Rotaļlietu izvēle pirmajā dzīves pusgadā. Emmijas Pikleres metode

Bērna tieksme spēlēties izriet no dabiskas nepieciešamības – dažādās attīstības stadijās spēles ir bērna dzīves būtiskākā sastāvdaļa. Taču vecākiem bieži vien ir neizpratne, kādas rotaļlietas vislabāk atbilst katram bērniņa vecumam?

Rotaļlietu izvēle pirmajā dzīves pusgadā. Emmijas Pikleres metode

FOTO: Shutterstock.com

Krāsains kokvilnas lakatiņš

Kā pirmo rotaļlietu zīdainim vecumā no trim līdz sešiem mēnešiem speciālisti iesaka piedāvāt maigu, krāsainu kokvilnas lakatiņu. Grāmatā "Brīvas spēlēšanās sākums" piedāvāts iepazīties ar Emmijas Pikleres metodēm. Viņa norāda: "Iespējams, bērns nedēļām ilgi neliksies par to ne zinis, tomēr vairumā gadijumu viņš to pamana itin drīz - satver lakatiņu, burza to, groza, staipa, bāž mutē. Bieži vien bērns lakatiņu pārvelk sev pār acīm un sabīstas, jo pēkšņi viņš atrodas tumsā". Un tad ar rokas kustību, pirmo reizi gan sagadīšanās pēc, bērns lakatiņu no acīm norauj. Mazulis ir laimīgs un smejas. Viņš to atkārto atkal un atkal, spēlējas un izmēģina no jauna.

 

Auduma lupatiņa

 

Šī darbība pieaugušos vedinājusi spēlēt "ku-kū" spēli. Tomēr cik liels ir bērna prieks, ja viņš šo rotaļu ir atklājis pilnīgi pastāvīgi! Lakatiņa vēlamais izmērs – 35x35 centimetri, tam jābūt krāsainam – lai piesaistītu bērna uzmanību. Tā kā lakatiņam gandrīz nav svara, mazulis nenodara sev sāpes. Ja arī sākumā var paiet pat minūtes, līdz bērns lakatiņu noņem no sejas, drīz vien viņš šo darbību veic itin viegli.

 

Lellīte no auduma vai gumijas

Kā nākamo rotaļlietu bērnam šajā vecumā var piedāvāt priekšmetu, ko viņš bez piepūles spēj aptvert ar plaukstu – badmintona volāniņu vai pītu bumbiņu, lellīti vai dzīvnieciņu no auduma vai gumijas. Ja bērns šo rotaļlietu spēj paņemt bez piepūles, tad viņa tuvumā tiek nolikti ieplakani priekšmeti no auduma vai koka, kurus satvert nav tik vienkārši. No sešu mēnešu vecuma bērnam drīkst dot arī priekšmetus ar lielāku svaru. E.Piklere vērš uzmanību, ka ierastās zīdaiņiem paredzētās rotaļlietas – pīkstošie gumijas zvēriņi un grabulīši – atbilst rotaļlietu kritērijiem, tomēr tiem ir arī negatīva ietekme.

 

Auduma zaķis

 

Pīkstošo rotaļlietu radītā skaņa nav atkarīga no materiāla vai formas, bet gan no neredzamas iebūvētas svilpītes. Šis spalgais pīkstiens var bērnu izbiedēt, ja viņš šo rotaļlietu saspiež vai nejauši tai uzguļas virsū, tādēļ E.Pikleres institūtā, kurā piekopj bērna attīstībai nozīmīgas brīvās spēlēšanās izpausmes formas, svilpītes no rotaļlietām tiek izņemtas. E.Piklere priekšroku dod bumbu virtenei vai koka riņķīšu grabulīšiem, jo šīm rotaļlietām skaņa rodas, bumbām saskaroties vai koka riņķīšiem pārvietojoties.

 

Metāla bļodiņa

Aptuveni otrā pusgada sākumā zīdainis sāk saprast, ka ar klauvēšanu viņš var radīt troksni. Īpaši labprāt bērns to dara, ar rotaļlietu sitot pret grīdu, pret sētiņas režģi vai pret kādu citu priekšmetu. Bērns priecājas par radīto skaņu, smaida un smejas. Vēlāk, kad bērns katrā rokā ir paņēmis pa priekšmetam un tuvina tos vienu otram, viņš, vērodams šīs lietas, sākt aptvert to atšķirības.

Reklāma
Reklāma

 

Metāla bļodas

 

Drīz vien bērns atklāj, ka, sitot abus priekšmetus vienu pret otru, iespējams radīt skaņu. Lai saprastu, ka ar priekšmetu palīdzību iespējams radīt troksni, šīm rotaļlietām jābūt no atšķirīgiem materiāliem. Maza metāla bļodiņa, ja to sit pa zemi, skan pavisam citādi, nekā koka riņķītis. Tāpat skaņas atšķiras, ja ar rotaļlietu sit pa grīdu vai, piemēram, pa grozu.

 

Bumba

Lai uzkrātu pieredzi rotaļās "ļaut nokrist un atkal pacelt" vai "pazaudēt un atkal atrast", zīdainim nepieciešama bumba un konuss. Bumba bērna rotaļu sētiņā jāliek tikai tad, kad bērns ir spējīgs to sasniegt, veļoties vai rāpojot. Bērnam šādi darbojoties, var novērot, ka viņa pirkstiņu kustības kļūst arvien smalkākas. Viņš ar pirkstiem aizskar priekšmetus, tos aptausta un glāsta, ievēro vīles un spraugas – itin visu, kas pamanāms viendabīgā virsmā, skrāpē, kasa to, cenšas iebāzt pirkstus caurumos un šķirbiņās.

 

Mazulis un bumbas

 

Lai bērns izmēģinātu dažādas savu roku darbības iespējas, viņam nepieciešamas rotaļlietas ar dažādu virsmu. Tomēr jāatceras, ka bērnu rotaļu sētiņā nekādā gadījumā nevajadzētu likt maza izmēra priekšmetus, kurus bērns var nejauši norīt, iebāzt degunā vai ausīs.

 

Rotaļlietām gultā nav vietas!

Rotaļlietām gultā nav vietas! Gulta ir paredzēta mieram un gulēšanai. Pēc E.Pikleres domām, viens no bērna patstāvīgas rotaļāšanās priekšnosacījumiem ir rotaļu sētiņa. Tomēr, ja zīdainis labprāt iemieg blakus lakatiņam vai mīkstajai mantiņai, šos priekšmetus var ielikt bērna gultiņā. Ja bērns ir slims, rotaļlietas drīkst likt blakus viņam gultā, jo arī slimam bērnam ir jārotaļājas. Kad slimais bērns kļūst miegains vai iemieg, šīs rotaļlietas nekavējoties no gultas izņem, jo tās var traucēt miedziņam.

 

Materiāla tapšanā izmantota grāmatā "Brīvas spēlēšanās sākums", Eva Kālo, Ģērģija Baloga, (izdevējs SIA "Barons Consulting") publicētā informācija.

Saistītie raksti