Kādas skaņas ikdienā dzird tavs bērns? Par mūzikas un trokšņu nozīmi bērna attīstībā pirms un pēc piedzimšanas
Nereti ir dzirdēts, ka mazais kļūst trauksmains, nervozs vai pat biežāk slimo, ja atrodas nelabvēlīgu trokšņu ietekmē – TV, radio, lielveikali un vecāku strīdi. Savukārt bērns sajūtas mierīgs, ja jūt dabas tuvumu – lietus pakšķēšanu un jūras šalkoņu. Zīdaiņiem iemidzinoša ir arī tvaika nosūcēja, vārošas tējkannas, pat putekļu sūcēju skaņa vai mierīga, klusināta mūzika.

FOTO: Shutterstock.com
Skaņas mums apkārt un mūzika
Mūsdienās ik sekundi sastopamies ar skaņu, kas ir mums apkārt.
Trokšņi vienlīdz ietekmē kā nomodā esošu cilvēku, tā arī aizmigušo.
Dzirde ir vienīgā sajūta, kuru nekādā veidā nevar apturēt vai kaut
uz brīdi izslēgt. Cilvēks var aizvērt acis un tās atpūtināt, bet
dzirde turpina uztvert visus trokšņus un skaņas. Dzirde ir viens no
svarīgākajiem cilvēka maņu orgāniem, jo, pateicoties šai spējai,
cilvēks var dzirdēt apkārt esošās skaņas, ar laiku izprast to
nozīmi un iemācīties runāt. Kā apgalvo speciālisti, skaņa ietekmē
arī vēl nedzimušu mazuli. Pētījumi pierāda, ka dzirdes orgāni
nedzimušam bērnam sāk funkcionēt apmēram no 16. grūtniecības
nedēļas. Ausī ir apmēram 30000 nervu šūnu, kas klausoties dod
signālu centrālai nervu sistēmai. Arī āda uztver skaņas vibrāciju,
ko impulsu veidā sūta nervu sistēmai. Līdz ar to skaņu, tēlaini
izsakoties, var sadzirdēt arī ar ķermeni, tāpēc skaņa nav tikai
sazināšanās instruments, tas ir rīks, ar kura palīdzību var mainīt
gan liela, gan maza cilvēka noskaņojumu.
Nomierinoša un atslābinoša iedarbība ir mūzikai, kur ritms nav tik uzkrītošs, un tā nav skaļa. Šādas mūzikas piemērs ir ikviena šūpuļdziesma.
No psiholoģiskā viedokļa mūziku nosacīti var iedalīt divos
veidos: mūzika ar uzbudinošu un ar nomierinošu iedarbību. Ja
mūzikai ir izteikts ritms, tā pakāpeniski paātrinās, tad pārsvarā
tā noved pie sirds asinsvadu tonusa paaugstināšanās, paātrinās
pulss un elpošana, ritmiski saraujas muskulatūra, palielinās acu
zīlītes, palielinās ādas virsmas jutīgums. Savukārt nomierinoša un
atslābinoša iedarbība ir mūzikai, kur ritms nav tik uzkrītošs, un
tā nav skaļa. Šādas mūzikas piemērs ir ikviena šūpuļdziesma.
Ritmiska mūzika nomierina labāk nekā neritmiska, jo tā saistīta ar
sirdsdarbību. Pieaugušam cilvēkam mierīgā stāvoklī normāli sirds
sit 60 reizes minūtē, tātad reizi sekundē. Tā kā zīdainim sirds
sitas apmēram 120 reizes minūtē, šāda ritma mūzika ir
visatbilstošākā. Speciālisti apgalvo, ka tāda ir klasiskā mūzika,
un klasiskā mūzika, kas savijas ar dabas skaņām (vaļu un delfīnu
dziesmu, lietu, negaisu, jūras šalkoņu). Ņemot vērā šos
apgalvojumus, ir ieteicams pievērst uzmanību tam, ko ikdienā dzird
vēl nedzimušais mazulis. Tāpat ieteicams veidot mierīgu vidi ap
zīdaini un bērniņu, kurš jau paaudzies.
Gaidot mazuli, mācies svešvalodas!
Daudzi pētnieki ir pierādījuši, ka emocijas visspēcīgāk ietekmē
tieši trokšņu fons vai arī mūzika, kas iedarbojas uz cilvēka
fizisko un psiholoģisko labsajūtu neatkarīgi no viņa gribas. Tā kā
bērniņš dzird mūziku un to sajūt ar visu ķermenīti jau mammas
puncī, vajag dziedāt mazulim jau pirms piedzimšanas. Tas nav jādara
skaļi, labu darīs arī dungošana un klusa dziedāšana pie sevis. Un,
ja māmiņa grūtniecības laikā vēl nedzimušajam bērniņam būs regulāri
dziedājusi vienu un to pašu dziesmu, viņš būs spējīgs to atpazīt
arī pēc dzemdībām, un to dzirdot, jutīsies atkal tikpat pasargāts,
kā savulaik mammas vēderā. Un nevajag uztraukties par muzikālo
kvalitāti – pat galīgi šķībi vecāku nodziedāta dziesma mazajam būs
labāka par kompaktdisku. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka grūtniece,
kura prot svešvalodas un grūtniecības laikā kādā no tām runā, dos
savam bērnam īpašas spējas apgūt to vai citu svešvalodu. Atkarībā
no tā, kā zīdainim veidojas attieksme pret mūzikas un skaņu
pasauli, pēc tam veidojas mūzikas izpratne viņam pieaugušam
esot.
Ja māmiņa grūtniecības laikā vēl nedzimušajam bērniņam būs regulāri dziedājusi vienu un to pašu dziesmu, viņš būs spējīgs to atpazīt arī pēc dzemdībām, un to dzirdot, jutīsies atkal tikpat pasargāts, kā savulaik mammas vēderā.
Nav iespējams apgalvot, ka grūtniece, bieži klausoties mūziku
vai daudz spēlējot kādu mūzikas instrumentu, obligāti laidīs
pasaulē talantīgu komponistu, ģeniālu mūziķi vai izcilu dziedoni,
taču neapstrīdams ir fakts, ka bērns, kurš ir klausījies mūziku jau
māmiņas vēderā esot, uztvers mūziku un dažādas skaņas emocionālāk
un aktīvāk iesaistīsies mūzikas procesā nekā tas bērns, kurš nav
klausījies mūziku pirmsdzemdību periodā. Līdztekus mazuļa
muzikālajām spējām, māmiņa, protams, sekmēs arī viņa tieksmi pēc
mūzikas un tas būtiski bagātinās visu viņas bērna dzīvi. Lai nu kā,
mūzika bagātina bērna pasauli. Tā veicina ne tikai emocionālo, bet
arī prāta attīstību, attīsta loģisko domāšanu, radošās spējas un
visas maņas. Vēlāk, spēlējot kādu mūzikas instrumentu, bērns trenē
pirkstiņus, bet dziedot trenē runu un intonācijas. Mūzikas vidē
audzis bērns ir harmoniskāks un mierīgāks, mācās ieklausīties un
uztvert arī acīm neredzamo. Rezultātā var secināt, ka mūzikas
terapija pirmsdzemdību periodā ir nozīmīga gan grūtnieces trauksmes
mazināšanai un viņas emocionālā stāvokļa līdzsvarošanai, gan sekmē
mazuļa attīstību.
Dziedi mazulim arī tad, ja liekas, ka tev nav laba
balss!
Kad bērniņš tikko piedzimis, mūzikas loma ir līdzīga kā pirms
dzimšanas: mazulis klausās un jūt vecāku balsi, noskaņojumu,
attieksmi, mūzikas ritmu. Ja arī tev liekas, ka dziedāšanas talanta
nav absolūti nekāda, dziedi droši, jo bērns vismaz pirmos pāris
gadus baudīs šo dziedājumu, lai cik arī neprofesionāli tas
izklausītos. Ar katru dienu mazais aug un var saklausīt, un
līdzdarboties arvien vairāk. Regulāri dzirdot dažādas skaņas, ko
mamma izdzied, pienāks brīdis, kad mazais gribēs tās atkārtot.
Bērni izmēģina dažādas skaņas un ļoti priecājas par katru
jaunatklāto paņēmienu. Ar laiku mazais atdarina arvien vairāk un
vairāk un nemanot sāk dziedāt. Nedrīkst no bērna prasīt pārāk
sarežģītas lietas, lai nenomāktu vēlmi mēģināt un censties. Labāk
piedāvāt viņa spējām un vecumam atbilstošas skaņas un melodijas,
lai mazajam būtu, ko atkārtot. Tiklīdz mazulis apguvis sēdēšanas
prasmi, viņam var dot rociņās ritma kociņus un labskanīgus
grabulīšus. Mājās vai pulciņā kopā ar māmiņu mazulis var dungot
dziesmiņu un sist līdzi ritmu. Ja mazulim divu triju gadu vecumā
ierādīs, kā apieties ar vienkāršākajiem ritma instrumentiem, drīz
vien viņš pratīs tos skandināt ritmā.
Ir zinātnieki, kas uzskata, ka grūtniece, kura prot svešvalodas un grūtniecības laikā kādā no tām runā, dos savam bērnam īpašas spējas apgūt to vai citu svešvalodu.
Mazais muzikants
Kad bērns ir paaudzies, viņš nereti izrāda lielu interesi. Tomēr ar
šo jautājumu vajadzētu uzmanīties. Kā uzsver Bērnu Klīniskās
Universitātes slimnīcas Gaiļezers bērnu psihiatrs Gunārs Trimda:
„Bērni ir lieliska auditorijas daļa dažādiem TV sponsoriem. Bērni
ir viegli ietekmējami un tic visam. Viņi nav īpaši izvēlīgi, var
skatīties arī visu pēc kārtas stundām ilgi. Rezultātā zūd kontakts
ar realitāti, var rasties hronisks nogurums, hiperaktivitāte,
depresīvas izpausmes, bezmiegs, baiļu sajūta, grūtības apgūt mācību
vielu, galvassāpes, pavājinās imūnsistēmas darbība, palēninās
vielmaiņas procesi, rodas slikta dūša, vemšana. Rezultātā
aizkavējas bērna psihomotorā attīstība.” Šajā vecumā bērnam ir
liela vēlme iesaistīties jebkurās aktivitātēs, tāpēc to vajadzētu
izmantot mazajam vajadzētu ļaut izmēģināt dažādus instrumentus. Ja
bērniņš apmeklējis mūzikas pulciņu jau iepriekš, viņam var piedāvāt
bungas. Bungot parasti patīk visiem bērniem, īpaši zēniem. Triju
gadu vecumā mazais var bungot ar plaukstu, bet piecu gadu vecumā
apgūt darbošanos ar bungu vālītēm. Triju līdz piecu gadu vecumā
mazulis var apgūt tamburīna muzicēšanu, ksilofona darbības
principu. Pirmo prasmju apgūšanai noder ksilofoni, kuriem ir
noņemamas plāksnītes. Sitot ritmu pārmaiņus pa pāris plāksnītēm,
kas ir atšķirīgās krāsās, mazais var gūt izjūtu un prieku, ka
muzicē pa īstam. Četru piecu gadu vecumā mazulis var izmēģināt
pirmās stabules. Svarīgs ir ne tikai ritms un melodija, bet arī
dziesmu teksts. Bērns dziedātu tekstu pat uztver labāk nekā
stāstītu. Nevajag steigties laikam pa priekšu, bērnam jāizbauda
bērnība ar vienkāršām, sirsnīgām dziesmām, ar tautasdziesmām, kurās
ir tās vērtības, ko gribam mazajos ieaudzināt. Kad bērns jau ir
apmēram trīs gadus vecs, pirms gulētiešanas vakara pasakas vietā
var dziedāt dziesmas, ko bērns var dziedāt līdzi. Lai bērns
saprastu, ka vakara dziedāšana tuvojas beigām, šos seansus vienmēr
ieteicams beigt ar vienu un to pašu dziesmu, jo tad viņš jau zina,
ka tā ir pēdējā un pēc tam būs jāiet gulēt.