Divarpus līdz trīs gadi. Emocionālā un fiziskā attīstība


Lai labāk izprastu sava bērna vajadzības, uzzini, kā šai laikā attīstās viņa ķermenis, prāts un sajūtas. 

Divarpus līdz trīs gadi. Emocionālā un fiziskā attīstība

FOTO: Shutterstock.com

Mans ķermenis

•    Es stiepjos garumā, taču joprojām izskatos pēc maza, mīļa jaukumiņa.
•    Lai gan ātri nogurstu, iespējams, esmu izaudzis no diendusas.
•    Man ir grūti gulēt. Nakts vidū es nereti izrāpjos no savas gultiņas un parādos jūsu guļamistabā.
•    Dienas laikā es vairāk vai mazāk tieku galā ar „tualetes padarīšanām”, tomēr man vēl ir nepieciešama jūsu palīdzība pie dupša noslaucīšanas. Vēl dažus mēnešus vai pat pāris gadu pa nakti man būs nepieciešamas autiņbiksītes.
•    Es jau jūtos daudz drošāk uz savām kājiņām, un mana līdzsvara sajūta ir nostabilizējusies.
•    Es gribu ģērbties pats, taču bieži vien man sanāk uzvilkt jaciņu ar pogām uz aizmuguri un tikai retos gadījumos izdodas atrast īsto kāju īstajai kurpītei.
•    Es varu mētāt un saķert lielu, mīkstu bumbu.
•    Mani pirkstiņi kļūst arvien paklausīgāki. Es varu savērt makaronu krellītes un spēlēties ar sīkām rotaļlietām.
•    Es protu noturēt dakšiņu, lai pats varētu sevi pabarot.
•    Es protu salikt 6–8 klucīšus citu uz cita. Ja tie nesabrūk paši, es tos nogrūžu ar savu rociņu.

 

Sajūtas

•    Manas emocijas mainās no vienas galējības uz otru. Vienu brīdi es esmu bezgala agresīvs, taču jau nākamajā — kautrīgs un kluss. Kādu laiku esmu priecīgs un apmierināts, bet pēkšņi ļaujos skaļai dusmu lēkmei.
•    Esmu īsts bosiks. Varbūt jums šķiet, ka es cenšos jūs izrīkot, taču tā es uzvedos tikai tāpēc, ka jūtos bezpalīdzīgs.
•    Tagad vairāk nekā jebkad iepriekš, man ir vajadzīga mana īpašā lellīte, lācītis vai sedziņa.
•    Es no daudz kā baidos, arī no tā, ka varētu sevi savainot. Es baidos iekrist tualetes podā vai arī tikt iesūkts putekļusūcējā.
•    Es kļūstu tik noguris, ka sāku čīkstēt. Jo lielāku uzmanību saņemšu, jo vairāk čīkstēšu.
•    Gara un sarežģīta dienas kārtība man palīdz atpūsties, īpaši pirms gulētiešanas. Es zinu savu mīļāko vakara pasaciņu no galvas, un, ja jūs izlaidīsiet kaut vienu rindiņu, lai ātrāk tiktu pie miera, es mīļi uzstāšu, lai jūs visu sākat no sākuma.
•    Man patīk, ja nekas man apkārt daudz nemainās. Lūdzu, netaisiet sev jaunu frizūru un nepārkrāsojiet dzīvojamo istabu.
•    Iespējams, ka es uz brīdi atkal vēlos būt mazs zīdainītis. Nerājiet mani par bēbīšvalodu un pirkstiņa zīšanu. Tas drīz pāries.

 

Reklāma
Reklāma

Prāts

•    Es jau varu izrunāt simtiem vārdu un saprast vairākus tūkstošus. Taču iespējams, ka lietoju vienu un to pašu vārdiņu, lai aprakstītu veselu grupu priekšmetu, piemēram, vārds „vista” var apzīmēt jebkāda veida gaļu.
•    Es nespēju pieņemt lēmumus. Es gribu vilkt kājās sarkano un zilo zeķi vienlaikus. Palīdziet man izvēlēties.
•    Man patīk, ja viss ir man zināmā kārtībā. Nebrīnieties, ja es sarindoju savas mīkstās mantiņas kārtīgā rindā.
•    Es būšu daudz mierīgāks visas dienas garumā, ja jau no paša rīta jūs man pastāstīsiet, kas mani šodien sagaida. Es labi saprotu jēdzienus „no rīta” un „pēc pusdienām”.
•    Es varu izteikt savu pilnu vārdu. Tāpat es varu nosaukt vārdā visus grāmatiņā redzamos priekšmetus un dzīvnieciņus.
•    Ar krītiņiem vai kāsām es varu pārkopēt no bilžu grāmatas vienkāršas līnijas.
•    Arvien vairāk manu uzmanību saista iztēles spēles, piemēram, pārģērbšanās vai izlikšanās, ka mans spēļu vilciens patiesībā ir laiviņa.
•    Strauji attīstās mana humora izjūta. Mani sajūsmina muļķīgas vārdu spēles, smieklīgas sejas izteiksmes un ākstīšanās.

 

Mana pasaule

•    Man patīk atrasties pazīstamā vietā. Varbūt jūs tas pārsteidz, taču lielāku prieku man sagādā pastaiga ap mūsu māju, nevis ekskursija visas dienas garumā.
•    Es mācos aprast ar savu apkārtni. Man palīdzēs, ja katru dienu, dodoties uz pazīstamiem galamērķiem, izvēlēsimies vienu un to pašu maršrutu.
•    Man patīk klausīties jūsu stāstos par to, kā es piedzimu un kāds biju mazs, lai es varu redzēt, cik ļoti esmu izaudzis.
•    Es sāku sarunāties ar citiem bērniem, īpaši tādēļ, lai darītu viņiem zināmu, kuras rotaļlietas ir manējās.
•    Es varu arī iesist kādam citam bērnam tikai tādēļ, lai redzētu, kas notiks.
•    Ja manas dusmu lēkmes atkārtojas vienā un tajā pašā vietā vairākas reizes, piemēram, lielveikalā, nevediet mani uz turieni.
•    Sliktāko uzvešanos es taupu saviem vismīļākajiem cilvēkiem — vecākiem.

No grāmatas: Kā izaudzināt laimīgu mazuli no 0 līdz 5 gadiem. Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem, R.: Valters un Rapa, 2007.