Psihiatra ieteikumi, kā palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu

Arvien biežāk un biežāk vecāki lūdz padomu, kā palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un  hiperaktivitātes sindromu. Padomus dod Salaspils veselības centra ārsts, bērnu psihiatrs Gunārs Trimda.

FOTO: Shutterstock.com

Nemedikamentozās  metodes. Ieteikumi
* Slavēt bērnu, kad viņš ir to pelnījis, jo bērni ar UDHS (uzmanības deficīta un  hiperaktivitātes sindroms) ignorē aizrādījumus un aizliegumus, bet ir jūtīgi pat pret mazāko uzslavu.

* Izvairīties no fiziskiem sodiem, jo attiecības ar bērnu ir jāveido uz savstarpējās uzticēšanās bāzes, nevis uz bailēm.

* Nepavēlēt, bet lūgt (ne lūgties).

* Uzklausīt, ko saka bērns.

* Nebūt pārāk prasīgiem vai tieši otrādi, atbrīvot no pienākumiem.

* Jābūt noteiktam dienas režīmam – spēlēšanās, pastaigas, mācības, nemainīgs gulētiešanas laiks.

* Labi, ja bērna istabā būtu “sporta stūrītis” ar hantelēm, espanderiem.

* Ja niķojas, atstāt istabā vienu, ja tas nav bīstami bērna veselībai.

* Aerobā slodze – skriešana un citas aktivitātes, kas paaugstina sirds asinsrites, elpošanas sistēmas izturību. Fiziskas slodzes rezultātā izdalās endorfīni, kas labvēlīgi ietekmē garastāvokli, kā arī iztukšojas kateholamīnu depo.

* Anaeroba slodze – svaru cilāšana, kas paaugstina muskuļu masu.

* Neder tādas aktivitātes, kas izraisa spēcīgas emocijas, piemēram, sacensības.

* Vislabākā ir aerobā slodze – garas pastaigas, peldēšana, slēpošana, braukāšanās ar velosipēdu.


Pedagoģiskā darba īpatnības
* Mācību procesa organizācija – darbības veida maiņa atkarībā no bērna koncentrēšanās spējām.

* Realizēt bērna vajadzību pēc kustībām, piemēram, noslaucīt tāfeli, izdot grāmatas, burtnīcas.

* Izpildīt relaksācijas vingrinājumus.

* Instrukcijām jābūt īsām, konkrētām.

* Par konkrētā laika beigām labi, ja paziņotu nevis pieaugušais, bet, piemēram, modinātājpulkstenis, – tā samazināsies dusmas pret pieaugušo.

* Uzvedības noteikumus pašam nolasīt skaļi.

* Uzslavēt tūlīt, neatliekot uz vēlāku laiku.

* Ja bērns neklausa, tad automātiski ar vieniem un tiem pašiem vārdiem neitrālā tonī atkārtot.

* Samazināt kārtīguma kritērijus, tas palīdzēs radīt veiksmes sajūtu, kā rezultātā būs lielāka motivācija mācīties.

* Jāmāca bērnam izrādīt dusmas pieņemamā veidā.

* Jāmāca konstruktīvi veidi, kā risināt konfliktus.

* Veicināt paškontroles iemaņas.

* Vēlams sēdēt priekšējās rindās klasē.

Reklāma
Reklāma

* Nepieciešamas arī aktīvās atpūtas pauzes ar viegliem fiziskiem vingrinājumiem un relaksāciju.

* Klasē jābūt pēc iespējas mazāk lietām, kas novērš uzmanību (kartes, stendi).

* Darboties ar bērnu no rītiem, nevis vakaros.

* Uzdot negaidītu jautājumu, ja niķojas.

* Reaģēt bērnam negaidītā veidā.


Psihoterapija
* Smilšu terapija – veido pats savu pasauli miniatūrā. Bērns nodibina saikni ar neapzinātām vēlmēm, kas samazina sasprindzinājumu. Pirms terapijas figūras var būt sakārtotas vai arī saliktas haotiski.

* Artterapija – izmato zīmuļus, krāsas, krāsainus papīrus, līmi, plastalīnu. Caur zīmējumu, spēli vai pasaku tiek “dota izeja” sociāli nepieņemamām negatīvām emocijām.

* Mūzikas terapija – parasti kombinē ar citiem terapiju veidiem. Bērni saņem kartītes ar dažādiem emociju attēliem un pēc skaņdarba tās parāda.

* Naratīvā psihoterapija – bērniem tiek dota iespēja pašiem izdomāt kādu stāstu. Tas atspoguļo bērna iekšējos konfliktus un aizsargmehānismus.

* Biheiviorālā terapija, kad uzvedība tiek atalgota, piemēram, kafejnīcas apmeklējums, TV, kabatas nauda.

* Geštaltterapija – izmanto lomu spēles, kuru laikā var “izspēlēt” negatīvās emocijas, sajust to raksturu un pēcāk atrast uzvedības pieņemamākos konstruktīvos veidus.

* Ģimenes psihoterapija – aicināt vecākus izvairīties no galējībām: atļaut bērnam darīt pilnīgi visu vai arī atstāt bez uzraudzības.

 

* Autogēnais treniņš:
Šulca metode (4-9 gadu veciem bērniem)
     Saspiest citronu un nomest to zemē.
     Izstiepties kā kaķim, paceļot rokas virs galvas.
     Ievilkt galvu kā bruņurupucim, kad draud briesmas.
     Košļāt lielu košļājamo gumiju, atslābina žokli, izspiež gumiju starp zobiem.
     Iedomāties, ka uz deguna ir uzsēdusies muša – saspringt un atslābināties.
     Vēders – iedomāties, ka guļ pļavā, tad pēkšņi parādās mazs zilonēns, kas tūlīt uzkāps virsū.
     Iedomāties, ka vajag izlīst pa šauru caurumu sētā un ievilkt vēderu.
     Iedomāties, ka stāv uz grimstošām, irdenām smiltīm, censties kāju pirkstus iespiest zemē, atslābināties.
Aļeksejeva metode (8-12 gadus veciem bērniem)
     Periodiski sasprindzināt un atslābināt sejas, kakla, roku, vidukļa, kāju muskuļus.


Kopsavilkums
* Audzināšanas sistēmas izmaiņas – no soda pie atbalsta, no autoritāras kontroles uz sadarbību.

* Pašu vecāku uzvedības korekcija – jābūt mierīgākiem, līdzsvarotiem, jāizvairās no vārdiem “nē”, “nedrīkst”, attiecības jābalsta uz savstarpēju uzticēšanos un sapratni.

* Psiholoģiskā mikroklimata korekcija – pēc iespējas mazāk jāstrīdas, vairāk laika jāvelta bērnam.

* Pareizi organizēt dienas režīmu.

* Jākonsultējas ar speciālistu par medikamentozās terapijas nepieciešamību.

 

IZLASI ARĪ: BĒRNS SKRAIDA PA KLASI UN NEKLAUSA. VAI VIŅŠ IR HIPERAKTĪVS?