Sešgadnieku apmācībai nebūs gatavi ne bērni, ne skolu skolotāji, uzskata skolu psiholoģe

Sabiedrībā rezonansi ir izraisījusi Izglītības un zinātnes (IZM) ministra Kārļa Šadurska priekšlikums skolas gaitas uzsākt jau no 6 gadu vecuma. No 28 Eiropas Savienības valstīm 21 valstī bērni uz skolu sāk iet no 6 gadu vecuma. Latvija ir to nedaudzo valstu vidū, kur bērniem skolas gaitas obligāti jāuzsāk no 7 gadu vecuma.

FOTO: Shutterstock.com

Sešgadnieku iesēdināšana skolas solā būtu iespējams tikai pēc vērienīgām izmaiņām skolas programmā, uzskata skolās. Arī vecāki ideju atbalstītu, ja vien skolu klases pielāgotu mazo bērnu vajadzībām.

Ministrs Šadurskis norāda, ka pašlaik notiek izmaiņas mācību satura programmā, mācību vielu paredzēts pasniegt caur rotaļām. “Sešgadīgam bērnam nevar būt tāds stundu saraksts kā septiņgadīgam bērnam. Protams, tur ir daudz vairāk fizisku aktivitāšu un aktivitātes vedu maiņu, lai bērns nenogurst un saglabā interesi.”

Ministrijā vēl nav rēķināts, cik daudz naudas vajadzēs ieguldīt, lai sagatavotu klases sešgadniekiem. IZM iecerējusi sākot no 2018. gada 1. septembra bērnudārzā 6 grupiņu vietā atstāt piecas. Pēdējais gads dārziņā būtu gatavošanās skolai. Ietaupīto naudu, uzsākot skolas gaitas ātrāk, novirzīt pedagogu algu palielināšanai un bērnu skološanai.  

Nepieciešamas vērienīgas izmaiņas
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa  LNT ziņām norāda: ”Izglītības un zinātnes ministrija runā par to, ka būs izglītības satura reforma, varbūt ir jāsāk ar šo, lai pārliecinātos praksē un tad varbūt pēc pieciem gadiem visi lems, ka, jā – šī vide ir atbilstoša un sešgadniekam jābūt skolā. Ielikt mehāniski pie esošās sistēmas ir absolūti nepārdomāti. Jautājums par sešgadnieku sūtīšanu skolā aktualizēts ne pirmo gadu, arī iepriekšējo izglītības ministru laikā. Tikai visi mēģinājumi izgāzušies. “Ir mēģināta aprobācijas programma, tās analīzē nav pierādīts, ka šāda akadēmiska vide un mācības orientētas tikai uz konkrētu zināšanu apguvi būtu piemērots sešgadniekam. Ir ļoti daudz pierādījumu, kas pasaka, ka tas nav vajadzīgs. Vienīgais, kā šo reformu īstenot, es redzu, mainīt likumu, lai pirmā klase paliktu pirmsskolā.”   



Izbaudīt bērnību vai sēsties skolas solā?
Vairums pedagogu un psihologu uzskata, ka  teorētiski bērns var uzsākt skolas gaitas arī sešu gadu vecumā, bet tad vecākiem ir jābūt gataviem saskarties ar virkni emocionālu problēmu. 

 

Ja sešgadnieks ļoti cenšas un spēj koncentrēties, tad vēlāk tas var atspoguļoties veselības problēmās un neirozēs, jo no viņa prasa pārāk daudz šī cenšanās. 

 


1. klases audzinātāja Eva Mežule atzīst, ka situācijā, kad klasē bērni ar labākām un sliktākām zināšanām, ieguvēji būs bērni, kuriem zināšanas ir sliktāka. Bērni, kuriem zināšanas būs labākas, cietīs vairāk. Savukārt logopēde Ināra Kalēja redz vēl kādu risku – bērns, kas nespēj tikt galā ar apgūstamo vielu, būs nervozs un neapmierināts, rezultāta nebūs. Viņš uztvers mācības kā slogu un mocības.
 

Reklāma
Reklāma

Bērniem ir jāļauj izbaudīt bērnība un nevajag steigties ar skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem, šādu viedokli pauda Somijas izglītības sistēmas izveidotājs un īstenotājs doktors Pasi Sālbergs. Somijā bērni skolas gaitas sāk septiņu gadu vecumā, tas tā ir bijis tradicionāli un ne pedagogi, ne vecāki nepieļauj iespējamību mainīt šo kārtību, uzsvēra Sālbergs. Turklāt sākumskolas klasēs bērniem nav mājasdarbu, taču skolā pavadītais laiks tiek organizēts ļoti mērķtiecīgi, vēsta portāls Apollo. “«Vienīgie nopietnie argumenti, ka varbūt vajadzētu sākt skolas gaitas no sešiem gadiem, ir izskanējuši no Somijas darba devēju organizācijas, kura uzskata, ka somu jaunieši darba tirgū ienāk pārāk vēlu, tādēļ skološanos vajadzētu sākt ātrāk, lai darba tirgū ienāktu jaunāki cilvēki.”

Vecāku organizācijas “ Mammam un tetiem” vadītāja Inga Akmentiņa Smildziņa saka :” Kas notiek šobrīd – bērns no bērnudārza smilšu kastes tiek iesēdināts skolas skolā un viņam tur ir jāsēž. Aizmirstot, ka viņa attīstība joprojām notiek caur rotaļāšanos”.


Nav gatavi ne tikai bērni, bet arī skolotāji
Skolu psiholoģe Aira Briede
kā vēl vienu riska faktoru redz pašu skolotāju nespēju mācīt sešgadniekus: "Lai arī ir plānots mainīt izglītības programmu, neesmu pārliecināta, ka daudzi pedagogi tam ir gatavi. Skolas skolotājs un pirmsskolas pedagogs ļoti atšķiras savā darbības stilā. Ir tikai neliela daļa skolas pedagogu, kas spētu pie esošās sistēmas tikt galā ar šo uzdevumus. Mums taču jau bija sistēma, ka skolā gāja sešgadnieki, viņiem tagad 32 – 33 gadi, jo juta, ka tomēr pedagogi tam īsti nav gatavi. Tas prasa ļoti lielas pārmaiņas, bet pedagogu klāsts ir liels. Gatavi šādām pārmaiņām būtu labi ja trešā daļa sākumskolas skolotāju. Sistēma prasa milzīgas izmaiņas. Izskatās, ka šeit ir vairāk ekonomiskas intereses. To nevar izdarīt viena gada laikā, kā tas ir iecerēts."
 

Pēc ilggadējas skolu psihologa un pedagoga pieredzes varu teikt, ka bērni ir ļoti individuāli un vairums bērnu 6 gadu vecumā nav tomēr gatavi uzsākt skolas gaitas. Pārsvarā bērni gan gatavi tieši emocionālā ziņā, pat ja intelektuāli ir pietiekami gatavi – prot lasī, rakstīs. Ir arī koncentrēšanās grūtības. Ja sešgadnieks ļoti cenšas un spēj koncentrēties, tad vēlāk tas var atspoguļoties veselības problēmās un neirozēs, jo no viņa prasa pārāk daudz šī cenšanās. Viņš ir kārtīgs un apzinīgs, visu izdara, bet slimo. Vai arī kļūst niķīgs, vēršas pret sevi, paliek agresīvs. Protams, ir izņēmumi, kādi 5 – 10% bērnu ar šīm izmaiņām tiks galā, uzskata skolu psiholoģe Aira Briede.