Ko darīt, ja māmiņai sāp mugura? 1

 15. decembris 2019 18:00 Raksts

Par sāpēm mugurā kopumā sūdzas ap 30% pacientu, 15 % gadījumu tās ir hroniskas. 80% gadījumu šīs sāpes saistītas ar muskuļu disfunkcijām un deģeneratīvām izmaiņām. Runājot par sievietēm, šim sāpēm ir sava specifika.



Foto: Shutterstock.com


Jaunās māmiņas pēc dzemdībām (arī grūtnieces) sūdzas par sāpēm krustos, mugurkaula lejasdaļā. Šīs sūdzības saistītas, galvenokārt, ar palielināto svaru vēdera lejasdaļā grūtniecības laikā, vēdera muskuļu iestiepumu, saišu vājumu starp iegurņa kauliem (to nosaka paaugstinātais progesterona līmenis grūtniecības laikā) — tādējādi pārbīdās ķermeņa smaguma centrs. Rezultātā pastiprinās muguras lejasdaļas izliekums uz priekšu jeb lordoze, kas savukārt izraisa amortizācijas traucējumus, sāpes muskuļos, nervu saknīšu nospiedumus u.tml.
Mazulim paaugoties, sievietēm bieži nākas tos cilāt, nest ratiņus dažreiz pat vairāku stāvu augstumā, nest smagās iepirkumu somas. Protams, šīs kustības nav fizioloģiskas un bieži vien beidzas ar ārsta apmeklējumu.

Pamatā jebkuras sāpes mugurā saistītas ar neatbilstību starp muguras fizisko stāvokli un veicamo slodzi.

Tikpat nozīmīgs faktors kā neatbilstošā slodze, ir arī mazkustīgs dzīves veids, kā rezultātā palielinās liekais svars un tā ir papildus slodze mugurkaulam. Bez tam vispārzināms ir fakts, ka tas, kas netiek ilgstoši lietots, organismā tiek uztverts, kā nevajadzīgs, un atrofējas. Piemēram, sīkie muskuļi ap mugurkaulu kļūst vāji un nevar skriemeļus noturēt taisni. Šajā gadījumā  liela loma ir arī vēderpreses muskuļiem. Atcerēsimies, ko bērnībā esam bieži dzirdējušas no savām mammām — „turi taisnu muguru, neizgāz vēderu… :)”
Mēs, sievietes, grēkojam arī nēsājot augstpapēžu apavus. Arī tā ir papildus slodze mugurkaulam, kuras laikā pārbīdās ķermeņa smaguma centrs. Būtībā, pieļaujamais papēža augstums ir līdz 5 cm.

Tikpat nozīmīgs faktors kā neatbilstošā slodze, ir arī mazkustīgs dzīves veids, kā rezultātā palielinās liekais svars un tā ir papildus slodze mugurkaulam.

Pamatā jebkuras sāpes mugurā saistītas ar neatbilstību starp muguras fizisko stāvokli un veicamo slodzi. Piemēram, ja pirms grūtniecības sievietei ir stājas traucējumi (skolioze u.tml.), tas samazina slodzes toleranci grūtniecības laikā un arī pēc tam. Bez tam ir pierādīts, ka muguras sāpēm liela mērā ir psihosomatiska daba — tas attiecas uz jebkurām muguras sāpēm (ne tikai  māmiņām). Piemēram, ja cilvēks izjūt stresu, tas rada muskuļu saspringumu, kas savukārt izraisa hipoksiju (skābekļa badu) atbilstošās mm grupās, muskuļi sāk sāpēt un nevar pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Bez tam ilgstošs stress paaugstina virsnieru hormona kortizola līmeni, kā rezultātā mazinās saistaudu izturība un mugurkaula, iegurņa kaulu stabilitāte.
Tātad ārstēšanas uzdevums ir sabalansēt attiecību starp muguras fizisko stāvokli un slodzi.
Šim nolūkam, pirmkārt, ārstam būtu jāizskaidro pacientam problēmas būtība un jādarbojas vienotā frontē. Labāk, protams, risināt šos jautājumus, pirms sāpes ir parādījušās.
Tāpēc jau grūtniecības pirmajos mēnešos (ja nav apstākļu, kas to ierobežo), vajadzētu muguru nostiprināt ar speciāliem vingrojumiem, apmeklējot, piemēram, grūtnieču vingrošanu, ļoti labi, ja var apmeklēt ūdens aerobiku,  un turpināt vingrot arī turpmākajā  laikā. Ļoti efektīgi darbojas pilates, kalanētika, joga (pie noteikuma, ka treneris ir ar pietiekošu kvalifikāciju!).

 

Papildus pasākumi muguras atslodzei:
* Kontrolēt svara pieaugumu.
* Ierobežot vienveidīgu fizisko slodzi (ilgstošu staigāšanu, stāvēšanu u.tml.), ik pa brīdim slodzes laikā ieteicams mainīt stāvokli, piemēram, atgulties.
* Necelt smagumus vai celt tos pareizi.
* Nēsāt grūtnieču jostu vai šalli apsietu ap gurniem, turpmāk iegādāties speciālu korseti.
* Gulēt vairāk uz sāniem, nepieciešamības gadījumā — starp kājām novietojot spilvenu vai speciālu rullīti.
* Izvairīties no stresiem, iemācīties ar tiem cīnīties.


Ja tomēr mugura sāp, griezties pie rehabilitologa, jo ar atbilstošiem vingrojumiem var panākt sāpju samazināšanos un nostiprināt muguras muskulatūru. Ja tomēr nepaliek labāk, iespējams būs nepieciešami medikamenti, ko nozīmēs ārsts vai ieteiks farmaceits. Te varētu minēt  nesteroidos pretiekaisuma līdzekļus, muskuļus atslābinošus medikamentus (miorelaksantus), īslaicīgi — urīndzenošus, kā arī B grupas vitamīnus (tie potencē pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu darbību, atjauno procesus nervu šūnās.
 

Autore: "Veselības centra 4" neiroloģe Ruta Plotniece


 




1 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas