Foto: Shutterstock.com

Vairāki speciālisti bija vienisprātis, ja pašreizējā skola nav piemērota 6 gadus vecam bērnam, tā visticamāk ir nepiemērota arī septiņus un astoņus gadus veciem audzēkņiem.


Mūsdienu skolas Latvijā nav piemērotas 6 gadus veciem bērniem. Tās ir neatbilstošas arī vecākiem skolēniem

 21. oktobris 2016 14:20 Audra Šauere, Mammamuntetiem.lv Raksts

Šobrīd mācīšanās notiek skolas solā visas dienas garumā, kas nav piemēroti ne septiņus, ne astoņus un pat ne septiņpadsmit gadus veciem skolēniem, vienisprātis bija teju visi speciālisti, kuri piedalījās diskusijā “Sešgadīgais bērns skolā: problēmas un risinājumi”. 



 

Šajā nedēļā Rīgas Pedagoģijas un izglītības un vadības akadēmijā tika organizēta profesionāla diskusija “Sešgadīgais bērns skolā: problēmas un risinājumi”. Pie viena galda sēdās dažādu jomu zinātnieki, praktiķi un izglītības politikas veidotāji, lai vērtētu izvirzītā uzdevuma pamatojumu, ieguvumus un riskus kā arī meklētu to risinājumus. Diskusijas mērķis bija izprast reālo situāciju par skolas gaitu sākšanu no 6 gadu vecuma, balstītu zinātniskos pētījumos un pieredzes apkopojumā, kā arī iezīmēt reāli veicamus darbu minētās problēmas risināšanā. 

 

Uz skolu no 6 gadu vecuma
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne diskusijas gaitā atsaucās uz to, ka pēdējo desmit gadu laikā jau ir bijušas diskusijas par bērnu ātrāku laišanu skolā ar mērķi samazināt vidējo vecumu, ar kādu skolēni iegūst vidējo izglītību. IZM pārstāve uzsvēra, ka šoreiz šis ierosinājums nāk ar jaunu mērķi – kompetenču pieeju izglītības sistēmā un mācību saturā no 2018. gada 1. septembra. Ineta Īvāne aicināja diskusijā ne tik daudz runāt par to, ka skolēni un skolotāji nav gatavi izglītības reformai, bet akcentēt iespējamos bērna ieguvumus un iespējas, sešu gadu vecumā uzsākot pamatizglītības iegūšanu. “Ir 3 stūrakmeņi, par ko ir jārunā. Mācību saturs jeb ko mācīt, mācību vide jeb kur mācīt, mācību metodika jeb kā mācīt,” secināja Ineta Īvāne. Ierēdne uzsvēra, ka jaunā sistēma vienkārši striktāk regulēs obligāto pirmsskolas periodu, līdz ar to nosakot, ka sākumskolas gaitas uzsākamas 6 gadu vecumā vai arī no 7 gadiem saskaņā ar ģimenes ārsta vērtējumu. Likuma grozījumi paredz arī iespēju skolu direktoriem 1. līdz 6. klašu skolēniem noteikt elastīgu mācību stundas garumu.

Ja skolotājs sūdzas par to, ka bērns stundā neklausās, jādomā, vai tiešām tas, ko skolotājs stāsta, bērnam ir interesants un saistošs.

Skola nenozīmē sēdēt solā  
“Ir skaidrs, ka jāmainās ne tikai mācību saturam, bet jāmainās arī tam, kā bērns mācās,” konceptuāli IZM iecerei piekrita Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja  Ineta Upeniece. Speciāliste aicināja fokusēties nevis uz to, kā mēs kādu mācām, bet kā bērns mācās. “Bērns grib izzināt, rīkoties, mācīties, eksperimentēt. Taču mēs, profesionāļi, redzam, ka šī griba skolā pamazām samazinās. Tas nozīmē, ka problēma ir bērnā, vienkārši beidzot ir jāmainās izglītības saturam. Jau 2010. gadā diskusijās nonācām pie secinājuma, ka ir jāīsteno integrētās programmas. Šobrīd vajadzētu iet uz priekšu un mēģinām saprast, kas un kādā veidā šodien bērnam ir jāmācās, lai deviņgadīgs bērns nesēdētu solā, lai astoņgadīgam bērnam skolā  būtu vieta, kur atpūsties, ja nepieciešams.” VISC pārstāve aicināja domāt par to, kā pedagogiem izmainīt savu komfortablo domāšanu un spēt pieņemt bērnu individualitāti un faktu, ka bērni gan intelektuāli, gan emocionāli var būt atšķirīgi. 

 


LASI ARĪ: Kādā vecumā - sešos vai septiņos gados, labāk laist bērnu 1. klasē?

Bērns visu prot! Vai pārlēkt pirmo klasi?

Vai bērns ir gatavs 1. klasei? Nepieciešamās vispārējās un valodiskās prasmes, uzsākot skolas gaitas


 

Sešu un septiņu gadu vecumā bērni fizioloģiski vēl nav nobrieduši  
Ieviešot izmaiņas izglītības sistēmā Rīgas Stradiņu universitātes antropoloģe Silvija Umbraško aicināja ņemt vērā faktu, ka bērni ne sešu, ne septiņu gadu vecumā fizioloģiski vēl nav nobrieduši. Viņa stāstīja, ka sešu un septiņus gadus veciem bērniem vēl tikai formējas mugurkaula kakla lordoze, rumpja muskuļi vājāk attīstīti nekā ekstremitāšu muskuļi, līdz ar to tie ātrāk nogurst ilgākas vienveidīgas statiskas slodzes laikā. Antropoloģe uzsvēra, ka bērni varētu doties uz pirmo klasi jau no 6 gadu vecuma, ja ir atbilstoša vide – regulējami galdi un krāsli. Tāpat svarīgi nodrošināt iespēju kustēties un izskrieties. 

 

Ir jābūt iespējai laist bērnu skolā gadu vēlāk
“Ļoti aktuāls ir jautājums par stājas problēmām. Šobrīd 1. klasē 85% bērnu ir stājas traucējumiem, kas skolā nepiemērotos apstākļos turpina pasliktināties,” antropoloģei Silvijai Umbraško pievienojās bērnu - ģimenes ārste un zinātņu doktore Anita Oginska. Ārste uzsvēra, ka līdz galam nav pareizi runāt par topošajiem pirmklasniekiem, izmantojot tikai vecumu kā kritēriju, jo, ja jau tā ir vērojamas lielas fizioloģiskas un psiholoģiskas atšķirības starp viena dzimuma vienā gadā dzimušiem bērniem, tad pavisam lielas atšķirības ir starp zēniem un meitenēm. “Ja ir meitenes, kuras 1. klasi varētu sākt apmeklēt no 5 gadu vecuma, tad zēnu starpā šādi gadījumi ir daudz, daudz retāk. Tas saistīts ar smadzeņu attīstības īpatnībām zēniem un meitenēm.” Speciāliste piekrīt, ka 6 gadu vecumā bērns varētu uzsākt skolas gaitas, ja vien pirms tam ir bijis profesionāls izvērtējums, vai konkrētais bērns ir gatavs skolai. Vairāki speciālisti bija vienisprātis, ja pašreizējā skola nav piemērota 6 gadus vecam bērnam, tā visticamāk ir nepiemērota arī septiņus un astoņus gadus veciem audzēkņiem. 

6 gadu vecumā bērns varētu uzsākt skolas gaitas, ja vien pirms tam ir bijis profesionāls izvērtējums, vai konkrētais bērns ir gatavs skolai.

Sasaistīt teoriju un praksi
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore, fizioterapeite Aija Kļaviņa kritiski izteicās par pašreizējo mācību procesa norisi skolās, sakot, ka bērna attīstība un augšana nav atraujama no nobriešanas procesa. Savukārt, nobriešana saistīta ar to, vai bērns spēj zināšanas pārnest uz reālo dzīvi. “Latvijā starpdisciplinārās zināšanas tiek strauji virzītas uz priekšu, neļaujot tās izmēģināt un pielietot praktiski. 1. klasē māca gan saskaitīšanu, gan mērvienības – milimetrus, centimetrus, decimetrus, taču tas īsti netiek salikts kopā ar sociālām zinībām, piemēram, audzējot augus, netiek izmērīts, cik milimetrus stādiņš paaudzies, nedēļas laikā, tādējādi radot izpratni, ko šīs mērvienības īsti nozīmē  reālajā dzīvē. Domājot par saturu, ļoti būtiski domāt par teorijas un prakses integrāciju. Svarīga ir bērna iniciatīvas radīta mācīšanās vide, ar to saprotot lomu spēles, rotaļas, lietas, ko bērni iniciē pirmsskolā, bet sākumskolas vide šo iniciēšanu pilnībā ierobežo. Taču sešgadniekam skolas vidē tas joprojām ir nepieciešami. Ja skolā tas notiktu, tad mēs droši varētu runāt par līdzsvarotu mācību procesu un attiecīgi bērniem piemērotu vidi skolā jau no 6 gadu vecuma.”

 

Mācīšanās intereses noturēšanai - mācīšanās vajadzību apmierināšana

Pedagoģijas teorija runā par mācīšanos kā darbību, kas veicina bērna attīstību un notiek caur rotaļu. Šobrīd tā notiek pirmsskolas izglītības iestādēs. Profesore Anita Petere uzskata, ka arī sākumskolā mācības vajadzētu organizēt pēc līdzīga principa: “Šobrīd veidojas situācija, ka mācīšanās vēlmi izraisa izaicinājums, bet nomāc garlaicība. Ja skolotājs sūdzas par to, ka bērns stundā neklausās, jādomā, vai tiešām tas, ko skolotājs stāsta, bērnam ir interesants un saistošs.  Ja mācības organizētas kā mācīšanās vajadzību apmierināšana, tad sešus gadus vecs bērns mācībām ir gatavs. Tas nozīmē, ka skolās ir jāmaina pieeja mācību procesam.” 

Domājot par veselīga dzīvesveida popularizēšanu bērniem, ir jāpievērš uzmanība brīvdabas pedagoģijas attīstīšanai, kur mācību process tiek īstenots ārā.

Mūsdienīgai skolai mūsdienīgus mācību līdzekļus
IZM saņēma kritiku par to, kas likuma izpratnē ir mācību līdzekļi, kuru iegādei ik gadu ir atvēlēts noteikts budžets. “Likumā ir pat skaidrojums, ko nozīmē mācību līdzekļi, to starpā pat ir minēti interaktīvie mācību līdzekļi, piemēram, interaktīvā tāfele, taču nav didaktiskās spēles un didaktiskie uzskates līdzekļi, kas ir ļoti būtiski mazāko klašu skolēniem”, vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore un pētniece  Agrita Tauriņa. Speciāliste norādīja, ka domājot par veselīga dzīvesveida popularizēšanu bērniem, ir jāpievērš uzmanība brīvdabas pedagoģijas attīstīšanai, kur mācību process tiek īstenots ārā. Tāpat esot jāpilnveido komandas darbs skolā, ar to saprotot skolotāja un skolotāja palīga sadarbību. Šobrīd skolotāja palīgs pedagogam pievienojas tikai starpbrīdī, bet neiesaistās mācību procesā, piemēram, organizējot apakšgrupu darbu. 

 

Smagākais jautājums - finanses
Diskusijas gaitā vairākkārt izskanēja jautājums, kas notiks, ja šī reforma, līdzīgi kā vairākas iepriekšējās neizdosies. Tāpat diskusijas dalībnieki izteica bažas, ka jautājums par skolas gaitu uzsākšanu no 6 gadu vecuma nav pietiekami pārdomāts, jo neesot rīcības plāna, kas skar finanšu jautājumus. Kompetencēs balstīta izglītības sistēmas ieviešana iespējams radīs jautājumus par skolēnu skaitu klasē, skolotāju slodzēm un skolotāju palīgu nepieciešamību. Arodbiedrības “Latvijas izglītības vadītāju asociācija” prezidente Ilze Kalniņa izteica cerību, ka finanšu jautājumu risināšana “netiks uzlikta uz pašvaldību pleciem”. 


Nobeiguma secinājumi
Nobeigumā tika apkopoti izteiktie atzinumi, konstatētās problēmas un ieteikumi to risinājumam.


Diskusijas dalībnieki vienojās, ka šī diskusija jāturpina, analizējot katru no punktiem sīkāk, meklējot jau ļoti konkrētus risinājumus. 




0 Pievienot komentāru


Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas