Kādas skaņas ikdienā dzird tavs bērns? Par mūzikas un trokšņu nozīmi bērna attīstībā pirms un pēc piedzimšanas

Skaņas mums apkārt un mūzika
Mūsdienās ik sekundi sastopamies ar skaņu, kas ir mums apkārt. Trokšņi vienlīdz ietekmē kā nomodā esošu cilvēku, tā arī aizmigušo. Dzirde ir vienīgā sajūta, kuru nekādā veidā nevar apturēt vai kaut uz brīdi izslēgt. Cilvēks var aizvērt acis un tās atpūtināt, bet dzirde turpina uztvert visus trokšņus un skaņas. Dzirde ir viens no svarīgākajiem cilvēka maņu orgāniem, jo, pateicoties šai spējai, cilvēks var dzirdēt apkārt esošās skaņas, ar laiku izprast to nozīmi un iemācīties runāt. Kā apgalvo speciālisti, skaņa ietekmē arī vēl nedzimušu mazuli. Pētījumi pierāda, ka dzirdes orgāni nedzimušam bērnam sāk funkcionēt apmēram no 16. grūtniecības nedēļas. Ausī ir apmēram 30000 nervu šūnu, kas klausoties dod signālu centrālai nervu sistēmai. Arī āda uztver skaņas vibrāciju, ko impulsu veidā sūta nervu sistēmai. Līdz ar to skaņu, tēlaini izsakoties, var sadzirdēt arī ar ķermeni, tāpēc skaņa nav tikai sazināšanās instruments, tas ir rīks, ar kura palīdzību var mainīt gan liela, gan maza cilvēka noskaņojumu.

Nomierinoša un atslābinoša iedarbība ir mūzikai, kur ritms nav tik uzkrītošs, un tā nav skaļa. Šādas mūzikas piemērs ir ikviena šūpuļdziesma.

No psiholoģiskā viedokļa mūziku nosacīti var iedalīt divos veidos: mūzika ar uzbudinošu un ar nomierinošu iedarbību. Ja mūzikai ir izteikts ritms, tā pakāpeniski paātrinās, tad pārsvarā tā noved pie sirds asinsvadu tonusa paaugstināšanās, paātrinās pulss un elpošana, ritmiski saraujas muskulatūra, palielinās acu zīlītes, palielinās ādas virsmas jutīgums. Savukārt nomierinoša un atslābinoša iedarbība ir mūzikai, kur ritms nav tik uzkrītošs, un tā nav skaļa. Šādas mūzikas piemērs ir ikviena šūpuļdziesma. Ritmiska mūzika nomierina labāk nekā neritmiska, jo tā saistīta ar sirdsdarbību. Pieaugušam cilvēkam mierīgā stāvoklī normāli sirds sit 60 reizes minūtē, tātad reizi sekundē. Tā kā zīdainim sirds sitas apmēram 120 reizes minūtē, šāda ritma mūzika ir visatbilstošākā. Speciālisti apgalvo, ka tāda ir klasiskā mūzika, un klasiskā mūzika, kas savijas ar dabas skaņām (vaļu un delfīnu dziesmu, lietu, negaisu, jūras šalkoņu). Ņemot vērā šos apgalvojumus, ir ieteicams pievērst uzmanību tam, ko ikdienā dzird vēl nedzimušais mazulis. Tāpat ieteicams veidot mierīgu vidi ap zīdaini un bērniņu, kurš jau paaudzies.

Gaidot mazuli, mācies svešvalodas!
Daudzi pētnieki ir pierādījuši, ka emocijas visspēcīgāk ietekmē tieši trokšņu fons vai arī mūzika, kas iedarbojas uz cilvēka fizisko un psiholoģisko labsajūtu neatkarīgi no viņa gribas. Tā kā bērniņš dzird mūziku un to sajūt ar visu ķermenīti jau mammas puncī, vajag dziedāt mazulim jau pirms piedzimšanas. Tas nav jādara skaļi, labu darīs arī dungošana un klusa dziedāšana pie sevis. Un, ja māmiņa grūtniecības laikā vēl nedzimušajam bērniņam būs regulāri dziedājusi vienu un to pašu dziesmu, viņš būs spējīgs to atpazīt arī pēc dzemdībām, un to dzirdot, jutīsies atkal tikpat pasargāts, kā savulaik mammas vēderā. Un nevajag uztraukties par muzikālo kvalitāti – pat galīgi šķībi vecāku nodziedāta dziesma mazajam būs labāka par kompaktdisku. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka grūtniece, kura prot svešvalodas un grūtniecības laikā kādā no tām runā, dos savam bērnam īpašas spējas apgūt to vai citu svešvalodu. Atkarībā no tā, kā zīdainim veidojas attieksme pret mūzikas un skaņu pasauli, pēc tam veidojas mūzikas izpratne viņam pieaugušam esot.

Ja māmiņa grūtniecības laikā vēl nedzimušajam bērniņam būs regulāri dziedājusi vienu un to pašu dziesmu, viņš būs spējīgs to atpazīt arī pēc dzemdībām, un to dzirdot, jutīsies atkal tikpat pasargāts, kā savulaik mammas vēderā.

Nav iespējams apgalvot, ka grūtniece, bieži klausoties mūziku vai daudz spēlējot kādu mūzikas instrumentu, obligāti laidīs pasaulē talantīgu komponistu, ģeniālu mūziķi vai izcilu dziedoni, taču neapstrīdams ir fakts, ka bērns, kurš ir klausījies mūziku jau māmiņas vēderā esot, uztvers mūziku un dažādas skaņas emocionālāk un aktīvāk iesaistīsies mūzikas procesā nekā tas bērns, kurš nav klausījies mūziku pirmsdzemdību periodā. Līdztekus mazuļa muzikālajām spējām, māmiņa, protams, sekmēs arī viņa tieksmi pēc mūzikas un tas būtiski bagātinās visu viņas bērna dzīvi. Lai nu kā, mūzika bagātina bērna pasauli. Tā veicina ne tikai emocionālo, bet arī prāta attīstību, attīsta loģisko domāšanu, radošās spējas un visas maņas. Vēlāk, spēlējot kādu mūzikas instrumentu, bērns trenē pirkstiņus, bet dziedot trenē runu un intonācijas. Mūzikas vidē audzis bērns ir harmoniskāks un mierīgāks, mācās ieklausīties un uztvert arī acīm neredzamo. Rezultātā var secināt, ka mūzikas terapija pirmsdzemdību periodā ir nozīmīga gan grūtnieces trauksmes mazināšanai un viņas emocionālā stāvokļa līdzsvarošanai, gan sekmē mazuļa attīstību.

Dziedi mazulim arī tad, ja liekas, ka tev nav laba balss!
Kad bērniņš tikko piedzimis, mūzikas loma ir līdzīga kā pirms dzimšanas: mazulis klausās un jūt vecāku balsi, noskaņojumu, attieksmi, mūzikas ritmu. Ja arī tev liekas, ka dziedāšanas talanta nav absolūti nekāda, dziedi droši, jo bērns vismaz pirmos pāris gadus baudīs šo dziedājumu, lai cik arī neprofesionāli tas izklausītos. Ar katru dienu mazais aug un var saklausīt, un līdzdarboties arvien vairāk. Regulāri dzirdot dažādas skaņas, ko mamma izdzied, pienāks brīdis, kad mazais gribēs tās atkārtot. Bērni izmēģina dažādas skaņas un ļoti priecājas par katru jaunatklāto paņēmienu. Ar laiku mazais atdarina arvien vairāk un vairāk un nemanot sāk dziedāt. Nedrīkst no bērna prasīt pārāk sarežģītas lietas, lai nenomāktu vēlmi mēģināt un censties. Labāk piedāvāt viņa spējām un vecumam atbilstošas skaņas un melodijas, lai mazajam būtu, ko atkārtot. Tiklīdz mazulis apguvis sēdēšanas prasmi, viņam var dot rociņās ritma kociņus un labskanīgus grabulīšus. Mājās vai pulciņā kopā ar māmiņu mazulis var dungot dziesmiņu un sist līdzi ritmu. Ja mazulim divu triju gadu vecumā ierādīs, kā apieties ar vienkāršākajiem ritma instrumentiem, drīz vien viņš pratīs tos skandināt ritmā.

Ir zinātnieki, kas uzskata, ka grūtniece, kura prot svešvalodas un grūtniecības laikā kādā no tām runā, dos savam bērnam īpašas spējas apgūt to vai citu svešvalodu.

Mazais muzikants
Kad bērns ir paaudzies, viņš nereti izrāda lielu interesi. Tomēr ar šo jautājumu vajadzētu uzmanīties. Kā uzsver Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas Gaiļezers bērnu psihiatrs Gunārs Trimda: „Bērni ir lieliska auditorijas daļa dažādiem TV sponsoriem. Bērni ir viegli ietekmējami un tic visam. Viņi nav īpaši izvēlīgi, var skatīties arī visu pēc kārtas stundām ilgi. Rezultātā zūd kontakts ar realitāti, var rasties hronisks nogurums, hiperaktivitāte, depresīvas izpausmes, bezmiegs, baiļu sajūta, grūtības apgūt mācību vielu, galvassāpes, pavājinās imūnsistēmas darbība, palēninās vielmaiņas procesi, rodas slikta dūša, vemšana. Rezultātā aizkavējas bērna psihomotorā attīstība.” Šajā vecumā bērnam ir liela vēlme iesaistīties jebkurās aktivitātēs, tāpēc to vajadzētu izmantot mazajam vajadzētu ļaut izmēģināt dažādus instrumentus. Ja bērniņš apmeklējis mūzikas pulciņu jau iepriekš, viņam var piedāvāt bungas. Bungot parasti patīk visiem bērniem, īpaši zēniem. Triju gadu vecumā mazais var bungot ar plaukstu, bet piecu gadu vecumā apgūt darbošanos ar bungu vālītēm. Triju līdz piecu gadu vecumā mazulis var apgūt tamburīna muzicēšanu, ksilofona darbības principu. Pirmo prasmju apgūšanai noder ksilofoni, kuriem ir noņemamas plāksnītes. Sitot ritmu pārmaiņus pa pāris plāksnītēm, kas ir atšķirīgās krāsās, mazais var gūt izjūtu un prieku, ka muzicē pa īstam. Četru piecu gadu vecumā mazulis var izmēģināt pirmās stabules. Svarīgs ir ne tikai ritms un melodija, bet arī dziesmu teksts. Bērns dziedātu tekstu pat uztver labāk nekā stāstītu. Nevajag steigties laikam pa priekšu, bērnam jāizbauda bērnība ar vienkāršām, sirsnīgām dziesmām, ar tautasdziesmām, kurās ir tās vērtības, ko gribam mazajos ieaudzināt. Kad bērns jau ir apmēram trīs gadus vecs, pirms gulētiešanas vakara pasakas vietā var dziedāt dziesmas, ko bērns var dziedāt līdzi. Lai bērns saprastu, ka vakara dziedāšana tuvojas beigām, šos seansus vienmēr ieteicams beigt ar vienu un to pašu dziesmu, jo tad viņš jau zina, ka tā ir pēdējā un pēc tam būs jāiet gulēt.