Kam atstāt pieskatīt bērnu: neuzticamai auklei vai piekasīgai vīra mātei? 24

 16. augusts 2012 10:35 mammamuntetiem.lv Pieredze

"Notikumu gaita ir tāda: mums ir 10 mēnešus vecs puisītis, no 6 mēnešiem izlēmu atgriezties darbā. Bērna pieskatīšanu pēc ilgām diskusijās un variantu apspriekšanas uzticējām vīra mātei. Nezinu, vai šis būs stāsts, ka vīra māte ir vella māte, bet ir mums problēmas," portālam mammamuntetiem.lv raksta kāda mamma.



Apsveram arī varaintu, ka es eju prom no darba, bet to gribētu vismazāk. Foto: Māra Pētersone.


"Gan es, gan vīrs nolēmām, ka man ir jāstrādā. Darbs nav no 8 rītā līdz 8 vakarā, tāpēc bērna pieskatīšanai vajag cilvēku 5-6 stundām dienā. Man darbs sniedz gandarījumu un arī materiāli ienesīgs, varētu iztikt tikai ar vīra algu, badā nemirtu, bet nevarētu atļauties visu, ko vēlamies.
Tā kā vīra māte ir no laukiem, viņa nevar izbraukāt, tāpēc dzīvo pie mums. Tas jau ir pirmais lielais mīnuss, jo katram ir savi uzskati par ēst gatavošanu, tīrību u.tml. Piemērs: pirms 1,5 mēneša dēliņš bija vienās pumpās no zemenēm, viņas uzskats, ka zemenes ir labas, ka no pašu dārza un jāēd, cik tik var, pumpas tak pāries. Vīrs viņai pateica dažus skarbākus vārdus. Viņa no tā visa neko nemācījās, tikai vienai radiniecei sastāstīja, ka es esot princese un dēlu pret viņu kūdu. Un tādu sīku nianšu ir daudz. Viņa nekad nesaka tieši acīs, ko domā, bet gan aplinkus, cenšās mīļa būt pret visiem, bet dažreiz tā ir vienkārši izlikšanās.
Viņa redz tikai manī visu slikto, ka es daudz tērēju naudu drēbēm, viņa to acīs man nesaka, bet liek noprast, kaut arī tiešām drēbes pērku tā pat vai mazāk kā citi mūsu draugi un paziņas. Un, galu galā, es to naudu ar nopelnu, nav jau viņas.

Viņa nekad nesaka tieši acīs, ko domā, bet gan aplinkus, cenšās mīļa būt pret visiem, bet dažreiz tā ir vienkārši izlikšanās.

Vīrs arī neuzskata, ka tērēju pārāk daudz naudu. Vīram patīk mani lutināt un to viņa nostāda tā, ka es izlūdzos dāvanas nevis tās viņš man dāvina labprātīgi, tas viss ar tiek atreferēts mūsu radiem. Viņa jaucās iekšā arī manās un vīra sarunās, bet tur mēs viņu vienkārši ignorējam, izliekamies, ka nedzirdam, ko viņa saka un runājam savu tālāk. Vīrs domā, ka jāņem ir auklīte, bet man ir bail svešam cilvēkam uzticēt savu bērnu, kaut vai dažas stundas 5 reizes nedēļā. Ir visādi stāsti dzirdēti par auklītēm ar miega zālēm u.tml. Nezinu, kā citas māmiņas ar to tiek galā?! Vīra māte kaut arī nav perfekta, ir uzaudzinājusi manu vīru un vēl vienu dēlu un meitu. Es neticu, ka viņa bērnam spētu darīt pāri, bet par auklīti neesmu tādās domās. Apsveram arī varaintu, ka es eju prom no darba, bet to gribētu vismazāk.
Mana mamma un citi bērna potenciālie pieskatītāji mums nav, jo visi pazīstamie strādā. Ko darīt: meklēt auklīti vai turpināt paciest vīra mātes replikas, komentārus?"

 

IZLASI ARĪ: Vīrietis – aukle?

7 pazīmes, kā atpazīt sliktu auklīti

Kā bērnam izvēlēties auklīti?




24 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas