Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājies pavisam īpašs žetonvakars

Rakstu sagatavojis un portālam Mammamuntetiem iesūtījis Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēns Rainers Pogulis.

7 FOTO

Žetonvakars Cēsīs

+ 3

Skatīt visus

12. klases skolēns un izrādes “Limuzīns žetonvakara krāsās” režisors Rainers Pogulis teic: “Doma par izrādes tapšanu aizsākās jau iepriekšējā mācību gada noslēgumā. Tomēr jautājums par to, kādu izrādi veidot, izrādījās sarežģīts un izaicinošs, ņemot vērā, ka procesā bija iesaistīti 43 skolēni no dažādām klasēm. Lēmumi tika pieņemti, balstoties uz absolūtā vairākuma balsojuma principu. Ņemot vērā, ka mūsdienās, īpaši jauniešu vidū, dominē angļu valodā radīts saturs un mūzika, radās vēlme veidot izrādi ar izteikti latvisku raksturu – skatītājiem pazīstamu un baudāmu. Tādēļ tika uzsākta latviešu filmu izvērtēšana, iesaistot gan ģimenes locekļus, gan skolotājus, gan pašus skolēnus. Diskusiju rezultātā tika secināts, ka visplašāk pazīstamās un dažādām paaudzēm tuvākās ir vecmeistaru radītās filmas. Par piemērotāko tika izvēlēta režisora Jāņa Streiča filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsās”. Tā ir ikvienam ir labi zināma, bagāta ar ikoniskām epizodēm, kas spēj raisīt smaidu un radīt pozitīvu noskaņu skatītājiem. Ne mazāk svarīgs aspekts bija arī filmas mūzika, kuras autors ir izcilais komponists Raimonds Pauls. Līdz ar to izvēle par muzikālo noformējumu bija skaidra jau no paša sākuma. Izrādei tika dots nosaukums “Limuzīns žetonvakara krāsās”. Tā veidota, aptuveni 95% balstoties uz filmas sižetu, vienlaikus ieviešot nelielas izmaiņas, lai stāsts organiski sasaistītos ar žetonvakara tematiku. 

Iestudējot izrādi, rod īpašu tuvības sajūtu

Izrāde norisinājās divās daļās, un tajā piedalījās 16 skolēni, kuri atveidoja dažādās lomas.” Dagnijas lomas atveidotāja Elisa Kerliņa stāsta: “Man šī izrāde atstāja ļoti interesantu un siltu iespaidu. Tā vairāk līdzinājās kopā būšanas pasākumam, nevis klasiskai teātra izrādei. Atmosfēra izrādes laikā bija brīva un nepiespiesta, kas ļāva skatītājiem justies kā daļai no notiekošā, bet mums, lomu atveidotājiem, bez stresa iejusties savās lomās. Tas, ka viss nebija stingri strukturēts, radīja sajūtu, ka notiekošais ir patiess, dzīvs un dabisks. 

Pieredze, esot aktrisei, man bija ļoti vērtīga un nozīmīga, jo nākotnē savu karjeru vēlos saistīt ar aktiermākslu. Šī izrāde deva papildu ieskatu tajā, cik dažādi var izpausties teātris. 

Es sapratu, ka aktierim ir svarīgi ne tikai prast sevi pasniegt atbilstoši lomai izrādes laikā, bet arī spēt komunicēt ar cilvēkiem, radīt sajūtas un emocijas, kā arī būt patiesi klātesošam. Lomu atveidošana pavisam noteikti ir komandas darbs, jo sniegums lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik labi katrs aktieris spēj sastrādāties un komunicēt ar pārējiem lomu atveidotājiem un izrādes režisoru. Kopumā pēc izrādes jūtu gandarījumu, bet tajā pašā laikā arī nelielu tukšuma sajūtu. Dienas ir kļuvušas daudz brīvākas, jo vairs nav mēģinājumu, un pietrūkst tās tuvības sajūtas, kas radās ar pārējiem lomu atveidotājiem. Tomēr šo izrādi uztvēru kā ļoti iedvesmojošu pieredzi, kas mani pamudināja aizdomāties par to, kāds teātris var būt un kā es pati varētu izpausties nākotnē kā aktrise.” Lāsmas lomas atveidotāja Elizabete Cīrule teic: “Kopumā izrāde bija veiksmīgi izdevusies. Šāda veida pasākumi noteikti saliedē jauniešus un arī rada izaicinājumus, kas arī liek visiem kopā sastrādāties. Pats interesantākais bija katram savu lomu atveidot atbilstoši konkrētam tēlam. 

Man, atveidojot Lāsmu, bija reizēm grūti atveidot nepieciešamo balss tembru, taču izrādē sniegums bija teicams. 

Esam gandarīti par paveikto un izmantosim iegūtās prasmes, arī turpmākajos projektos un pasākumos.” Esam pateicīgi ikvienam, kurš bija iesaistīts pasākuma un izrādes tapšanā, īpaši skolotājām Viktorijai Markulei, Iritai Dvinskai un Dacei Ābramai, skolas saimniecei Elitai Balodei, pasākuma fotogrāfei Ilzei Kronei un zemnieku saimniecībai “Kliģēni”.