Mazā Marianna lielāko dzīves daļu spiesta pavadīt slimnīcā smagas diagnozes dēļ. Palīdzēsim piepildīt meitenītes sapni!

Stāsta Mariannas mamma:

“Viss sākās 2021. gada septembrī, kad nokļuvām BKUS Infektoloģijas nodaļā. Trīs nedēļas bija tikai sāpes, nemitīgas pārbaudes, narkozes, adatu dūrieni un absolūta neziņa, minējumi… Pēc diagnozes saņemšanas, novembrī tika uzsākta pirmā ķīmijterapija, un kopumā pusotru gadu Marianna pavadīja Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā, uz mājām dodoties vien pāris dienas. 

Līdz šim brīdim pārciesti 26 ķīmijterapijas kursi, tai skaitā sešas imūnterapijas. Ar to gan ārstēšanās nebeidzās, jo bija jāpārcieš vēl 2 transplantācijas Lietuvā, kur veica arī augstas devas ķīmijterapijas un šūnu transplantāciju. Pēc tam – uzturošā terapija ar medikamentiem un imūnterapiju. Divu gadu laikā nemitīga cīņa ar ķīmijterapijas blakusparādībām: emocionāli pārdzīvojumi, slikta dūša, nespēks, un apetītes zudums.

Slimnīcā esot, visbiežāk bērniem nākas atteikties no saskarsmes un komunikācijas ar citiem bērniem un cilvēkiem. Par šo Marianna pārdzīvoja visvairāk. Marianna ir dzīvespriecīgs bērns un liela cīnītāja – saka Bērnu slimnīcas psiholoģe Agrita.

Lai ziedotu Mariannai, apmeklē Bērnu slimnīcas fonda lapu ŠEIT!

Bērns, kurš ir parādījis vēlmi dzīvot un baudīt mazos un lielos prieka mirkļus, priecāties

 par mazumiņu, ko dod ikdienas gaitas, dzīvot katru dienu! Mariannai patīk radoši izpausties, sekot līdzi dažādiem radīšanas procesiem, piemēram, ziepju gatavošanai vai

 sveču liešanai, vannas bumbu gatavošanai. Viņa ļoti mīl deju – kā mūsdienu, tā klasiskā izpildījumā. Laba ritmiska mūzika spēj ieraut viņu straujā deju virpulī. Vēl Mariannai ļoti patīk darināt tērpus un veidot dizainu savām lellēm, un viņai ir laba krāsu izjūta.

Jau aizrit trešais ārstēšanās gads BKUS Hematoonkoloģijas nodaļā. Tagad Mariannai ir 6 gadi. Ārstēšanās turpinās, bet vairāk laika pavadot mājās, nevis slimnīcā. 

Šobrīd atkal esam mokošas gaidīšanas režīmā, gaidot pēdējās biopsijas rezultātus. Tie parādīs, kāda būs turpmākā ārstēšanās gaita pēc uzturošās terapijas, kas solās būt pēdējā cerība uz pilnīgu atveseļošanos.

Pamazām jau piepildās lielāki un mazāki sapnīši, viņa atkal var doties ciemos pie savas lielās māsas ģimenes, pavadīt svētkus mājās, augt un turpināt mācīties."

Tomēr arī atgriešanās mājās un skolas vidē ir vēl viens ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, jo dzīve ārpus slimnīcas ir pavisam citāda, un arī apkārtējo attieksme pret bērnu, kurš slimojis ar vēzi, esot citāda, atzīst Mariannas mamma.

Pavadot ilgu laiku slimnīcā, Mariannas mamma sapazinās ar mazās Sintijas ģimeni, un gan meitenēm, gan viņu mammām izveidojās siltas un draudzīgas attiecības. Kaut gan sākotnēji Mariannas sapnis bija doties uz delfīnu terapiju Klaipēdā, neprognozējamais terapijas pieejamības laiks lika apdomāt arī alternatīvus variantus. 

 

Uzzinot, ka Sintija jūnijā dosies uz Disnejlendu, viņas izsapņoja, cik brīnišķīgs piedzīvojums būtu izbaudīt pasaku pasauli kopā. Kā zināms - dalīts prieks ir dubults prieks!

Piepildīt sapni tu vari arī citiem bērniem, vairāk uzzini Bērnu slimnīcas fonda mājas lapā Bsf.lv.