīmēm kļūst par mūsu personības neatņemamu sastāvdaļu un ir grūti maināms. 

 

Tomēr, šis process nepavisam ir neatgriezenisks. Mēs varam pārvarēt savu agrīno negatīvo attiecību pieredzi un iemācīties veidot attiecības ar citiem veiksmīgāk. Nedrošs piesaistes stils var mainīties uz drošu, ja mēs iesaistāmies tuvās un iejūtīgās attiecībās, attīstot sevī spēju uzticēties tam, ka citi cilvēki spēs saprast un adekvāti reaģēt uz mūsu emocionālajām vajadzībām. Piesaistes stils var mainīties arī no droša uz nedrošu, ja mēs ilgstoši piedzīvosim stresa pilnas attiecības vai notikumus.
 

Aplūkosim katru piesaistes stilu sīkāk:

Droša piesaiste: Šis piesaistes stils attīstās bērniem, kuru vecāki, īpaši māte vai tās aizstājējs, pirmajos dzīves gados vienmēr ir pieejami, jūtīgi uztver bērna dotos signālus, adekvāti reaģē uz bērna vajadzībām un ir mīļi un atsaucīgi, kad bērns meklē aizsardzību, mierinājumu vai palīdzību. Bērna vecāki ir pozitīvi noskaņoti, pieņem bērnu un ļauj viņam būt neatkarīgam, atbilstoši bērna vecumam. Viņi var viegli nomierināt bērnu, ja bērns ir satraukts. Rezultātā bērns ar drošo piesaistes stilu ir pārliecināts, ka tad, kad viņam būs nepieciešams, viņa vecāki/aprūpētāji būs pieejami, atsaucīgi un izpalīdzīgi. Šī pārliecība palīdz viņam droši iepazīt pasauli un dažādās situācijās spēt rast risinājumu.

 

Cilvēkiem ar drošu piesaisti parasti ir labas saskarsmes iemaņas. Bērni un pieaugušie ar šādu piesaistes stilu var diezgan viegli veidot tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem un neraizējas par to, ka var būt pamesti, nodoti vai sāpināti. 

 

Cilvēkiem ar drošu piesaisti parasti ir labas saskarsmes iemaņas. Bērni un pieaugušie ar šādu piesaistes stilu var diezgan viegli veidot tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem un neraizējas par to, ka var būt pamesti, nodoti vai sāpināti. Par cik viņi auga drošā gaisotnē, viņi uzticas citiem cilvēkiem, spēj dalīties savās jūtās un lūgt palīdzību. Viņiem ir raksturīga iekšējā pārliecība, ka viņi ir vērtīgi un mīlestības cienīgi un ka citi cilvēki pieņem viņus un ir atsaucīgi uz viņu vajadzībām.

Viņi ir spējīgi rast līdzsvaru starp neatkarību un tuvību attiecībās ar citu cilvēku. Viņi uztver sevi kā labus, pievilcīgus un simpātiskus cilvēkus, tāpēc viņiem nav nepieciešams sava vērtīguma apliecinājums no ārpuses. Viņiem nav nepieciešams kaut ko sasniegt tikai tam dēļ, lai būtu apmierinātiem ar sevi, viņi jau tāpat ir apmierināti ar sevi, tādiem, kādi viņi ir. Viņi spēj regulēt savu garastāvokli, integrēt pretrunīgas jūtas, kontrolēt negatīvas emocijas, konstruktīvi un sadarbībā ar partneri risināt radušos konfliktus.

Drošie pieaugušie adekvāti atceras pagātni, jūtas labi ar dažādām emocijām (var brīvi paust gan prieku, gan dusmas, gan bēdas utt.), pārliecināti sevī, uzticas citiem un jūtas labi tuvās attiecībās.


Trauksmaina piesaiste: Šis piesaistes stils veidojas tad, kad bērna vecāki ne vienmēr ir pieejami un izpalīdzīgi. Kad vienā brīdī vecāki ir iejūtīgi un atsaucīgi uz bērna signāliem un vajadzībām, bet citās reizēs var bērna signālus pilnīgi ignorēt. Tādas nekonsekvences dēļ bērns nejūtas drošs, ka tad, kad viņam būs nepieciešams, vecāki būs pieejami, atsaucīgi un izpalīdzīgi. Tāpēc viņš baidās iepazīt pasauli un parasti turas mātes tuvumā un negrib laist viņu projām. Vienmēr meklē vecāku uzmanību. Situāciju tikai saasina vecāku draudi pamest vai kādam atdot (policistam, raganai utt.) bērnu, kurus tie izmanto kā bērna ietekmēšanas līdzekli, kad viņš neuzvedas tā, kā viņiem vajag.

Bērnu un pieaugušo ar šādu piesaistes stilu vienmēr nomāks bailes no vientulības un tāpēc viņš vienmēr meklēs kādu, kam pieķerties, jo tikai kopā ar kādu cilvēku viņš jutīsies drošs. Pats par sevi viņš jūtas nevērtīgs un mīlestības necienīgs, savukārt, citus cilvēkus vērtē pozitīvi. Viņš cenšas panākt ļoti tuvas attiecības ar citiem, lai izjūtot, ka citi viņu pieņem, spētu lielākā mērā pieņemt pats sevi.

Cilvēkiem ar šādu piesaistes stilu ir ļoti grūti būt neatkarīgiem. Viņi ir pārņemti ar domām par attiecību veidošanu. Attiecībās viņi vēlas saplūst ar partneri, kaut gan viņiem ir grūti uzticēties citiem cilvēkiem. Visvairāk viņi baidās no tā, ka viņus var pamest, tāpēc, kad partneris izrāda vajadzību pēc vientulības un neatkarības, viņi to uztver kā nopietnas briesmas. Tuvajās attiecībās viņi ir ļoti emocionāli, prasīgi, greizsirdīgi un „līp” partnerim (visu laiku grib būt kopā ar viņu), kā arī uzskata, ka partneris izvairās pildīt savas saistības.


Izvairīga piesaiste: Šāds piesaistes stils veidojas, ja vecāki ir distancēti un noraidoši. Ja bērnu pastāvīgi noraida, kad viņam ir nepieciešams mierinājums un aizsardzība. Kad vecāki nejūt un neizprot bērna emocionālo stāvokli un vajadzības. Līdz ar to bērna emocionālās vajadzības netiek apmierinātas. Bērnam tādēļ veidojas priekšstats par sevi kā nemīlamu un par vecākiem kā nepieejamiem. Šādā situācijā bērnam nav ne mazākās pārliecības, ka tad, kad būs nepieciešams, viņš saņems atbalstu un palīdzību. Gluži pretēji, viņš sagaida, ka viņu noraidīs. Bērns jūtas aizvainots, dusmīgs un bēdīgs noraidīšanas dēļ, bet šīs jūtas nevienam nerāda. Lai kaut kā tiktu galā ar šādu sāpīgu situāciju, bērns „aizmirst” par savu vajadzību pēc mīlestības un rūpēm un izvēlās atturīgu, vienaldzīgu un neatkarīgu uzvedības stilu, lai izvairītos no jaunām ciešanām.

Pieaugušie ar izvairīgo piesaistes stilu noliedz savas jūtas (it īpaši negatīvās), nevienam neuzticas un nevēlas veidot tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem. Viņi noniecina tuvu attiecību nozīmi. Nereti viņi pilnībā nododas savam darbam un atstumj tos, kuri grib viņiem tuvoties.

Pieaugušie ar izvairīgo piesaistes stilu noliedz savas jūtas (it īpaši negatīvās), nevienam neuzticas un nevēlas veidot tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem. 

Kad kāds izrāda viņiem savu vajadzību pēc tuvības, viņi uztver to kā apdraudējumu, un tāpēc viņi distancējas un izvairās no tuvām attiecībām. Viņiem ir iekšējā pārliecība, ka viņi ir nevērtīgi un mīlestības necienīgi, bet citi cilvēki visumā ir noraidoši un uzticības necienīgi. Viņi noliedz savu vajadzību pēc citu cilvēku atbalsta un pieņemšanas. Viņi izvairās no tuvām attiecībām, jo baidās no citu cilvēku noraidījuma un nepieņemšanas. Izvairoties no tuvām attiecībām, viņi jutas neatkarīgi un neievainojami, kā arī izvairās no riska atkal vilties attiecībās.

Viņiem ir tendence mainīt partnerus un iesaistīties seksuālajos sakaros bez jebkādām savstarpējām saistībām. Viņi nejūt citu cilvēku vajadzības, bet pašatklāsme viņus biedē. Par cik viņiem ir nepieciešams uztvert un pozicionēt sevi kā pārliecinātus cilvēkus, viņi ļoti jūtīgi uztver noraidījumu un dusmas.

Viņi idealizē, bet bieži vien pat nespēj neko atcerēties par savu bērnību. Noliedz tuvu attiecību nozīmīgumu, nespēj veidot tuvas attiecības, viņiem trūkst pašpaļāvības, viņi ir naidīgi un vientuļi.

Piesaistes stili ir stratēģijas, kas mums rada drošības sajūtu un palīdz tikt galā ar stresu. Cilvēks ar drošu piesaisti meklē komfortu un mierinājumu pie partnera. Izvairīgais – ignorē savu partneru, jo baidās no potenciālas noraidīšanas. Trauksmainais – izrāda atkarību no sava partnera, mēģinot pievērst viņa uzmanību.


Piesaistes stili un mīlas attiecības
Droša piesaiste ir saistīta ar laimes, draudzības un uzticēšanās jūtām. Cilvēki ar šādu piesaistes stilu uztver attiecības kā kaut ko stabilu, kas pakāpeniski attīstās. Viņi skeptiski skatās uz romantiskiem stāstiem grāmatās un filmās, kuros cilvēki zaudē prātu no mīlestības.
Trauksmainais piesaistes stils ir saistīts ar uzmācīgu pārņemtību ar mīļoto cilvēku, vēlmi pēc tuvības, seksuālu kaisli, emocionālām galējībām un greizsirdību. Viņi uzskata, ka iemīlēties ir viegli, bet atrast īstu mīlestību ir ļoti grūti.

Izvairīgais piesaistes stils ir saistīts ar bailēm no tuvības, emocionāliem kritumiem un kāpumiem, kā arī ar greizsirdību. Cilvēki ar šādu piesaistes stilu skeptiski skatās uz romantisko attiecību noturīgumu un uzskata, ka ļoti reti izdodas atrast cilvēku, kurā var iemīlēties.
Kā tad attīstās attiecības starp partneriem ar dažādiem piesaistes stiliem?
 

Attiecības starp partneriem, kuriem abiem ir drošais piesaistes stils
Cilvēki ar drošu piesaistes stilu parasti izvēlas partnerus ar drošu piesaisti. Par cik abiem partneriem ir svarīgi, lai attiecībās pastāvētu savstarpēja uzticēšanās, viņi vienmēr ir godīgi un atklāti viens ar otru. Katrs no viņiem apzinās un atzīst gan savus trūkumus, gan savas labas īpašības. Viņi spēj racionāli risināt konflikta situāciju, apspriest konkrētus jautājumus, meklēt risinājumu, neizkropļojot partnera vārdus vai rīcību un nevainojot viens otru. Viņi pieņem partnera trūkumus, atbalsta un ciena viens otru. Viņi nepārprotami un regulāri apliecina savam partnerim to, ka viņš ir nozīmīgs cilvēks viņu dzīvē. Viņi abi tiecas saglabāt un pilnveidot savas attiecības. Viņu savstarpējas attiecības var droši nosaukt par veselīgām attiecībām.

Partneriem ar drošo piesaistes stilu ir samērā zems šķiršanās procents. Tomēr viņi var izbeigt viņus neapmierinošās attiecības. Šķiršanās gadījumā abi laulātie samierinās ar lēmumu izšķirties un var iziet tam cauri bez savstarpējiem aizvainojumiem, pat, ja šķiršanās iniciators bija tikai viens no viņiem. Par cik cilvēki ar drošu piesaistes stilu ir labās domās par sevi (uzskata sevi par pietiekoši labiem un interesantiem cilvēkiem) un ir spējīgi par sevi parūpēties, viņi neuztver šķiršanos kā katastrofu. Viņi sāk attiekties pret sevi un bijušo laulāto kā pret cilvēkiem, kuriem no jauna, ar citu partneri, būs jāveido jauna ģimene.
 

Attiecības starp partneri ar drošo piesaisti un partneri ar trauksmaino piesaisti
Laulībā starp cilvēkiem ar drošo un trauksmaino piesaistes stiliem drošais partneris parasti rūpējas par savu laulāto. Bet trauksmainais partneris vienalga pastāvīgi ir norūpējies par to, cik viņš joprojām ir svarīgs savam partnerim un cik viņš ir mīlams. Viņš grib, lai partneris visu laiku apliecinātu viņa nozīmīgumu. Viņš smagi pārdzīvo, ja partneris grib aiziet kaut kur viens pats vai negrib viņam par kaut ko stāstīt. Viņš pastāvīgi grib būt kopā ar savu partneri. Taču, parasti, viņš neizrāda savu iniciatīvu, viņš vienkārši vēlas sekot savam partnerim. Agrāk vai vēlāk drošais partneris sāk nogurt no tā, ka trauksmainais partneris visu laiku „līp” viņam klāt un nepieņem nekādas viņa neatkarības izpausmes. Rezultātā drošais partneris sāk justies apspiests, ierobežots un sašutis. Un kā mēs zinām cilvēki ar drošu piesaisti spēj izbeigt viņus neapmierinošās attiecības.


Attiecības starp partneri ar drošo piesaisti un partneri ar izvairīgo piesaisti
Partneris ar izvairīgo piesaistes stilu bieži vien nespēj atsaukties uz sava droša partnera vajadzību pēc tuvības, tā vietā demonstrējot atturīgumu un neatkarību. Attiecībās viņš akcentē savu atšķirību no partnera, nevis meklē kaut ko kopīgo. Viņa attieksme pret partneri bieži vien ir formāla un raksturojas ar neuzticēšanos.

Cilvēki ar izvairīgo piesaistes stilu pesimistiski skatās uz attiecībām kopumā, īpaši, ja attiecībās sāk parādīties arvien vairāk problēmu. Bēgšana ir viņu ierasts reaģēšanas veids šādos gadījumos. Jūtot, ka partneris ir neapmierināts ar viņu attiecībām un domā par šķiršanos, viņi nereti paši ierosina šķiršanos, lai nepieļautu situāciju, ka partneris pirmais pamet viņus.


Attiecības starp partneri ar trauksmaino piesaisti un partneri ar izvairīgo piesaisti
Izvairīga partnera atturīgums un vēsums pastāvīgi dzen izmisumā partneri ar trauksmaino piesaistes stilu. Bet partneri ar izvairīgo piesaistes stilu ārkārtīgi kaitina trauksmaina partnera „lipšana” un tāpēc viņš vēl vairāk distancējas no viņa.

Cilvēks ar izvairīgo piesaistes stilu var neapzināti izvēlēties trauksmaino partneri, jo pārmērīga trauksmaina partnera atkarība attaisno viņa izvairīgumu. Savukārt, cilvēku ar trauksmaino piesaistes stilu var piesaistīt izvairīgais partneris, jo neapzināti viņš tiecas apstiprināt savu pārliecību par to, ka viņš ir nevērtīgs, nevienam nevajadzīgs un tiks pamests.


Attiecības starp partneriem, kuriem abiem ir trauksmains piesaistes stils
Diezgan reti mēdz būt laulība starp cilvēkiem ar trauksmaino piesaistes stilu. Parasti viņus saved kopā garīgas radniecības ideāls, tieksme uz pilnīgu tuvību un pretimnākšanu. Laulības dzīve šādiem pāriem ir samērā juceklīga, jo personisko robežu trūkuma dēļ viņi ir tendēti uz saplūšanu un uztver partneri kā savu turpinājumu, nevis kā atsevišķu personību. Kad viņi viļas savās gaidās un viņu ilūzijas sabrūk, viņi var sākt meklēt citu ideālo partneri.

Bieži vien abi partneri noliedz savus trūkumus un par problēmām attiecībās vaino otru, neuzņemoties nekādu personisku atbildību. Galvenā problēma – viņi nespēj savā partnerī ieraudzīt atsevišķu personību.

Daudzi tādi pāri atrodas „hroniskās šķiršanās” stāvoklī. Viņi saprot, ka vairs nevēlas dzīvot kopā, taču nespēj šķirties. Viņi tik ļoti baidās palikt vieni, ka ir ar mieru dzīvot viņu neapmierinošās attiecībās.


Attiecības starp partneriem, kuriem abiem ir izvairīgs piesaistes stils
Izvairīgie partneri var izvēlēties viens otru, lai jau no paša sākuma būtu izslēgta tuvības iespēja. Viņu laulībai ir raksturīgs atturīgums un vēsums. Tāda laulība var pastāvēt diezgan ilgi, kamēr nenotiek kaut kas nelabojams – kaut kas, kas tiek uztverts kā slikta izturēšanās vai noraidījums. Tas var būt vārdisks aizvainojums, fiziskā vardarbība vai krāpšana. Kad aizvainots partneris paziņo par savu vēlmi šķirties, otrs partneris arī sāk justies dziļi aizskarts. Parasti neviens no partneriem nepieliek pūles, lai uzlabotu attiecības, jo šķiršanās sola brīvību un cerību atrast piemērotāku partneri.


Piesaistes stili un attieksme pret darbu
Piesaistes stils iespaido arī bērna domāšanu un spēju risināt problēmas. Drošo bērnu mātes respektē bērna centienus tikt galā ar problēmu pašam un kad bērns sauc, atsaucīgi viņam palīdz. Nedrošo bērnu mātes ne tik jūtīgi uztver bērna dvēseles stāvokli un vai nu atsakās sniegt bērnam atbalstu un palīdzēt, kad viņam tas ir nepieciešams, vai arī par daudz iejaucas brīžos, kad bērns cenšas pats risināt problēmu.

Līdz ar to bērni ar drošo piesaistes stilu potenciālas neveiksmes gadījumā reaģē ar pastiprinātām pūlēm, turpretim bērni ar nedrošo piesaistes stilu dara gluži pretējo. Citiem vārdiem, bērniem ar drošu piesaisti ir raksturīga pašpaļāvība un cerība, ka viņiem veiksies, savukārt, nedroši bērni šādos apstākļos jūtas bezpalīdzīgi un padodas.

Tie pieaugušie, kuriem ir drošais piesaistes stils, droši jūtas darbā. Viņi ir pārliecināti, ka ar daudz ko var veiksmīgi tikt galā, bet atzīst arī savas tiesības kļūdīties. Viņi izrāda iniciatīvu un nebaidās uzņemties jaunus un pietiekoši sarežģītus darbus. Pie tam viņi neļauj, lai personiskās attiecības traucētu darbam, bet darbs – personiskajām attiecībām. Viņi mierīgi uztver kritiku un arī paši spēj izteikt savas kritiskās piezīmes. Viņi ir spējīgi paprasīt to, kas viņiem ir nepieciešams (papildus informācija, laiks, samaksa utt.) un rūpējas par savām interesēm.

Cilvēki ar trauksmaino piesaistes stilu ir pārņemti ar bailēm, ka viņus atlaidīs, un ir ļoti atkarīgi no uzslavas. Viņi paniski baidās kļūdīties un izskatīties nekompetenti. Tāpēc viņi slikti panes kritiku, izvairās no konfliktiem, nav spējīgi aizstāvēt savu viedokli un baidās paši runāt par to, kas viņus neapmierina. Parasti viņi neko sev neprasa tieši un atklāti, bet gaida, kad priekšnieks pats pamanīs, ka viņi ir apkrauti ar darbiem, sen nebija atvaļinājumā vai ka viņiem būtu jāpaceļ alga. Bez tam, viņi pieļauj situācijas, kad personiskās attiecības un darbs sāk traucēt viens otram. Viņi var pastāvīgi apnikt kolēģiem darbā, stāstot viņiem par savām problēmām mājās, bet mājās pastāvīgi sūdzēties par problēmām darbā. Viņi var ņemt darbu uz mājām, bet darbā kārtot mājas lietas (vai vienkārši domāt par tām darba laikā).

Tie cilvēki, kuriem ir izvairīgais piesaistes stils, izmanto darbu, lai izvairītos no sociāliem kontaktiem. Viņi apkrauj sevi ar darbiem, lai pavadītu mazāk laika ar ģimeni, un izvairās no attiecībām ar kolēģiem aizbildinoties ar lielu aizņemtību. Kaut gan finansiālajā ziņā viņiem parasti viss ir kārtībā, viņi bieži vien ir neapmierināti ar savu darbu.

 

 




0 Pievienot komentāru



Kategorijas