Vīnu stila karte vieglākai izvēlei

 22. marts 2019 22:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Vīns ir noslēpumains dzēriens, pilns bagātīgu aromāta un garšas nianšu. No vienas un tās pašas vīnogu šķirnes iespējams radīt ļoti atšķirīgus vīnus, un pat visspicākos degunus reizēm var piemānīt dzērieni no dažādām šķirnēm, izliekoties radniecīgi. Ne valstu robežas, ne vīna krāsa un pat ne vīnogu šķirne mūsdienās negarantē vīna patērētājam noteiktu unikālu vīna stilu.




“Pasaulē ir ap desmit tūkstoši vīnogu šķirņu. Saskaitot tikai pašas populārākās, tādu ir ap divsimt. Rimi Vīna dārzā ir vairāk nekā seši simti vīnu, kuru darināšanā izmantotas ap simt dažādas vīnogu šķirnes. Pat viena vīnogu šķirne nebūt nenozīmē, ka dažādas izcelsmes un ražojuma vīni smaržos un garšos vienādi,” skaidro Rimi Vīna dārzs vīnzinis Mārcis Mitrevics.

“Vīnziņu pasaulē ir daudz dažādu kritēriju vīna raksturošanai. Protams, pircējam, kurš vēlas iegādāties vīnu svētku pusdienām vai grila vakaram, tie visi nav zināmi, tāpēc esam vīnu plauktos izveidojuši piecus stila apzīmējumus vieglākai izvēlei,” stāsta vīnzinis.
 

Svaigs 
Salīdzinājums ar vīnu, kurš ar gadiem kļūst arvien labāks, patiesībā ir attiecināms tikai uz ļoti nelielu daļu izsmalcinātā dzēriena, atzīst Mārcis Mitrevics. Absolūti lielākā daļa vīnu, it īpaši baltvīni, vislabākie ir jauni un svaigi: baltvīni – ne vecāki par trim gadiem, sarkanvīni – ne vecāki par četriem gadiem. Lielākā daļa svaigo sarkanvīnu aromātu atgādina dažādas sarkanās ogas un sulīgus augļus, bet baltvīnos izcelsies citrusaugļi, tropu augļi un viss, kas ir zaļš – ogas, sevišķi ērkšķogas, zaļie āboli, dārzeņi, garšvielas, zāle, lapas un pat krūmi vai koksne. “Svaigos, jauneklīgos sarkanvīnus lielākoties esam nodēvējuši par “Augļainiem”, savukārt jaunos, svaigos baltvīnus ar neuzkrītošu aromātu, kurus ieteicams baudīt jo jaunākus, jo labāk – par “Svaigiem”. Tie jaunie vīni, kuriem ir stiprs un izteikts, jau pa gabalu no glāzes sajūtams aromāts, būs atrodami sadaļā “Aromātisks” vai “Intensīvs”,” stāsta Mārcis Mitrevics un iesaka “svaigos” vīnus izmēģināt kā aperitīvu vai kopā ar svaigiem salātiem, suši, jūras veltēm un Āzijas ēdieniem.
 

Maigs 
“Atzīšos – definēt šo vīna stilu bija vissarežģītāk. Ar šo apzīmējumu saprotu tādu vīnu, kurā ir no visa pa druskai un nepārspīlēti – neuzbāzīgi aromāti, ne pārāk augsts skābums, ne pārāk liels alkohola stiprums, sarkanvīniem neuzbāzīgs un samtains ziedu tējas tanīnu sīvumiņš, sabalansēts salduma un skābuma līmenis, mierīga, noapaļota garša bez kādas noteiktas īpašības. Tie ir tīkami, liegi, gludi un kautrīgi vīni, kurus gribas salīdzināt ar zīdu,” stāsta Mārcis Mitrevics. Vīni ar apzīmējumu “maigs” labi sader ar tradicionālajiem pastas un rīsu ēdieniem, salātiem, jūras veltēm, baltajās mērcēs gatavotām zivīm, augļiem un desertiem.
 

Augļains 
“Augļains” attiecībā uz vīnu nenozīmē noteiktu augļu saldumu vai ogu skābumu, bet jebkurā gadījumā šādi augļus un ogas atgādinoši vīni var šķist mazliet saldeni. “Augļains – tas ir mūsu pieņemts apzīmējums vīniem, kuru galvenā īpašība ir augļu un ogu aromātu kopums un sulīga augļus vai ogas atgādinoša garša,” skaidro vīnzinis. Šādos vīnos var viegli atpazīt gatavu bumbieru vai ķiršu smaržu ar to saldumu, izteiktus jāņogu vai upeņu aromātus ar patīkami veldzējošu skābumu, taču jāsaprot, ka tas ir paša vīna malkotāja iztēlē – just saldumu vai skābumu kā aromātu nav iespējams. Šādiem vīniem piestāv vistas ēdieni, pastas, nogatavināti sieri, pica un grilēti ēdieni.
 

Intensīvs 
Pie šī stila pieskaitāmi tie vīni, kuriem piemīt viena vai vairākas sekojošas īpašības: augsts alkohola saturs – tātad stiprie un stiprinātie vīni; vīni, kuri pirms nonākšanas veikalu plauktos ilgstoši izturēti, papildus sākotnējām smaržas un garšas īpašībām iegūstot nobriešanas procesā radušās nianses, piemēram, mucas notis; vīni, kuri darināti specifiskos smaržas un garšas koncentrēšanas apstākļos – piemēram, no karsētas vīnogu sulas, žāvētām vīnogām vai ekstremāli ilgi izturot vīnogu miziņas kontaktā ar šķidrumu; vīni, kuri darināti no vairāku vīnogu šķirņu sajaukuma, iegūstot kompleksu, daudzšķautņainu smaržu buķeti ar piesātinātu, pilnmiesīgu garšas struktūru. Šādi vīni lieliski sader ar jēra gaļu, sarkano gaļu, grilētiem ēdieniem, cepeti, salami, medījumiem, pastētēm un spēcīgiem sieriem.
 

Aromātisks 
“Varbūt kādam šāds vīna stila apzīmējums šķitīs absurds, zinot, ka jebkuram vīnam ir savs aromāts, tātad jebkurš no tiem būtu saucams par aromātisku. Tomēr “aromātisks vīns” ir visā vīna pasaulē zināms termins, ar kuru apzīmē no ārkārtīgi izteiktas smaržas vīnogām darinātu vīnu. Vienlaikus Rimi plauktos atrodamo “aromātisko” vīnu garšas struktūra ir daudz vieglāka nekā “intensīvajiem” vīniem,” stāsta Mārcis Mitrevics un atklāj kādu vīnziņu knifu, kā noteikt, vai konkrētais vīns ir pieskaitāms aromātiskajiem. Ja aromātu buķete burtiski “ielaužas nāsīs” no vīna glāzes, kas nolikta uz galda, nemaz tai nepietuvinot degunu, ja tā smaržo kā krāšņs vasaras ziedu pušķis, tas noteikti ir aromātisks vīns. Papildu izteiktajiem ziedu aromātiem ļoti bieži aromātiska vīna smarža atgādina svaigas vīnogas, piemēram, no muskatvīnogām darinātajiem vīniem. “Aromātisko vīnu un ēdienu saderībā iesaku pievērst uzmanību līdzīgai ēdiena un dzēriena smaržu intensitātei – ideālā gadījumā tām jābūt vienādi stiprām, citādi zemākas intensitātes maltītes sastāvdaļu jūs vienkārši nesajutīsiet. Pie intensīvu aromātu ēdieniem, kas sader ar aromātiskiem vīniem, pieskaitāmi īpaši intensīva aromāta sieri, dažādi Āzijas ēdieni ar eksotisko garšvielu smaržām, kā arī zivis ar izteikti spēcīgu aromātu. Protams, arī tie aromātiskie vīni, kuru smarža atgādina svaigas vīnogas, ar tām saderēs,” iesaka vīnzinis.
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas